Režisors Džeimss Kamerons, kurš pirms trīs gadiem ar savu filmu Avatars visā krāšņumā demonstrēja trīsdimensiju jeb 3D kino iespējas, ir pārliecināts, ka vairākumā 3D filmu, kas tiek izdotas pašlaik, šīs tehnoloģijas lietojums sevi neattaisno.
Avatara panākumi kopš tā laika arī daudzus citus filmu veidotājus ir vilinājuši veidot 3D versijas saviem darinājumiem. Dž. Kamerons ir kritisks par šo modi, kuras veidošanos pats lielā mērā ir ietekmējis.
«Nedomāju, ka Holivuda 3D izmanto tā, kā pieklātos,» sacījis Dž. Kamerons. «Neuzskatu, ka Holivuda veido labas 3D filmas, un iemesls tam ir tāds, ka tas pašlaik notiek automātiski. Piemēram, filmām Tērauda vīrs vai Dzelzs vīrs 3 nebija vajadzības iznākt 3D formātā. Ja jūs iztērējat 150 miljonus dolāru vizuālajiem efektiem, filma jau tāpat būs krāšņa un perfekta.» Par lielāko problēmu Dž. Kamerons uzskata to, ka lēmums par 3D izmantošanu Holivudā ir nevis režisora ziņā, bet to nosaka filmu studija. «Šis ir filmu studiju jautājums – tās vēlas pelnīt vairāk naudas un uzspiež 3D formātu režisoriem, kuriem pašiem 3D nemaz nepatīk,» saka režisors.
Jāatgādina, ka trīsdimensiju kino nav mūsdienu izgudrojums. Šīs tehnoloģijas pirmsākumi ir meklējami jau 20. gadsimta sākumā, taču daudzus nākamos gadu desmitus šīs iespējas dārgā filmu uzņemšanas un demonstrēšanas procesa dēļ un standartu trūkuma dēļ tā arī palika vien šaura kino niša. 50. gados ASV parādījās pirmās krāsu stereoskopiskās filmas, un iespēju attīstīšana un vienota standarta izstrāde turpinājās arī vēlākajos gadu desmitos. Taču tikai šā gadu tūkstoša sākumā Dž. Kamerons nosprieda, ka kino tehnoloģiju attīstība ir sasniegusi pietiekami augstu līmeni, lai būtu iespējams izveidot tādus efektus, kādus viņš vēlējās iekļaut Avatarā.
Dž. Kamerons jau iepriekš ir kritizējis filmu veidotājus, kuri izmanto 3D formātu, lai ar iespaidīgiem skatiem kompensētu filmas trūkumus. Pērn viņš kritizēja šausmu filmu Piraija 3D un uzsvēra, ka šis ir tieši tas veids, kurā trīsdimensiju kino tehnoloģijas izmantot nevajadzētu: «Tas tikai padara šo mediju lētu un atgādina sliktās 70. un 80. gadu 3D šausmu filmas. Toreiz, kad filmu veidotāju radošums izsīka, bet tie vēlējās izspiest pēdējo finansiālo labumu, viņi izveidoja 3D versiju.» Dž. Kamerons toreiz norādīja, ka pašreizējā kino nozares pieeja 3D formātam ir radikāli cita – pašlaik tieši vislielākās un labākās filmas tiek veidotas trīsdimensiju formātā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka šā formāta izvēle ir attaisnojama.
Dž. Kamerons nav vienīgais ietekmīgais kino pasaules pārstāvis, kurš ir skeptisks par 3D formātu. Filmas Tumsā: Zvaigžņu ceļš režisors Džefrijs Džeikobs Eibrams pērn izteicās, ka nav vēlējies veidot šai filmai 3D versiju. Taču tam nebija nozīmes, jo trīsdimensiju versija, protams, tika izstrādāta. «Es necīnījos par 3D,» Dž. Dž. Eibrams sacīja. «To vēlējās studija.»
Zīmīgi, ka britu raidsabiedrība BBC pagājušajā nedēļā paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku atceļ savu programmu raidīšanu 3D formātā. Šis lēmums tika skaidrots ar publikas mazo interesi par šo piedāvājumu. Divus gadus ilgais 3D raidīšanas izmēģinājums sākās 2011. gadā – šādā formātā tika pārraidītas arī olimpiskās spēles un citi pasākumi. Šā gada novembrī tiks demonstrēts arī Doctor Who jubilejas raidījums 3D formātā, taču tā tad arī būs viena no pēdējām pārraidēm šā izmēģinājuma laikā.
Izmēģinājuma gaitā apkopotie dati liecina, ka pērnā gada Londonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju 3D formātā skatījās 1,5 miljoni britu, kuru mājās ir televīzija, kas šādu formātu atbalsta. Šis rādītājs nav vērtējams kā augsts, bet citas pārraides, piemēram, karalienes vēstījumu Ziemassvētkos, 3D formātā vērojuši vien aptuveni pieci procenti potenciālo skatītāju. BBC atbildīgā par 3D formāta ieviešanu Kima Šilinglova intereses trūkumu skaidro ar to, ka televīzijas skatīšanās krietni atšķiras no kino skatīšanās – ja kino cilvēki apmeklē tikai, lai skatītos filmu, tad, skatoties televīzijas pārraidi, cilvēki parasti dara paralēli arī kaut ko citu, un tādā gadījumā šis formāts ar nepieciešamību pēc speciālajām brillēm tikai traucē.