Līdz 29. oktobrim ikviens varēja iesniegt idejas pieteikumu vai projektu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gada programmai. Projekti ir apkopoti, sākusies to izskatīšana, tāpēc darba grupa jau gatava padalīties dažās prognozēs, kā varētu izskatīties Rīgas kultūras programma pēc diviem gadiem.
Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja Diāna Čivle notikumam veltītajā preses konferencē atklāja, ka iesniegti 340 pieteikumi: «Labi, ka projekti ir ļoti daudzveidīgi. Pieteikušās gan akadēmiskas kultūras institūcijas, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un Latvijas koncerti, gan nevalstiskās organizācijas, gan individuāli iesniedzēji. Priecē darba grupas, kurās apvienojušies ļoti dažādi cilvēki, lai realizētu kopīgu ideju.»
Līdz gada beigām Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcija ar māksliniecisko padomi, kurā apvienojušies iecerētās programmas Force Majeure tematisko līniju kuratori (režisors Uģis Brikmanis – Okeāna alkas, kultūras projektu vadītāja Vita Timermane-Moora – Dzintara ādere, režisors Gints Grūbe – Brīvības iela, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa – Ceļu karte, Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese – Izdzīvošanas komplekts, Diāna Čivle – Rīgas karnevāls) izvērtēs projektus un sāks diskusiju par nepieciešamo finansējumu ar Rīgas domi, Kultūras ministriju un privātajiem sponsoriem.
Pēc ātras iepazīšanās ar projektiem Solvita Krese saka: «Daudzi mākslinieki nākuši klajā ar interesantām, inovatīvām idejām, taču ir arī tradicionālās kultūras darboņi, kas to mēģinājuši atklāt citā gaismā un parādīt laikmetīgā gaisotnē. Vairākos projektos māksla sasaistīta ar citām disciplīnām. Es tiešām ticu, ka kultūra savienojumā ar citām prasmēm un īpašībām ir stiprs instruments, lai mēs izdzīvotu un pārvarētu daudzas situācijas.»
«Tiekoties ar potenciālajiem projektu iesniedzējiem, mēs viņus mudinājām nedomāt standartizēti, bet būt ambiciozākiem labā nozīmē. Ir jābūt diezgan drosmīgam, lai prognozētu, kāda būs Eiropa un kultūra 2014. gadā. Vairākos projektos veicināta cilvēku pašorganizācija un pašu iedzīvotāju atbildība par to, kādas kultūras aktivitātes notiek viņu rajonā,» atklāja Gundega Laiviņa.
Savukārt Gints Grūbe vērsa uzmanību uz būtisku latviskās domāšanas iezīmi, kas novērojama arī pieteikumos: «Pat organizējot tik liela mēroga pasākumus kā šis, pārvarēt viensētas principu domāšanā, nav nemaz tik vienkārši. Mēs veicināsim dažādu institūciju un ideju saplūsmi.»