Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".
Es pareizi saprotu, ka bagātie potējas, lai tiktu uz restorānu, bet nabagie, lai tiktu uz darbu?
***
Kad sieva kārtējo reizi saka: «Ko tu bez manis darītu?!» - galvenais ir novākt no sejas to muļķīgo, sapņaino smaidu.
***
Izvēloties sev atbilstošu pludmales apģērbu, vispirms jāpārliecinās, ka īpašnieks aizpeldējis pietiekami tālu.
***
Kad Katarā atrada naftu, tad viens beduīns šo valsti 30 gadu laikā pārvērta no tuksneša augsti attīstītā un ietekmīgā valstī. Krievijā jau sen atrod naftu, zeltu, dimantus, platīnu un citus derīgos izrakteņus. Atlicis atrast tikai beduīnu.
***
Kā vīrieti vienlaikus apbēdināt un iepriecināt:
- Tev ir pats lielākais loceklis mūsu kāpņu telpā!
***
Kurš nelamājas pie stūres, tas acīmredzot nepietiekami uzmanīgi seko līdzi ceļu satiksmei!
***
- Mammu? Tēt? Esmu nolēmusi dzīvot no jums atsevišķi!
- Pareizi! Sen bija laiks!
- Jūsu čemodāni ir koridorā!
***
- Šodien kaut kā gribas aprīt kaut ko taukainu un neveselīgu!
- Aprij manu sievu!
***
- Kā pagāja diena?
- Garām!
***
- Dakter, cik man ir atlicis?
- Un cik jums ir atlicis?
**
Jā, laiks ir nauda. Bet daudz brīva laika nebūt nenozīmē daudz brīvas naudas!
**
Šoferis uz pārejas notriec gājēju. Viņš apstājas, izlec no mašīnas un pieskrien pie cietušā:
- Guliet un nekustieties! Jums ir paveicies, jo es esmu ārsts!
Cietušais paceļ galvu:
- Jums gan ne! Es esmu advokāts.
***
Mūsu ciematā angļu valoda nav prioritāte, tāpēc nevienu nemulsināja, ka uz tēvoča Stepana kapa bērēs parādījās vainags ar lenti, uz kuras bija uzraksts «Merry Christmas!».
**
Mākslinieks ierodas galerijā un jautā, vai kāds ir interesējies par viņa darbiem:
- O, jā! Mēs pārdevām 15 jūsu gleznas. Pircējs vienkārši ienāca, painteresējās, vai tās kļūs dārgākas pēc jūsu nāves, un, kad es atbildēju apstiprinoši, viņš tūlīt noskaitīja naudu.
- Kas tas bija? Vai kāds pazīstams kolekcionārs?
- Nē, jūsu ģimenes ārsts!
***
Ekonomija - tā ir māksla tērēt naudu, nejūtot no tā nekādu apmierinājumu.
***
Runā, ka reiz Vinstons Čērčils, būdams premjers, braucis ar taksometru uz BBC radio, kur bija paredzēta translācija viņa uzrunai tautai. Pie radio Čerčils jautājis taksistam, vai tas būtu ar mieru viņu pagaidīt un pēc tam aizvest atpakaļ. Uz to taksists, kurš neatpazina premjeru, atbildēja noliedzoši, sakot, ka vēlas paspēt uz mājām, lai varētu noklausīties Čērčila runu. Premjeram tas ļoti paticis, un viņš taksistam samaksājis krietni vairāk, nekā tas prasījis, uz ko taksists reaģējis, sakot:
- Eh, lai tas Čērčils iet dirst ar savu runu. Pagaidīšu jūs!
***
Atpūšoties Marienbādes kūrortā, Oto fon Bismarks nolēma apmeklēt vietējo ārstu. Tas viņam uzdeva dažādus jautājumus, kas galu galā nokaitināja kancleru:
- Tā vietā, lai mani iztaujātu, jūs varētu vienkārši mani izmeklēt un nozīmēt ārstniecības kursu!
- Tādā gadījumā es jūsu gaišībai ieteiktu doties pie veterinārārsta, jo tas ir vienīgais ārsts, kurš pacientiem neuzdod jautājumus!
***
- Mīļais, tu mani krāp?
- Nē! Kāpēc lai es to darītu?
- Tev taču darbā visapkārt ir skaistas un gudras sievietes!
- Man nav vajadzīgas skaistas un gudras sievietes! Man esi vajadzīga tu!
***
Ko nozīmē: «Man nav laika klausīties tavu īdēšanu!» Plāno taču savu laiku! Celies par stundu agrāk!
***
Mīts par nesalīdzināmi garšīgo padomju laika plombīru, «kādu mūsdienās vairs nevar dabūt», sakņojas faktā, ka toreiz vienīgais konkurējošais produkts bija lāsteka.
***
Pikaso skumīgs sēž savā darbnīcā. Pie viņa ienāk draugs:
- Ko tāds skumīgs?
- Redz, uzgleznoju dāmas portretu!
- Tas taču ir labi!
- Jā, bet viņa lūdza gleznā pamainīt acu krāsu!
- Bet cik tur tā darba!
- Ja vien es atcerētos, kur es portretā ieliku acis…