Mūzikas ierakstu recenzijas: "Hinder" - "Welcome To The Freakshow"

Pagājušā gada nogalē ar savu ceturto studijas albumu fanus aplaimoja amerikāņu rokmūziķi, Oklahomas štata Mūzikas slavas zāles iemītnieki „Hinder”. Pēc solista Ostina Vinklera atklāsmēm, ka disks tapis īstā „sex, drugs & rock'n'roll” atmosfērā (tātad pamatīgā narkotiku skurbumā), un pēc tā ierakstīšanas Ostinam pat nācies doties paārstēties rehabilitācijas klīnikā, likās - nu tik būs!

Taču cerības uz to, ka „Hinder” būs kārtīgi „nouguņojuši” zūd jau pēc trešās dziesmas noklausīšanās. Disks piestūķēts ne tikai ar gaudulīgā balsī dziedātām balādēm („Should Have Known Better”), bet arī atklātām, Džastinam Bīberam piestāvošām popdziesmiņām („Is It Just Me”) un nepamatotām pretenzijām ielauzties elektroniskās mūzikas lauciņā („Wanna Be Rich”).

PAR. Diezgan palielajā darvas mucā, šķiet, iejauktas arī dažas karotes medus, taču nāksies pamatīgi nopūlēties, lai tās atrastu. Pie diska veiksmēm varētu pieskaitīt nosacīto tituldziesmu „Freakshow”, kurā pavīd „Def Leppard” ietekme. Itin jestrs padevies arī albuma pirmais gabals „Save Me” un „See You In Hell”, kurā „Hinder” jau izklausās tā, kā stadionu rokgrupai būtu jāizklausās.

PRET. 2005. gadā „Hinder” ar savu debijas albumu „Extreme Behaviour”, kas ASV ieguva trīskāršo platīna statusu, latiņu uzcēluši pārāk augstu. Kopš tā laika katrs viņu nākamais disks izrādījies mazliet sliktāks par iepriekšējo, kas atspoguļojies arī pārdošanas apjomos. Diemžēl ar „Welcome To The Freakshow” šī bēdīgā tradīcija tiek turpināta. Par ko gan lai runā, ja no 30 dziesmām, kas esot bijušas ierakstītas albumam, grupa atlasījusi tieši šīs 11, turklāt izlaižot superīsu (nepilnas 37 skanējuma minūtes) disku?