VIDEO. 1. aprīļa joku ziņas: nenopietni par nopietno

© Ekrānuzņēmums

Vēršam uzmanību, ka šīs ir 1. aprīļa joku ziņas. Ticēt vai neticēt tam, ko dzirdat vai redzat, ir katra paša ziņā.

Pienācis trīstūkstoš divdesmit ceturtais gads, un jūsu uzmanībai — ziņas 3024. gada 1. aprīlī. Un sāksim ar ziņām no mūsu kaimiņvalstīm:

Krievijā 256. reizi pēc kārtas prezidenta vēlēšanās uzvar Putina mūmija no mauzoleja. Rezultātus nesekmīgi apstrīd Navaļnija skelets no kapiem.

Pirms 3024. gada 8. jūnijā gaidāmajām Mēness parlamenta vēlēšanām aptaujas parāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu var iegūt tādas partijas kā Mēness Attīstībai, Mēness pirmajā vietā, Mazo Zaļo Savienība un Visu Mēnesim! Tikmēr partija Jaunā Mēnesība iebilst, ka to aiz muguras saukā par Pilnmēness partiju.

Atpakaļ pie Latvijas ziņām tepat uz mūsu planētas. Saeimā šodien neizdevās apstiprināt valdības piedāvāto plānu par pēdējās skolas likvidēšanu Latvijā no 3025. gada 1. septembra. Kā ziņo mūsu korespondenta avatārs no Saeimas, pārējās skolas mūsu valstī tikušas slēgtas jau pirms 50 gadiem, kā rezultātā jaunajā Saeimā savēlēti un sēž tikai analfabēti, kas līdz ar to nav spējuši izlasīt valdības lēmuma projektu par pēdējās palikušās skolas likvidāciju.

Rēzeknes pašvaldības budžetā arī 3024. gadā reģistrēts ievērojams deficīts, kas ir astoņsimtais gads pēc kārtas, kad Rēzekne nevar savilkt galus kopā. Pēdējais Valsts kontroles audits konstatējis, ka parādi kļuvuši astronomiski: starp nenomaksātajiem parādiem atklājušās saistības zeta retikuliešu priekšā, kam Rēzekne nav spējusi laikā atdot astoņus maisus ar plazmotrona radiāciju.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paziņojis, ka pēdējā laikā sācis saņemt sūdzības par dzimuma maiņas slēdža defektiem. “Mans dzimuma maiņas slēdzis ir ieklemmējies konkrētā pozīcijā, un es jau trešo dienu esmu spiests būt Kārlis, kaut arī gribu uz nedēļas beigām kļūt par Karlīnu, lai mani klubā uzcienātu ar dzērieniem,” rakstīts vienā no iesniegumiem.

“Kāds ir Latvijas plāns par to, lai vismaz 3025. gadā mēs neizgāztos Eirovīzijā” — lasiet Sandra Vanzoviča reportāžā no Eiropas. Kā zināms, Eiropa ir ceturtais lielākais Jupitera pavadonis, un Eiropa organizē Eirovīzijas konkursu, lai izceltu eiropeisko tūrismu uz šī planetoīda, kurš riņķo ap Jupiteru un kam starpplanētu tūrismā nākas sīvi konkurēt gan ar marsiešiem, gan vienlaikus ar venerisko piedāvājumu.

Izklaide

1. novembrī Cēsīs un 2. novembrī Rīgā skanēs festivāla “Porta” rudens koncerti. Gaidāmas divdaļīgas muzikālās programmas, kas klausītājus vedīs ceļojumā pa dažādiem laikmetiem un kultūrām.

Svarīgākais