No 8. novembra līdz 2. decembrim leģendārā Latvijas valsts dibināšanas relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī būs apskatāma Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Fotogrāfa Viļa Rīdzenieka fiksētais kadrs ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts vēsturiskais Latvijas valsts tapšanas brīdis - Latvijas Republikas proklamēšanas pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā 2. Rīgas pilsētas teātrī). No fotogrāfijas pāri notikumiem un laikiem uz mums raugās cilvēki, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti. Tikai reizi gadā - Latvijas valsts proklamēšanas svētku periodā, unikālā fotogrāfija, kas kļuvusi par Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas simbolu, tiek eksponēta apskatei. Ikdienā Latvijas valsts dibināšanas relikvija tiek rūpīgi glabāta muzeja krājumā speciālā saudzēšanas režīmā. Lielformāta fotogrāfija un arī tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. Leģendāro lielformāta kolorēto fotoattēlu (119x158 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 20. gadsimta 20. gadu sākumā. Meistars ar kolorētas retušas palīdzību izcēla galvenās personas un Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, tā panākdams melnbaltā uzņēmuma izteiksmību. Fotogrāfija vairākus gadus ir greznojusi fotomeistara darbnīcas Klio skatlogu Vaļņu ielā. Okupācijas periodā to, aizlīmētu ar papīru, slēpa Viļa Rīdzenieka ģimene. Un tikai pēc 49 gadiem, 1989. gadā, latviešu tautas trešās atmodas laikā, fotogrāfija atkal ieraudzīja dienas gaismu izstādē Latvijas laiks. Fotogrāfa Gunāra Janaiša uzdrīkstēšanās un rīcība šo notikumu secībā bija izšķirīga, lai nenovērtējami vērtīgā Latvijas valsts vēstures liecība atkal taptu apskatāma, tiktu saudzēta un glabāta, nonākot visas tautas dārgumu krātuvē - muzejā. Fotogrāfa V. Rīdzenieka dzīvesbiedre Olga Rīdzeniece unikālo fotogrāfiju un tās negatīvu uzticēja Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Joprojām nav zināms, kādēļ Vilis Rīdzenieks (1884-1962) bija vienīgais fotogrāfs, kas piedalījās Latvijas valsts proklamēšanas pasākumā, kā arī tas, kādu apstākļu sakritības dēļ pasākumā viņš veica tikai vienu fotofiksāciju, tādējādi radot šo vienīgo vizuālo liecību. Ir versijas, ir minējumi un ir - fotogrāfija - vienīgā vizuālā liecība.