JRT gatavojas rekonstrukcijai
Jaunais Rīgas teātris (JRT), uzsākot, iespējams, pēdējo sezonu līdzšinējās telpās pirms rekonstrukcijas, skatītājiem piedāvās septiņus jauniestudējumus. Tos veidos gan JRT sejas – režisori Alvis Hermanis un Māra Ķimele, gan debitants Vladislavs Nastavševs un šajā teātrī jau iepriekš darbojušies režisori (Ģirts Ēcis un Gatis Šmits).
Kā pirmo jauniestudējumu teātris skatītāju vērtējumam 1. septembrī jau nodeva režisora Ģirta Ēča izrādi – psiholoģisko labirintu Grenholma metode. Savukārt 27. septembrī pirmizrādi piedzīvos Alvja Hermaņa iestudētā izrāde – Īzaka Baševisa Zingera Kabalas noslēpumi. Oktobra sākumā pie skatītājiem nonāks Vladislava Nastavševa iestudējums Tumšās alejas, kas veidots pēc Ivana Buņina stāstu motīviem, bet janvārī teātra Lielajā zālē būs skatāma režisora Gata Šmita iestudētā izrāde Pirmie aplausi. Tās autori ir gan izrādes aktieri – Baiba Broka, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs un Ģirts Krūmiņš –, gan režisors.
23. janvārī Mūzikas un teātra muzeja telpās Talsu ielā 1 gaidāma Augusta Strindberga luga Tēvs, kuru iestudēs režisore Māra Ķimele, savukārt pavasarī JRT Lielajā zālē viņas izrāde Austrumvējš, rietumvējš (autore – amerikāņu rakstniece, Nobela prēmijas laureāte Perla Baka, kura rakstījusi galvenokārt par dzīvi Ķīnā).
Pavasarī Lielajā zālē taps vēls viens Alvja Hermaņa jauniestudējums, kas tiks izziņots vēlāk, jo šobrīd teātra nākotne vēl nav precizēta. Skaidrs, ka rekonstrukcija ir jāpabeidz līdz 2016. gada
1. jūlijam, un šobrīd notiek dokumentu sagatavošana arhitektu konkursa izsludināšanai. Gan JRT direktore Gundega Palma, gan mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis pauda bažas par to, ka teātra komanda nespēs ietekmēt rekonstrukcijas rezultātu. «Nevēlamies tipisku eiroremontu ar sterilu vidi. Telpām ir jābūt ļoti funkcionālām, kā arī jāsaglabā līdzšinējā gaisotne – Eduarda Smiļģa gars. Visa JRT kolektīva vārdā varu teikt – ja rekonstrukcija tiks veikta kā Latvijas Nacionālajam teātrim vai Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim, tas būs pret mūsu vēlmi. Tie ir piemēri, kā nevajadzētu veikt teātru atjaunošanu,» sacīja Alvis Hermanis.
JRT vadība vēl nav vienojusies ar VAS Valsts nekustamie īpašumi par to, kur tiks spēlētas izrādes pāris turpmākos gadus, kamēr notiks rekonstrukcija. Šobrīd JRT gaida atzinumu par teātrim piedāvāto pagaidu mītnes vietu – Tabakas fabrikas un Vāgnera zāles nama – tehnisko stāvokli.
Runājot par jaunās sezonas saturu, Alvis Hermanis preses konferencē atzina: «Ir mainījies viss teātra konteksts Latvijā – manuprāt, nekad nav bijis tik dzīvs un enerģisks teātra process kā šobrīd, lielā mērā pateicoties jaunajiem režisoriem, kurus izaudzinājusi Māra Ķimele un citi pasniedzēji. Šobrīd Latvijas teātros saziņa notiek ļoti aktuālā,
21. gadsimta valodā, kādā arī būtu jāsazinās ar skatītājiem. (..) Var rasties iespaids, ka mēs, režisori, esam cilvēki ar noslieci uz filozofēšanu, pasaules lāpīšanu, bet tā varbūt arī ir JRT galvenā tēma – ar izrādēm uzdot pašus svarīgākos jautājumus, ko kino un citas mākslas (ar izņēmumiem, protams) dara aizvien mazāk.»
PROCESS. «Šobrīd Latvijas teātros notiek dzīvs un enerģisks process, lielā mērā pateicoties jaunajiem režisoriem, kurus izaudzinājusi Māra Ķimele un citi pasniedzēji,» uzskata Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.