Pēc 20 mēnešu trimdas, 128. sezonu M. Čehova Rīgas Krievu teātris sāks rekonstruētajā un restaurētajā ēkā Kaļķu ielā 16 Līvu laukumā. Turklāt teātrim atkal ir galvenais režisors – direktora Eduarda Cehovala darba piedāvājumu pieņēmis ievērojamā režisora Ļeva Dodina skolnieks Igors Koņajevs no Krievijas. Ar viņa iestudēto Viljama Šekspīra Divpadsmito nakti tiks atklāta sezona 2. oktobrī, teātra dzimšanas dienā. Līgums ar jauno galveno režisoru slēgts uz četriem gadiem – šajā laikā viņa vadībā Latvijas Kultūras akadēmijā tiks skoloti šogad uzņemtie topošie aktieri, kam tiek solīta garantēta vieta Rīgas Krievu teātra trupā.
Igors Koņajevs dzimis 1963. gadā Kabarda-Balkārijā. Studējis Harkovas mākslu institūtā, 1985. gadā beidzis Ļeņingradas valsts teātra, mūzikas un kinomākslas institūtu, 1995. gadā – Ļeva Dodina aktieru/režisoru kursu šai pašā, par Sanktpēterburgas valsts teātra mākslas akadēmiju pārdēvētajā mācību iestādē. Radošā darba gaitas Igors Koņajevs sācis kā aktieris Harkovā. Piedalījies Sanktpēterburgas Mazā drāmas teātra – Eiropas teātra repertuārā uzņemto diplomdarbu izrāžu Gaudeamus un Klaustrofobija veidošanā un spēlējis abās. Kopš 1995. gada ir Mazā drāmas teātra studijas režisors–asistents. Iestudējis izrādes arī Čeļabinskas Kamerteātrī, Saratovas drāmas teātrī un citur. Izrāde Maskavas koris Dodina un Koņajeva režijā saņēma Krievijas teātra balvu Zelta maska kā labākā 2002./2003. gada izrāde, Dodins un Koņajevs bija arī nominēti labāko režisoru kategorijā.
Teātra atklāšanai galvenais režisors izraudzījies Šekspīra komēdiju, bet otrs viņa jauniestudējums Rīgas Krievu teātrī iecerēts nākamgad, sezonas otrajā pusē. Tā būs muzikāla izrāde ar Jevgeņija Jevtušenko dzeju un Raimonda Paula mūziku, kuras pagaidu nosaukums ir Korida. Atbildot uz jautājumu, kādēļ piekritis kļūt par teātra galveno režisoru, kas viņa radošajā biogrāfijā ir jauna pieredze, Igors Koņajevs teic, ka nopietnie uzdevumi, ko teātrim izvirzījis Eduards Cehovals, ir jebkuram režisoram saistoši. «Tie ir mākslinieciski, nevis komerciāli uzdevumi, un tas ir interesanti», atzīst Krievu teātra galvenais režisors. Un piebilst – kamēr tā būs, tikmēr arī te strādās. Savukārt Eduards Cehovals Igoru Koņajevu raksturo kā tolerantu un ļoti profesionālu cilvēku.
Vēl šosezon Krievu teātrī strādās gan pašmāju, gan viesrežisori. F. Dostojevska Tēvoča sapni iestudēs Krievu teātra skatītājiem zināmais Mihails Bičkovs (Precības, Kaštanka), jauniestudējuma pirmizrāde notiks 27. novembrī. Vairākkārt Zelta maskai nominētais režisors Dostojevska stāstu jau reiz iestudējis paša dibinātajā Kamerteātrī Voroņežā. Krievu teātrī viesosies arī Maskavas Mazās Bronnajas teātra mākslinieciskais vadītājs Sergejs Galamazovs, kurš Rīgā strādās pēc jaunā gada. Sadarbībai ar M. Čehova Rīgas Krievu teātri piekritis gan Mihails Gruzdovs, kurš jaunajā Mazajā zālē, kas atrodas tur, kur bija skatītāju kafejnīca, iestudēs Alekseja Ščerbaka lugu Starpstacija (pirmizrāde 16. oktobrī), gan Dž. Dž. Džilindžers. Dailes teātra režisors Krievu teātrī strādās pie Germana Grekova lugas Maizingers.
Oktobra beigās M. Čehova Rīgas Krievu teātrī notiks latviešu teātru dienas, kad uz jaunās, moderni aprīkotās skatuves būs iespēja redzēt Daugavpils teātra izrādi Ģimenes skandāls (režisors Mihails Mamedovs), Valmieras teātra Karalis Līrs nabagmājā (režisors Felikss Deičs) un Liepājas teātra Hanana (režisors Dž. Dž. Džilindžers).
Prieku par jaunajām, pievilcīgajām un darbam iedvesmojošajām telpām mazliet apēno ķibele ar krēsliem – to piegādes konkursu apstrīdējis viens no pretendentiem, tālab visu oktobri skatītājiem nāksies sēdēt uz īrētiem, kas teātrim radīs liekus izdevumus - 460 latus dienā.