Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Izklaide

Roulinga slēpjas aiz pseidonīma un izdod kriminālromānu

© Scanpix/AFP

Harija Potera grāmatu autore Džoanna Roulinga ir sarakstījusi kriminālromānu, kas parakstīts ar pseidonīmu Roberts Galbraits. Brīdis, kurā viņa varēja izbaudīt teju vai anonīmas rakstīšanas brīvību, gan ir bijis īss.

Grāmata "Dzeguzes sauciens" pēc iznākšanas izpelnījās atzinīgus vārdus no literatūras kritiķiem. Taču, kad laikraksts The Sunday Times sāka interesēties, kā Robertam Galbraitam izdevusies tik spoža debija, kļuva skaidrs, ka persona ar šādu vārdu nemaz neeksistē.

Kādā no grāmatas recenzijām Dzeguzes sauciens tika nodēvēts par «dzirkstošu debiju», savukārt citā atzīts, ka šis ir «klasisks kriminālromāns». Grāmatas centrā ir kāda nepatikšanu vajāta modele, kura nokrīt no nama balkona. Viņas brālis notikušā izmeklēšanā vēršas pēc palīdzības pie karā cietuša veterāna, kurš strādā par privātdetektīvu.

Žurnālistiem aizdomas par Dzeguzes sauciena saistību ar Dž. Roulingu radās, jo R. Galbraitam un Dž. Roulingai ir viens un tas pats literārais aģents un redaktors. Grāmatu publicēja tā pati izdevniecība, kas izdeva arī Dž. Roulingas pirmo mēģinājumu pieaugušajiem domātu grāmatu rakstīšanā Nejaušā vakance. Šī grāmata vēsta par mazu pilsētiņu ar sīvām politiskām cīņām. Tāpat starp Dž. Roulingas ar savu vārdu publicētajiem darbiem un Dzeguzes saucienu ir vairākas stilistiskas līdzības. Rodoties aizdomām, uzmanību piesaistīja arī tas, ka autors vīrietis ir spējis tik detalizēti aprakstīt sieviešu drānas. Kriminālromānu rakstnieks Pīters Džeimss laikrakstam The Sunday Times norādīja, ka ar R. Galbraitam ir nobrieduša rakstnieka stils un grūti iedomāties, ka tāds varētu būt literatūras debitantam. Saskaņā ar izplatīto R. Galbraita biogrāfiju viņš ir izbijis britu militārās policijas izmeklētājs, kurš 2003. gadā atvaļinājies no bruņotajiem spēkiem un sācis strādāt civilās drošības nozarē.

«Es biju cerējusi, ka šo mazo noslēpumu man izdosies saglabāt mazliet ilgāk, jo būt par Robertu Galbraitu bija tik atbrīvojoši,» pēc atmaskošanas sacīja Dž. Roulinga. «Bija lieliski publicēt darbu bez publikas gaidām un viļņošanās un saņemt atsauksmes.»

Neskatoties uz to, ka Dž. Roulingas identitāte ir atklāta, sagatavošanā pašlaik ir vēl viena R. Galbraita grāmata – tā izdota tiks nākamgad. Kopš izdošanas šā gada aprīlī Dzeguzes sauciens pārdots 1500 eksemplāros, kas ir niecīgs apjoms. Taču tagad, kad autora noslēpums ir atklāts, publikas interese par šo darbu droši vien pieaugs. Turpretim Nejaušā vakance, kuru Dž. Roulinga publicēja ar savu īsto vārdu, lasītāju vidū bija itin populāra, taču kritiķu vērtējums nebija tik glaimojošs kā par R. Galbraita darbu.

Tanī pašā laikā Nejaušā vakance ir kļuvusi par vienu no tām grāmatām, kuras lasītāji visbiežāk noliek plauktā nepabeiguši. Tīmekļa vietne Goodreads, kuras 19 miljoni lasītāju reģistrē lasītās grāmatas un dalās pieredzē par tām, izveidojusi sarakstu ar mūsdienu literatūras darbiem, no kuriem lasītāji atsakās visbiežāk. Jāatzīmē gan, ka, spriežot pēc Goodreads lasītāju atsauksmēm, malā nolikšanas iemesls visbiežāk ir nevis Dž. Roulingas grāmatas kvalitātes, bet gan tas, ka lasītāji ir gaidījuši kaut ko līdzīgu darbiem par Hariju Poteru. Goodreads saraksta otrajā vietā ir E. L. Džeimsas Greja 50 nokrāsas, savukārt Elizabetes Gilbertas Ēd, lūdzies, mīli ir trešā visbiežāk pusratā pamestā grāmata. Šis arī ir bijis viens no darbiem, par kuru lasītāju atsauksmes ir viskonfliktējošākās: ir daudz lasītāju, kam tā ļoti patīk, un ir daudz tādu, kurus grāmata ir kaitinājusi.

Neskatoties uz Dž. Roulingas mēģinājumiem apgūt jaunus literatūras apvāršņus, grāmatas par Hariju Poteru joprojām ir viņas vislabāk zināmie darbi. Pirms pāris mēnešiem labdarības izsolē par 150 tūkstošiem mārciņu tika pārdots Harija Potera grāmatas pirmais izdevums ar autores piezīmēm par rakstīšanas procesu, zīmējumiem un skaidrojumiem. Viņa bija viena no autoriem, kuri atsaucās aicinājumam palīdzēt vākt naudu Angļu rakstnieku asociācijai. Tie, kuri piekrita akcijā piedalīties, savu grāmatu pirmos sējumus papildināja ar autoru pārdomām, zīmējumiem un savu atskatu uz konkrētā darba tapšanu.