Kā karavīri, mugurām sastājušies ar brāļiem lietuviešiem, it kā aizsargātos pret globālās pasaules draudiem, – tāds bija Latvijas stends šā gada Frankfurtes grāmatu mesē.
Mazie brāļi
Krīze pieklusinājusi runas , ka mums vajadzētu prezentēt sevi iespaidīgāk un krāšņāk. Esam tur, kur esam, – ar ekoloģisko kartona stendu un mūsu pieticīgo, tomēr gaumīgo grāmatu klāstu.
Galvenais – vai esam gatavi mācīties, izzināt un samēroties.
Klausoties šīgada īpašā viesa – Argentīnas prezidentes Kristīnas Fernandesas Kirhneres – meses atklāšanas runu, atkal bija jādomā par līdzībām valstu likteņos. Runas galvenais vadmotīvs – cīņa ar militārās huntas sekām. Kaut gan demokrātija valstī ir atjaunota kopš 1983. gada un Argentīnai ir ar ko palepoties pasaulē – tango un futbols. Pēdējās desmitgadēs valsti skārušas vairākas ekonomiskās krīzes, kas jau minētas ekonomikas mācību grāmatās. Un tomēr prezidente uzsvēra pagātnes tumšās lappuses, norādot, ka nācijas gara atjaunotnei vajadzīgs laiks.
«Vai esat ievērojuši, ka katru gadu mesē ir aizvien vairāk ķīniešu,» iespaidos dalās kāds dāņu izdevējs. Tas tiek teikts ne tikai ar biedējošu pieskaņu, jo Rietumeiropā ķīnieši nu ieņēmuši to vietu, ko savulaik amerikāņi. Proti, bieži tieši ķīniešu bagātīgais pasūtījums glābj kāda izdevēja neveiksmīgu projektu. Pērn igauņu izdevēji slēdza pirmos darījumus ar ķīniešu partneriem. Varbūt nākotnē veiksme uzsmaidīs arī mums.
Izdevējs vai autors
Skatot meses notikumus no parādes puses, šķiet pašsaprotami, ka visa centrā ir autors. Daudzās tikšanās ar lasītājiem, pašmāju un pasaules līmeņa rakstnieku iznācieni gan publikā, gan medijos. Izdevēji bieži vien paliek ēnā.
Šogad mesē bija vērojami atšķirīgi akcenti. Kā vienmēr, Nobela prēmijas literatūrā piešķiršanas ceremonija notika vienā laikā ar mesi, un apbalvotais rakstnieks Mario Vargass Ljosa Frankfurtē nebija ieradies. Mediju uzmanības centrā nonāca Ljosas vācu izdevēja. Kameru priekšā viņa izskatījās tik laimīga, it kā pati būtu saņēmusi balvu. Un zināmā mērā tas tā ir, jo papildu ieņēmumi no Nobela laureātu grāmatām varētu būt tikpat lieli, cik liela ir pati prēmija (atgādnei – 10 miljoni zviedru kronu vai aptuveni 758 000 latu). Uzmanību sev centās pievērst arī Ljosas izdevēji no citām valstīm. Nonāca līdz kurioziem skatiem, kad kādā norvēģu stendā ar daudzu autoru lielbildēm izdevējs nebija gatavs Ljosas triumfam – Peru rakstnieka fotogrāfijas tur nebija. Taču kļūda tika labota un jau nākamajā dienā pēc balvas pasniegšanas stendu rotāja liels uzraksts virs ģīmetnēm, ka šeit ir Ljosas izdevējs.
Diemžēl ne jau visi autori saņem Nobela prēmiju, ne visiem tiek pat kritikas uzmanība, tāpēc liela nozīme ir tam, cik spēka un finanšu līdzekļu iegulda izdevēji. Tieši Frankfurtē ir vieta, kur to novērtēt.
Un laikam taisnība būs apgalvojumā, – kamēr pastāvēs atšķirīgs skatījums , kurš ir svarīgāks, tikmēr grāmatniecība būs dzīva un Frankfurtes mese vajadzīga .
Pats grāmatas jēdziens mainās. Vēl pagājušo gadu bija īpaši jāpiepūlas, lai atrastu stendu, kurā demonstrēja e-grāmatu, šogad to lasītājiem rokās varēja redzēt vai katrā pilsētas metro.
Strīdi par to, vai vajag un ko darīt ar digitāliem tekstiem, pieder pagātnei. Iestājies mierīgas līdzāsdzīvošanas laiks. Kuluāros gan daudzo izdevniecību pārstāvji sūkstījās, ka ar e-grāmatu vēl ir daudz neskaidrību. Arī autortiesību jautājumi nav sakārtoti.
Bērnu pasaule
Lielākā grāmatu gadatirgus repertuārs ir gana plašs – no augstākās raudzes literatūras līdz erotikai, no antikvārām vērtībām līdz jaunākajām digitālām ierīcēm, no kancelejas nieciņiem līdz kompaktām tipogrāfijas mašīnām, kas turpat skatītāju acu priekšā drukā un iesien sējumus. Un tomēr ir kāda fokusa grupa, kurai pēdējos gados tiek pievērsta īpaša uzmanība. Tie ir bērni un jaunieši, kam radītas visplašākās iespējas iepazīties ar grāmatām. Ieguldītais nes augļus. Pirmām kārtām tiek saglabāta interese par lasīšanu, un vācieši lepojas ar to, ka, par spīti krīzei un demogrāfiskai situācijai, lielākais pieaugums ir tieši šai sektorā (salīdzinot ar 2009. gadu, pieaugums ir 7 procenti).
Papildus nācis līdzdalības efekts. Sākot ar Harija Potera laiku, bērni un jaunieši ir aicināti iesaistīties, un katru gadu mese pārtop par īstu jauniešu karnevālu. Modes kliedziens ir veidot katram savu tēlu, un šogad tirgus bija kļuvis nevis par atdarināšanas, bet izdomātu tēlu parādi. Kaut arī daudzi tēli atgādināja grāmatu varoņus, tomēr varēja redzēt arī oriģinālas izpausmes.
Sarazins un citi
Šīgada meses pārsteigums neapšaubāmi bija Tilo Sarazins un viņa grāmata. Karjeras finansists, kas, pabijis Berlīnes senatora un valsts bankas valdes locekļa krēslā, pēkšņi izceļas ar provokatīviem izteikumiem par imigrācijas postošo ietekmi uz Vācijas attīstību, par rasu teorijām. 30. augustā nāca klajā viņa grāmata un līdz mesei tika izpirkts gandrīz viens miljons eksemplāru.
Šo rindu autoram izdevās meses laikā piedalīties Sarazina tikšanās laikā ar lasītājiem. Pārsteidza publikas attieksme – bijušo banķieri skatītāji sagaidīja pieklājīgā ieinteresētībā, kā dažkārt Latvijā. Ne miņas no savulaik Vācijā piedzīvotām demonstrācijām. Tik vien kā daži jaunieši, kas dalīja lapiņas – pret Sarazinu vērstus tekstus. Arī pats autors - vecs kungs ar tramīgu skatu un sirmām ūsiņām, kurš atgaiņājās no uzdotajiem jautājumiem, – neradīja mesijas iespaidu. Pajautājot ierindas vāciešiem par Sarazina fenomenu, parasti atbilde ir, ka daudzi atbalsta viņa domas par valsts imigrācijas politiku, taču viņa rasu teorijas šķiet absurdas.
Turpat mesē panākumus guva daudzu autoru darbi, kas pauda Sarazinam pretējus uzskatus. Tās faktiski neielaidās domu apmaiņā ar Sarazinu, bet stāstīja savu stāstu - par imigrantu likteņiem Rietumu pasaulē. Un tas, ka Vācijā sadzīvo tik dažādi uzskati, vēlreiz apliecina Eiropas vērtības.