Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide

TŪRISMS. Vecās Tallinas jaunā dzīve

JŪRAS MUZEJS RESNĀS MARGARITAS TORNĪ nupat vēris durvis pēc vērienīgas rekonstrukcijas. Tajā var ne tikai iepazīties ar igauņu kuģošanas vēsturi, bet arī aplūkot netik sen arheoloģiskajos izrakumos izcelto 13. gadsimta kuģa vraku © Publicitātes foto: www.visitestonia.com

Parasti kā ārkārtīgi kaitinošu uztvēru jebkuru Latvijas salīdzinājumu ar Igauniju – sak, tur tas labāks nekā Latvijā un šis. Tagad, pēc brauciena pa Tallinas jaunākajiem muzejiem un populārzinātniskajām darbnīcām, jāsaka – tiešām lieliska vieta ģimenes brīvdienām! Un nesavelciet skeptisku grimasi, lasot vārdu «muzejs» – tas, ko ar šo vārdu saprot Igaunijā, ir radikāli atšķirīgi no Latvijas muzejiem. Muzeji Tallinā ir mūsdienīgi un ar aizraujošām līdzdarbības iespējām – izmantojot gan jaunākās tehnoloģijas, gan prasmi izstāstīt vēstures stāstu tā, lai tas būtu vizuāli iespaidīgi. Var tikai apskaust, kā igauņi pratuši investēt gan Eiropas fondu naudu, gan privātos līdzekļus, lai valsts, kur klimats ne tuvu nav tūrismam labvēlīgs, spētu ar to ieinteresēt valsts viesus.

Mazā jūras lielvalsts

Vana Tallinn (Vecā Tallina - igauņu val.) ir sens un iecienīts tūristu galamērķis - Rātslaukums, vecie pilsētas mūri un torņi, viduslaiku ēku fasādes, kurās ir mājīgi restorāni un krodziņi, suvenīru un igauņu etnogrāfisko rokdarbu veikaliņi tā vien vilina uz dīku pastaigu. Vecpilsētas ēkas ir arī muzeji - viens to tiem, kas nupat pēc rekonstrukcijas vēris druvis apmeklētājiem, ir Igaunijas Jūras muzejs Resnās Margaritas tornī. Tallinā ir divi Jūras muzeji - viens, jau pieminētais, vecpilsētā un otrs - Hidroplānu ostā. Jūras muzejs Resnās Margaritas tornī rāda igauņu kuģošanas vēsturi cauri gadsimtiem. Tā ekspozīcijas «nagla» ir gluži nesen Tallinas ostas pievadceļu būves laikā atraktais atradums - 700 gadu vecs Hanzas pilsētu tirdzniecības kuģis. Tā vraks ir izlikts apskatei, kopā ar stāstu, kā 13. gadsimtā ceļoja tirdzniecības kuģi, muzejā arī var vērot video vizuālizāciju, kā šāds kuģis ienāk ostā. Muzeja apskate sagādās prieku gan tiem, kuri interesējas par kuģiem un jūrasbraukšanu, gan tiem, kuri ne pārāk; interesenti var vērot neskaitāmus kuģu modeļus, teju 100 gadu laikā sakrātu kuģu inventāru - kompasus, mērinstrumentus, pat glābšanas vestes un kapteiņu formastērpus. No līdzdarbošanās iespējām - ir iespēja iejusties kapteiņa lomā uz kuģa komandtiltiņa, vadot kuģi pa ekrānā redzamo jūras klaidu, gan arī nodoties iecienītajai prāmju pasažieru nodarbei - uzdziedāt karaoki. Uz muzeja torņa jumta ir lielisks skatu laukums, kas atklāj panorāmu gan uz vecpilsētu, gan Tallinas ostu, - laba vieta, kur uzņemt piemiņas foto par ekskursiju Tallinā un Jūras muzejā.

Igauņu kino un padomju vēsture ar mūsdienu redzējumu

Tālāk no Tallinas vecpilsētas pa nule atklāto ostas promenādi var doties uz Marjamē vēsturisko centru, kur atrodas divi ievērības cienīgi muzeji - Marjamē pils ar Igaunijas vēstures muzeju un Igaunijas Kino muzejs.

Igauņiem ir kino? Tā vien gribas iesaukties katram latvietim, kurš joprojām ar nostalģisku jūsmu atceras Rīgas kinostudijas filmas un izcilos latviešu aktierus, kā arī sajūsmināti nopūšas par pēdējā laikā radītajām patriotiskajām kinolentēm. Jā, latviešiem bija slavenā Rīgas kinostudija, no kuras piemiņas nekas nav pāri palicis, toties igauņiem ir muzejs, kas izskaidro un palīdz iemīlēt kinomākslu. Jāteic, ka igauņu Kino muzejā var redzēt ļoti daudz liecību par latviešu aktieriem - piemēram, ilgus gadus igauņu (!) skaistuma etalons bija 1969. gadā Tallinnfilm studijā uzņemtās kinolentes Pēdējā relikvija galvenās lomas tēlotāja, blondā latviešu skaistule Ingrīda Andriņa. Kino muzejā ir domāts ne tikai par kinovēstures atspoguļojumu, bet arī par līdzdarbošanās iespējām - piemēram, pašam samontēt nofilmētos kinokadrus, izvēlēties mūziku kādai kinolentei, sacensties, cik labi atceries citātus no filmām, kā arī pats nofilmēties kino. Kā? Lūk, mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju pašam kļūt par īsfilmiņas galveno varoni! Un savu videofailu var saņemt e-pastā.

Igaunija, līdzīgi kā Latvija, nosvinēja valsts simtgadi un par godu šim notikumam renovētajā Marjamē pilī atklāja Igaunijas vēstures muzeju. Jau teju lieki piebilst, ka arī šis muzejs atraktīvi izstāsta sarežģītos Igaunijas valsts vēstures līkločus kopš 20. gadsimta sākuma. Piemēram, II pasaules kara notikumi, kad igauņi karoja gan nacistiskās Vācijas, gan padomju armijas pusē, atsegti videofilmā par divu brāļu saraksti - viņu vēstulēs mātei, katram izstāstot savu frontes puses redzējumu. Muzeja zālē, kas veltīta periodam pirms Igaunijas neatkarības atgūšanas, uzduros faktam, kas raisa dziļas pārdomas par Latvijas un Igaunijas vēstures paralēlēm un to neredzamo roku, kas virza notikumus tajā vai citā virzienā. Ja Latvijā atmodas vēsmas atnāca līdz ar cīņu pret Daugavas HES celtniecību, tad Igaunijā šāda kustība bija arī ar vidi saistīta - «fosforītu karš» jeb tautas kustība pret jaunu fosforīta raktuvju atklāšanu...

Bet ko nu par sarežģīto - Igaunijas 20. gadsimta vēstures muzejā nupat atklāta izstāde par igauņu estrādes zvaigzni, savulaik visā PSRS pazīstamo Anni Veski. Māksliniece joprojām ir iemīļota Igaunijā, lai arī reti koncertē. Izstāde, kā jau visas citas, Igaunijas muzejos arī sniedz līdzdarbošanās iespējas - uzdziedāt karaoki ar Anni Veski, ietērpties kā viņas bekvokālistei/-am un laisties dejā Veski dziesmu ritmos. Izstāde, kuras atklāšanā februāra sākumā piedalījās arī pati māksliniece, atkal uzvedina uz Latvijai neglaimojošo salīdzinājumu: nu kāpēc gan mums, latviešiem, kuriem ir savs Maestro Raimonds Pauls, nav nekā līdzīga, lai popularizētu un novērtētu savus izcilos talantus?

Aktīvu bērnu paradīze un brīnumaino izgudrojumu pasaule

Arī Latvijā ģimenes brīvdienas nereti pārceļas uz lielveikaliem un tirdzniecības moliem. Tallinā šādu brīvdienu iespēju piedāvā T1 Mall of Tallinn, kura ceturto stāvu aizņem Super Skypark - spēļu centrs ar lielākajiem batutiem Eiropā, klinšu kāpšanas sienu un zinātnisko interaktīvo centru Skylab. Par pēdējo jāteic, ka piedāvātās atrakcijas un eksperimenti spēs noteikti patikt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem - līdzdarboties var visa ģimene. Vēl arī ģimene var svinēt šeit bērnu dzimšanas dienas - 17 dažādu istabu bērnu svinībām brīvdienās ir noslogotas no rīta līdz vakaram. Vēl viena Super Skypark atrakcija ir vērot Tallinas panorāmu no putna lidojuma jeb sēsties «Debesu stūres» vagoniņā. Panorāmas ritenis, kas atrodas uz tirdzniecības mola jumta, ir lielākais Eiropā - patiesībā, šādi panorāmas riteņi, kas novietoti uz ēku jumta, vispār ir tikai Dienvidaustrumāzijā.

Taču patiess saldēdiens ģimenes brīvdienām ir atklājumu centrs Proto. Tas atrodas kādreizējās Noblesnera kuģu būvētavas un tēraudlietuves teritorijā, kura tagad atdzimusi par jaunu mūsdienīgu Tallinas kvartālu.

Proto parāda, kā Eiropas fondu nauda jāiegulda pārsteidzošā un panākumus nesošā projektā. Proto izgudrojumu un atklājumu rūpnīca ir pirmais izglītojošais virtuālās realitātes centrs, kas piedāvā piedzīvojumus gan lieliem, gan maziem. Kādreizējā slepenajā zemūdeņu rūpnīcas ēkā ir izveidota laboratorija, kas apvieno vairāk nekā simt gadu senus tehnikas prototipus un mūsdienīgu virtuālo tehnoloģiju. Skatīties foto uz tehnikas prototipiem - tas ir garlaicīgi, jūs teiksiet. Jā, sākotnēji pat nav saprotams, ko tad šeit piedāvā, bet pietiek uzlikt virtuālās realitātes brilles uz acīm un - wow! - tu jau zemūdenē peldi virs nogrimušās Atlantīdas vai arī stūrē gaisa balonu virs koku galotnēm, vai lido kā Ikars uz sauli… Patiesībā to ir grūti aprakstīt, cik neparastas ir izjūtas brīnumaino izgudrojumu pasaulē.

Noblesnera kvartāls (nosaukumu veido senās kuģu būvētavas īpašnieku vārdi - Emanuels Nobels (tā paša slavenā Alfrēda Nobela radinieks) un Artūrs Lesners) pats par sevi ir ievērības cienīgs - atjaunotajās un jaunuzceltajās ēkās ir gan mākslas galerija KAI, gan jauna koncepta restorāni un kafejnīcas, piemēram, Lore Bistroo, ekskluzīva alus darītava Pohjala, kas piedāvā ielūkoties ražošanas procesā un nobaudīt alu.

Vai Igaunijā viss ir dārgāks?

Nepatiess ir apgalvojums, ka Igaunijā viss ir dārgāks nekā Latvijā; jā, benzīns litrā maksā vidēji divus trīs santīmus dārgāk. Bet preces veikalos, maltīte krodziņā, arī viesnīcu numuriņi maksā gluži tikpat, cik Latvijā. Turklāt atpūtai Tallinā, ja esat plānojuši aktīvu un izzinošu atpūtu, der iegādāties Tallinn Card (vairāk informācijas www.visittallinn.ee), kas dod iespēju par velti vizināties sabiedriskajā transportā, 50% atlaidi vai vispār par brīvu ieeju muzejos, arī atlaides kafejnīcās un apskates objektos. Ikviens var pārliecināties par labākajiem piedāvājumiem, kur apmesties un ko apskatīt, arī Igaunijas tūrisma portālā www.visitestonia.com/lv, kur informācija ir arī latviešu valodā. Igauņi vispār nav skopojušies, tulkojot muzejos plāksnītes un audiogidus muzejos - visur ir pieejama informācija angliski un krieviski, ļoti daudzos muzejos - jau pieminētajā Proto un Jūras muzejā - arī informatīvie bukleti latviešu valodā. Tallina ar 437 tūkstošiem iedzīvotāju ir mazāka nekā Rīga, tomēr vecās pilsētvides teritoriju sakārtošanā tā ir Rīgai tālu priekšā. Piemēram, nule atklāta šoseja un ostas promenāde kājāmgājējiem - drīzumā tā stiepsies gar visu ostas līci.

Ja nav auto, uz Tallinu var doties gan ar lidmašīnu (kas gan ir padārgi), gan ar Lux express autobusu, kurš kursē no Rīgas vairākas reizes dienā - 4,5 stundas, un jūs esat Igaunijas galvaspilsētā, kas piedāvā lielisku izklaidi ar neaizmirstamiem iespaidiem; katrs pats var salīdzināt, vai Igaunijā ir viss labāks kā Latvijā vai nē.