Šīs nedēļas nogalē, 18. martā, būs pirmā diennakts šajā gadā, kad dienas garums jeb Saules spīdēšanas ilgums par vienu minūti pārsniegs nakts garumu, bet jau 20. martā pulksten 18.15 būs pavasara ekvinokcija* un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskais pavasaris.
Astronomiskā pavasara sākumu jeb ekvinokciju saskaņā ar tautas tradīcijām atzīmē kā Lielo dienu jeb Lieldienas, jo diena kļūst lielāka par nakti. Šo laiku senatnē atzīmējuši īpaši, un arī mūsdienās tādu iespēju netrūkst - daudzviet tiks svinēta Lielā diena, kad daba ir līdzsvarā, tumsa un gaisma ir līdzsvarā un kad simboliski tiek modināta zeme pēc ziemas. Jaunākos laikos Lieldienas svin pēc baznīcas kalendāra, šogad - 1. un 2. aprīlī.
Jau 17. martā Lielo dienu sāk svinēt Pokaiņu mežā - no pulksten 12 visi ieinteresētie aicināti uz Pavasara saulgriežu svinībām. Saules pieņemšanās spēkā tiks svinēta kopā ar folkloras kopu Leimaņi, varēs ripināt līdzi paņemtās krāsotās olas, piedalīties olu kaujās, izšūpoties, vairojot visa gada ražīgumu ikdienas darbos. Neizpaliks arī tradicionālais Rituāla ugunskurs Zikurātā - vienošanās kopīgā meditācijā saulei un gaismai, vairojot mīlestību un mieru.
Pavisam neparasta Lielās dienas svinēšana notiks 18. martā Katlakalnā - pulksten 6 paredzēta tikšanās pie Tautas nama (Pļavniekkalna ielā 35), pēc tam kopīga došanās uz svinību vietu - Sausās Daugavas krastā tiks kurta Lielās diena rīta uguns, notiks Saules sagaidīšanas rituāls, gavilēšana, saules saukšana un sveicināšana, mutes mazgāšana Daugavā, saules daudzināšana, auglības vēlēšana, prieka un izdošanās piesaukšana darbos. Pēc tam pie Katlakalna Tautas nama notiks tālākās svinības - šūpoļu rotāšana, olu kaujas, kaulēšanās un apdāvināšanās, dziesmas un rotaļas.
Lielās dienas sagaidīšanas svētki Spīdi nu, saulīte! 18. martā no pulksten 11 tiek rīkoti arī Kultūras un tautas mākslas centra Ritums filiāles pagalmā (Ieriķu ielā 43a). Par gada cikliskumu stāstīs jauniešu folkloras studija Banga, kas sniegs muzikālus priekšnesumus, iemācīs jautras rotaļas un par aktīvu mīklu minēšanu pasniegs saldas balviņas. Galvenā darbošanās notiks olu krāsošanas darbnīcā, un, protams, ola noderēs, lai piedalītos citās svētku aktivitātēs, piemēram, olu ripināšanas sacensībā. Mazākie pasākuma apmeklētāji ar vecākiem varēs apgleznot lielo olu, gatavot pavasara sagaidīšanas skaņurīkus un veidot mājas rotu - dzijas saulīti.
Arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Lielās dienas svinības tiks svinētas 18. martā. No pulksten 12 tiks svinēti pavasara saulgrieži jeb Lielā diena. Brīvdabas muzejs arī šajos svētkos aicina atgriezties pie senajām latviešu tradīcijām - šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošanas un ripināšanas, kā arī spēlēm, rotaļām un Putnu dzīšanas dziesmām - kopā ar folkloras kopu Skandinieki. Kopas vadībā tiks veikti dažādi svētku rituāli, tiks skaļi gavilēts putnu kalnā, iesvētītas un koši pušķotas šūpoles, kā arī varēs sadziedāties un iet jestrās rotaļās un spēlēs. Paredzēta arī mērošanās spēkiem koka un vistu olu ripināšanā. Olas tradicionāli uzskata par saules, dzīvības un auglības simbolu, un pavasara gaidās tām ir īpaša loma, tā kā tradīcija vēsta, ka pēc kārtīgas olu krāsošanas un kaujām vasara būs auglīga un mājās ienāks svētība. Apmeklētāji tiek aicināti ņemt līdzi pērnos Jāņu vainagus rituālajai dedzināšanai, krāsainus dzīparus šūpoļu rotāšanai, olas darbnīcām, ēšanai un kaujām, kā arī pūpolu zarus pašu, radu un draugu veselībai.
* Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.