Viens no izcilākajiem 20. gadsimta trimdas latviešu dzejniekiem, Ņujorkas latviešu rakstnieku un mākslinieku neformālā grupējuma Elles ķēķis nozīmīgākajiem pārstāvjiem un latviešu trimdas lirikas modernizētājiem Gunars Saliņš mūžībā aizgājis savās mājās Glenridžā, Ņūdžersijā (ASV) pēc ilgas slimības.
Gunars Saliņš dzimis Naudītes pagastā. 1944. gadā beidzis Jelgavas skolotāju institūtu un devies bēgļu gaitās – vispirms uz Vāciju, tad - uz ASV. 1952. gadā Gunars Saliņš beidzis Upsalas koledžu Ņūdžersijā, iegūstot bakalaura grādu, pēc trim gadiem - maģistra grādu Sociālās pētniecības jaunajā skolā Ņujorkā. No 1955. līdz 1996. gadam Gunars Saliņš bija psiholoģijas un socioloģijas profesors Unionas koledžā Ņūdžersijā.
Par Gunara Saliņa galvenajiem darbiem uzskatāmi trimdā izdotie krājumi – Miglas krogs un citi dzejoļi (1957), Melnā saule (1967), Satikšanās. (1979). 1993. gadā Latvijā iznāk Māra Čaklā sastādītā dzejas izlase Satiksimies Miglas krogā pie Melnās saules (1993), bet 1997. gadā – Iedvesmas no Naudītes līdz Elles ķēķim un 33 dzejoļi — itin neseni. 2006. gadā apgāds Valters un Rapa klajā laida Gunara Saliņa Rakstu 1. sējumu.
Gunars Saliņš ir viens no labākajiem Rainera Marijas Rilkes atdzejotājiem latviešu valodā. Viņš saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni 2000. gadā.