Ventspilnieki atkal krāšņi nosvinējuši savas pilsētas svētkus, kas šogad pagāja Ventspils ostas 750 gadu jubilejas zīmē. Svētku laikā Ventspili apmeklēja 130 tūkstoši viesu, kas ir trīs reizes vairāk nekā tās iedzīvotāju.
Nedēļas nogalē Ventspils pilsētā valdīja rosība – dejoja, muzicēja, gleznoja, tirgojās un sacentās spēkā un izveicībā. Kā katru gadu pilsētas svētku programma bija gana plaša, bet svētku uguņošana sestdienas naktī šoreiz pārsteidza un uzbūra īpašu gaisotni, kas vēl ilgi pēc tam, kad jau bija izklīduši salūta radītie dūmi, bija jaušama pilsētā.
Kā katru gadu, līdztekus dažādām muzikālām un teatrālām programmām, norisinājās arī tradicionālie pilsētas svētku pasākumi, arī Ziedu paklāju festivāls Ostas ielas promenādē. Festivāla devīze šogad bija Portus Winda par godu Ventspils ostas 750 gadu jubilejai. Tajā uzvarētāju laurus plūca floristi no Vecumniekiem ar ziedu kompozīciju Tauvas tuvumā. Taču otro vietu ieguva jelgavnieku un rīdzinieku apvienotā komanda ar kompozīciju Pietuvoties un Pietauvoties. Bet trešo vietu, kā apliecinādami, ka bez viņu jūtamas klātbūtnes Ventspils svētki vairs nav iedomājami, – lietuvieši ar kompozīciju Palīdzēt – Aizstāvēt – Ārstēt. Savukārt, skatītāju simpātijas izpelnījās Zaļenieku iedzīvotāju Ingas un Druvja Cirīšu ziedu paklājs ar nosaukumu Kurzemīte, Dievzemīte – brīvas tautas auklētāja. Kopumā festivālā piedalījās 30 floristu komandu.
Ventspilnieki neslēpj, ka pilsētas svētkos lielais tūristu pieplūdums izsit no ierastā ritma un jārēķinās ar sastrēgumiem, ļaužu drūzmām, kas ikdienā nav pierastas. Tomēr nenoliedz, ka pilsētas svētku popularitāte un apmeklējums rada iespējas vietējiem un arī reģiona uzņēmējiem nopelnīt. Arī paši ventspilnieki jo gadus kļūstot radošāki un aktīvāk iesaistās. Tam par apliecinājumu ir arī pilsētas svētku gājiens, kas kļūst populārāks un radošāks. Šogad pirmo gadu pašvaldības izveidota žūrija izvērtēja kolektīvu atraktivitāti un noformējumu un pasniedza speciālbalvas.
Ventspils brīvostas kolektīvs speciāli svētkiem bija sarūpējis pēc hercoga Jēkaba laika parauga veidotu kuģi, kas atgādināja par tā laika ostas pilsētas godību un slavu. Turklāt ostas jubilejas svinības nebeigsies ar pilsētas svētkiem. Jau rudenī dienas gaismu ieraudzīs vēsturnieka un publicista Ērika Hānberga veidota grāmata par ostas vēsturi.