Lietuvas neatkarības dienas (16. februāris) nedēļas nogalē tūkstošiem aizrautīgu svinētāju ieņēma slēpošanas un snovošanas trases visā Latvijā.
"Steidzot slēpot un snovot, lietuvieši pie ieejas durvīm stāvēja pat pirms desmitiem rītā," novērojis atpūtas kompleksa Golgāts vadītājs Juris Stradiņš. Atbraukušie centušies trasē pavadīt teju visu dienu, kamēr Latvijas iedzīvotāji slēpošanu mijuši ar tējas un karstvīna malkošanu. Pašmāju pauguru kūtrā apgūšana gadiem ļauj pelnīt Latvijas uzņēmējiem, jo nereti vienīgā dienvidu kaimiņu iespēja baudīt ziemas priekus brīvdienā ir - nedēļas nogale Latvijas atpūtas kompleksos.
Siltās ziemas radīto zaudējumu atgūšanu gan apgrūtinājis tas, ka šogad 16. februāris iekritis ceturtdienā – piektdienas rītā daudziem bija jāierodas darbā.
Kaimiņu kalnu slēpošanas un snovošanas kultūra, kas agrāk galvassāpes sagādāja gan vietējiem atpūtniekiem, gan trašu uzraugiem, pamazām uzlabojas. „Neatkarības dienas brīvdienās pacēlāji joprojām ir pilni. Taču tagad tajos sastopam ilggadējus klientus, kas pieredzi guvuši vairāku gadu garumā,” ar atvieglojumu atzīst slēpošanas kompelksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs.
Atbraukušo lietuviešu inventārs gan joprojām esot salīdzinoši zemā līmenī, apstiprina atpūtas kompelksa Milzkalns vadītājs Viesturs Ošenieks: „Šogad vismaz puse bija ieradusies ar savām ķiverēm – tas ir panākums. Pirms pāris gadiem savs inventārs bija retums.” Arī J. Stradiņš atzīst, ka izslavētā lietuviešu braukšana lejup no kalna džinsos un garajos mēteļos ir mīts. Taču, pēc viņa teiktā, tā kā kalnu slēpošana Latvijā ir populārāka nekā Lietuvā, vecāka tipa slēpes un novecojis inventārs latviešiem ļauj kaimiņus pavilkt uz zoba: „Daudzi smejoties jautā, vai tie nav ņemti vēl no vectēvu pūra lādes.”
Latvijā slēpošanas un snovošanas piedāvājums vēsturiski ir bijis kvalitatīvāks nekā Lietuvā. Tomēr šāda dominance drīz vien var pārtapt mītā. „Eiforijai nav pamata, jo arī lietuvieši sāk aktīvāk apgūt savus paugurus, tos pielāgojot arī ziemas prieku baudīšanai,” norāda Milzkalns vadītājs V. Ošenieks. Šogad gan sūdzēties nevarot – pēc viņa teiktā, 16. februārī lietuvieši trasēs sastādījuši teju 90% no visiem apmeklētājiem jeb vairāk nekā 2000 cilvēku.
Aptaujātie atpūtas kompleksu pārstāvji aktīvi gatavojoties arī Igaunijas neatkarības dienai, kas gaidāma šo piektdien, 24. februārī. Tomēr pieredzējušākie sagaidītāji atzīst, ka Igaunijā kalnu slēpošana ir zemāk attīstīta nekā Latvijā, jo tur lielāku atzinību izsenis guvusi distanču slēpošana. Tādēļ igauņu pieplūdumu neprognozē tik lielu, kāds tas šogad bijis no Lietuvas.