Lai arī dejotāju pirmais lieluzvedums Daugavas stadionā skatītājiem būs redzams tikai 4. jūlijā, pirmie mēģinājumi arēnā no pulksten astoņiem rītā līdz pat vienpadsmitiem vakarā noritēja jau otrdien un trešdien.
"Polka, polka, aiziet, polka!" mikrofonā sauc enerģiska sievietes balss, mudinādama aizelsušos dejotājus kustēties naskāk; saulītē tikām gulšņā tie, kuru mēģinājums jau beidzies vai vēl nav sācies, garām steidz cilvēki, bet īsta drūzmēšanās redzama pie ēdināšanas teltīm - tā izskatās šī gada pirmais lielais mēģinājums XXV Dziesmu svētku un XV Deju svētku centrālajam deju uzvedumam "Tēvu laipas".
Pie ieejas stāv apsargi, kas pārbauda katra nācēja identitāti un tiesības šeit atrasties - vairāki ziņkārīgie tiek aizraidīti prom, jo cilvēku arēnā netrūkst; pasākuma organizatori stāsta, ka Dziesmu svētkos šogad piedalās rekordliels dejotāju skaits. No skaļruņiem plūstošas mūzikas un komandu pavadībā dejotāji izmēģina soļus četros dažādos laukumos - šāda ekstra pieejama pirmo reizi un to novērtē arī svētku dalībnieki: "Pagaidām nekādu organizatorisku ķibeļu nav, viss notiek pēc grafika," vienbalsīgi atbild visi uzrunātie.
Par kārtību šeit gādā arī vairāki policisti, ir izveidoti medpunkti, tomēr tajos esošie mediķi stāsta, ka daudz darba, par laimi, neesot: tikai nobrāzumi, tulznas un dažiem asinsspiedienu uzdzinusi negulēta nakts. Arī laikapstākļi pagaidām ir svētku dalībnieku pusē un tiek izteikti apmierināti komentāri, ka nav ne par karstu, ne aukstu, arī nelīst. Jācer, ka no šādām laikastākļu ķibelēm izvairīties izdosies arī turpmāk, jo īpaši daudz telpu, kur patverties nav: ēdināšanas iestādījumi, suvenīru bodītes un informācijas centri izvietoti teltīs. Dalībniekiem iekārtota arī smēķētava, smiltīs ierīkots volejbola laukums, bet vienā teritorijas malā redzama gara pārvietojamo tualešu rinda.
Bezmaksas dzeramā ūdens pudeles brīvi pieejamas vairākās vietās, bet pie bezmaksas ēdināšanas teltīm garas rindas veidojas tikai retumis - darbiniece, rādot ēdināšanas kuponus stāsta, ka tas tādēļ, ka visi saskrien tiklīdz beidzies mēģinājums un tad atkal iestājas tukšums. Ēdināšanas kuponi tiek izsniegti katram dalībniekam, kopumā trijās bezmaksas ēdināšanas teltīs plānots pabarot 2500 cilvēku.
Ēdināšana atsevišķi tiek nodrošināta atbraukušajiem ārzemju kolektīviem: "Nezinu vai tas tādēļ, ka mums ēdiens šikāks vai prastāks," smejas Maruta Freimuta, kas pārstāv Toronto deju kolektīvu "Dižais Dancis". Šajā kolektīvā dejo pieredzes bagātākie svētku dalībnieki: no četrdesmit uz augšu. Pavisam deju ansamblī ir 35 dejotāji, bet uz Latviju atbraukuši ap divdesmit.
Marutai Freimutai šie ir pirmie Dziesmu svētki, kamēr viņas vīrs Roberts Freimuts dziesmu svētkos piedalījies vairākkārt un var novērtēt to izaugsmi: "Svētki kļuvuši latviskāki," viņš priecīgi stāsta, gremdēdamies atmiņās par to, kā bijis agrāk. Lai arī abi dzimuši un visu mūžu dzīvojuši svešumā, valoda ir raita un akcentu tikpat kā nejūt.
Roberts Freimuts skaidro, ka tas tādēļ, ka Toronto izveidojusies stabila latviešu kopiena: tur dzīvo ap 12 000 latviešu un lielākā daļa no tiem apzinās un kopj savas saknes. Arī precētais pāris stāsta, ka deju ansamblis nav viņu vienīgā saikne ar savējiem svešumā un abi darbojas dažādās citās latviešu organizācijās, arī lielākā daļa draugu ir latvieši. Otrajos dziesmu svētkos ar dejotājiem ansamblī "Daugaviņa" piedalās arī viņu meita, kas tāpat kā abi vecāki runā latviski, lai arī šeit ciemojas tikai reizi pāris gados.
"Otrajā paaudzē valodu saglabāt ir grūti," ar skumjām stāsta Maruta Freimuta, tomēr viņa tāpat kā vīrs ir priecīga būt šeit un piedalīties Dziesmu svētkos. "Ir interesanti," tā viņa lakoniski novērtē savu pirmo pieredzi, jo šis ir pirmās dienas pats rīts un neko daudz izspriest vēl nav iespējams.
Arī ārzemju visiem, tāpat kā Latvijas reģionu dalībniekiem, tika piedāvāta naktsguļa Rīgas skolās, tomēr pāris to noraidīja. Par to gan priecājas kāda dejotāja no Liepājas, viņa stāsta, ka šogad, lai piedalītos Dziesmu un deju svētkos nav bijis jātērē ne santīma, jo gan ēdināšana, gan transports, gan identifikācijas kartes ir bijušas bezmaksas.
Tomēr svētku dalībnieki ir tikai aisberga redzamā daļa: lielākā daļa darba gulstas uz organizatoru un brīvprātīgo palīgu pleciem; deju lieluzveduma "Tēvu laipas" projekta vadītāja Maruta Alpa min, ka gatavošanās nākamajiem Dziesmu svētkiem sākas jau piecus gadus iepriekš - tiek veidots jauns cikls ar nebijušiem soļiem un dejām. Mainās arī tēma, kurai pieskaņo svētku programmu.
Svētku organizatoriem palīdz 400 brīvrātīgie, kas pieteikušies projekta "Rīga 2014" ietvaros, brīvprātīgo uzdevumi ir ļoti dažādi: maisiņu pakošana, satiksmes plūsmas regulēšana, darbs informācijas centros, vietu ierādīšana un palīdzība svētku vietas noformēšanā. Brīvprātīgajiem, tāpat kā dalībniekiem, tiek nodrošināta gan ēdināšana, gan transports. Tomēr viena no brīvprātīgajām, kura atbild par transporta koordināciju, stāsta, ka, lai gan pusdienas saņemot, tās mēdz atvest ar nokavēšanos. Gadās arī ķibeles, kad steigā tiek pārprasti organizatoru norādījumi.
