Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa izvērtējusi 2010.gada otrā ceturkšņa notikumus Latvijas vizuālajā mākslā un Purvīša balvas fināla atlasei nominējusi četrus talantīgus māksliniekus, kuri šogad piedāvājuši patiešām kvalitatīvas un interesantas izstādes, - Kristapu Ģelzi, Gintu Bērziņu, Ilmāru Blumbergu un Zani Bērziņu.
Purvīša balvas ekspertu darba grupas sastāvā 2009. un 2010.gada periodā strādā mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20.gs. 2.puses – 21.gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone; mākslas zinātniece, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava; mākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents, Jauno mediju kultūras centra RIXC dibinātājs Raitis Šmits; mākslas kritiķe, žurnāla Fotokvartāls galvenā redaktore Alise Tīfentāle; laikraksta Diena kultūras žurnālists Jegors Jerohomovičs; mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kulakova un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.
Purvīša balva, kas 2008..gada janvārī iedibināta ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, tiek piešķirta reizi divos gados. Neatkarīgo ekspertu darba grupa tiekas un izvirza nominantus reizi ceturksnī. Nākamais Purvīša balvas laureāts tiks noskaidrots jau 2010. gada beigās, tāpēc šobrīd aktīvi notiek labāko pašmāju mākslas notikumu apzināšana.
Žūrija pelnīti balvai izvirzījusi mākslinieku Ilmāru Blumbergu par personālizstādi Pats par sevi, kas maijā norisinājās galerijā Māksla XO. Monohromo akrila gleznojumu izstādē Blumbergs attēlojis cilvēka iekšējā Es un ārējās pasaules mijiedarbību, akcentējot to, ka apkārtesošā realitāte ir apslēpta mūsu galvās, precīzāk, smadzenēs. Šajā darbu ciklā apvienojas mākslinieka dižais talants, niansētība un jutekliskums, kā arī nevairīšanās runāt spēcīgi un izteiksmīgi.
Balvai izvirzīts arī viens no, manuprāt, lieliskākajiem šīgada notikumiem pašmāju fotogrāfijā, proti, kinooperatora Ginta Bērziņa fotogrāfiju izstāde Vietas, kurās es nefilmēšu, kas maijā un jūnijā notika Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Kino domāšanas iespaidotie foto stāsti veidoti kā tukšuma un notikumu iespējamības saspēle, kurā cilvēkam ir sekundāra nozīme. Fotogrāfijas liek domāt par starptelpu, kurā notikums vēl nav pārvērsts stāstā.
Arvien jaunas tēmas, piešķirot tām sev raksturīgo mazliet ironisko un rotaļīgo intonāciju, meklē talantīgais mākslinieks Kristaps Ģelzis. Viņa nesenākā izstāde Mākslīgais miers, kas aprīlī norisinājās galerijā Māksla XO pierādīju spožu intelekta un emociju mijiedarbi. Šķiet, Purvīša balvas eksperti novērtējuši, ka lakoniskā forma paver skatītājam ļoti plašu interpretācijas lauku.
Žūrija balvai nominējusi arī starpdisciplināro mākslinieci Zani Bērziņu par darbu E-statiskās ēnas izstādē TRANSBIOTICS (darbs tapis sadarbībā ar mākslinieku Džeksonu Tanu no Lielbritānijas). Apmeklētāji bija šī projekta līdzdalībnieki, jo darbs interaktīvā veidā vizualizēja apmeklētāju elektrostatisko lauku. Audums, kurā ieausts sudraba diegs un iestrādāti tranzistori un gaismas diodes, reaģēja uz apmeklētāju uzlādētajām plaukstām un, izdziestot gaismas diodēm, radīja šķietamas ēnas, tādā veidā parādot neredzamo, bet klātesošo elektrostatisko lauku. Tādejādi projektā tika savīta pašmāju mākslā ne tik bieži apspēlētā tehnoloģiju un emociju tēma.