Līdz 21. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls skatāma starptautiskās mākslinieku apvienības CoBrA un tās slaveno sekotāju darbu izlase. Leģendārā apvienība pastāvēja tikai trīs gadus (1948 – 1951), taču tā kļuva par spilgtu 20. gadsimta vidus Eiropas avangarda parādību.
Izstāde, ko piedāvā Valonijas-Briseles starptautiskā administrācija, Monsas pilsēta, Monsas Mākslas muzejs un Karaļa Boduēna fonds, notiek Latvijas–Beļģijas kultūras apmaiņas ietvaros. 2002. gadā noslēgtais līgums starp Latviju un Valonijas reģionu, kā arī Valonijas-Briseles franču kopienu līdz šim pavēris iespēju divām ekspozīcijām - 2005. gadā LNMM bija skatāma 20. gadsimta Valonijas mākslas izstāde, savukārt šogad Briseles rātsnama izstāžu zāles apmeklētāji varēja iepazīties ar latviešu simbolisma mākslu. Izstāde CoBrA & Co ir Latvijas–Beļģijas kultūras dialoga nākamais posms. Pēc Rīgas ekspozīcija ceļos uz Igauniju, aizsākot Tallinas kā 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmu.
Pagājušā gadsimta vidū CoBrA radošajā grupā apvienojās vairāki ievērojami dāņu, beļģu un nīderlandiešu dzejnieki, rakstnieki un gleznotāji. Apvienības nosaukumā ir to pilsētu sākumburti franču valodā, no kurām nākuši dalībnieki, - Kopenhāgena, Brisele un Amsterdama.
Tiktāl oficiālās informācijas.
Lai aptvertu šīs ekspozīcijas nozīmību, iesaku paraudzīties uz to pēc iespējas daudzpusīgāk – ne tikai vēsturiskās attīstības un laikmeta atspoguļojuma kontekstā. Iespējams, vērtību pārvērtēšana, kas pēckara periodā zenītu sasniedza mākslas virzienā – avangardā – noder arī šajā nenoteiktības laikā.
Piecdesmitajos gados par avangarda mākslas līderi izvirzījās abstrakcionisms, sadaloties ekspresionismā vai kubismā sakņotā stilā. CoBrA bija nozīmīgs virzītājs Eiropas abstraktā ekspresionisma attīstībai. To spilgti apliecina ekspozīcijā iekļautās abstrakcionisma klasiķu – Pjēra Sulāža, Žorža Matjē, Anri Mišo, Hansa Hartunga, Luī Van Linta, Brama Bogarta, Brama Van Veldes, Serža Vanderkama, Filipa Vandenberga un citu mākslinieku kompozīcijas.
Tādējādi izstādes vērotāji var būt liecinieki savulaik tik populārā mākslas virziena attīstībai, vienlaikus novērtējot šīs apvienības unikalitāti. Atšķirībā no citu Eiropas valstu kolēģiem, par CoBrA dalībnieku galveno iedvesmas avotu joprojām kalpojusi daba. Tas ir avangards, kurā jaušama savdabīga uzticība klasikai. Dažkārt, runājot par CoBrA, pat lieto vārdu «pusabstrakti», piemēram, Pjēra Alešinska gleznas rosina uz dzīvu būtņu asociācijām, bet Brama Van Veldes darbos jaušamas deformētas cilvēku figūras. Arī iedalījums «abstraktais ekspresionisms» nav strikti attiecināms uz šo kompāniju – Pjēra Sulāža darbiem raksturīgie treknie, tumšie triepieni vai Raula Ibana deformētie laukumi ir tuvi kubisma ietekmes zonai.
Izstāde ne tikai dod iespēju iepazīties ar abstrakcionisma klasiķiem, bet arī lieliski raksturo pēckara Eiropas noskaņojumu: vilšanos racionalitātē un sociālās iekārtas žņaugos, kam sekoja jaunas, nepieradinātas valodas un domāšanas meklējumi. Apvienībai CoBrA gleznošana bija, kā šobrīd moderni izteikties, - dzīvesveids. Ne tikai izteiksmes līdzekļu un tehnikas atklājumi, bet pasaules skatījums. Sirreālisma ietekmē akcents tika likts uz zemapziņas dzīves atsegšanu, tādējādi nozīmi piešķirot ne tikai rezultātam, bet arī radīšanas procesam. Galvenie atslēgas vārdi bija brīvība, iztēle, enerģija, deformācija. Ticība spontanitātei, iracionālai enerģijai, zemapziņas strāvām no jauna piešķīra jēgu pasaulē, kuru bija izārdījušas absurdistu (Albērs Kamī) un eksistenciālistu (Žans Pols Sartrs) idejas. Tā bija nejaušības un brīvības uzvara pār racionālā prāta saražotajiem noteikumiem, kas četrdesmitajos gados pavēra iespēju pasaules traģēdijai.
Šobrīd, kad mākslas virzība nosacīti iegājusi postpostmodernisma gultnē, mēs varam atbildēt uz pašu CoBrA dalībnieku uzdoto jautājumu – vai glezniecība var izdzīvot, neizsmeļot ilgtermiņā savu būtību. Ticība abstrakcionismam kā līdzeklim un mērķim, kas pārvērš skatījumu uz pasauli, līdz ar situācijas maiņu tik tiešām ir izsmēlusies. Ideja par zemapziņas dzīvi ir tikpat racionāls prāta koncepts kā jebkurš cits. Tomēr tas netraucē baudīt absolūtās krāsas un līnijas brīvības svētkus.