Šodien pulksten 15 Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē notiks latviešu scenogrāfijas klasiķa, mākslinieka Gunāra Zemgala (dz. 1934) atbalstam veltīta izsole. Pārdošanā tiks izliktas astoņas Gunāra Zemgala gleznas un visi ienākumi no izsoles tiks lietoti mākslinieka atbalstam veselības uzlabošanai.
«Katra cilvēka dzīvē ir tā saucamās liktenīgās sakarības. Bet tikai īsti talanti, darbarūķi, nesavtīgie spēj šīs it kā nejaušības padarīt par savas dzīves un mākslas kodolu, jēgu. Zināmā mērā tā bija veiksme, ka 1956. gadā viens no Latvijas teātra mākslas stūrakmeņiem režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis pacēla savu spieķi pret Mākslas akadēmijas trešā kursa studenta veidoto maketu ar vārdiem: «To es ņemu». Šie trīs vārdi un pedagoga Arvīda Spertāla atbalsts ieveda jauno mākslinieku Nacionālajā teātrī», atgādina mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Vēlāk jau ilgus gadus Gunārs Zemgals pats vadījis Scenogrāfijas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā un gandrīz pusgadsimtu bijis Nacionālā teātra galvenais mākslinieks. Viņš veidojis skatuves noformējumu desmitiem iestudējumu, minēšu dažus: Žanna d’Arka, Pūt, vējiņi!, Lilioms, Ilgu tramvajs, Hamilkara kungs, Dūdieviņš, Zaļā zeme, jau 21. gadsimtā - Indriķa hronika, Sensācija, Minhauzena precības. Gunārs Zemgals ir vairāku spēlfilmu (Tauriņdeja, Dunduriņš, Emīla nedarbi, Valsis mūža garumā) mākslinieks. «Gunāra Zemgala veikums teātru vidē, kino filmu tapšanā, plakāta mākslā, starptautisko izstāžu darbībā ir augstu novērtēts ar goda zīmēm, atzinības balvām, prēmijām. Tas ir cildināts enciklopēdijās, monogrāfijā, grāmatās, avīžu un žurnālu rakstos. Un tomēr šķiet, ka viņa paša vislielākais guvums ir tas gaišums, kas no Gunāra Zemgala mākslinieciskās un cilvēciskās esības atstarojas skatītājos, kolēģos, audzēkņos, mazdēlos» - vēlreiz citējot Ingrīdu Burāni, aicinām viņa mākslas cienītājus atbalstīt leģendāro scenogrāfu tik grūtajā laikā.