"Eirovīzijā" iesoļojam pa rozā tepiķi

© Scanpix

Ar tā sauktā "sarkanā paklāja ceremoniju", ko šogad būtu jādēvē par “Rozā paklāja ceremoniju” Oslo tika atklāts 55. Eirovīzijas dziesmu konkurss.

Tas, ka šis starptautiskā mēroga mūzikas forums Oslo un Norvēģijai ir īpašs, liecina tas, ka atklāšanas ceremonijai tika atvēlēta monumentālā Oslo mērijas svētku zāle, kurā, piemēram, notiek arī Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijas. Ikkatra delegācija mēroja ap simts soļus foto zibšņu un kameru uzmanības lokā. Jāpiezīmē, ka no starptautisko mediju puses par Aišu šogad ir vērojama liela interese – salīdzinot ar citu gadu Latvijas pārstāvjiem – pat lielāka.

Piedalīšanās atklāšanas ceremonijā ir pavisam pašsaprotama lieta, taču par “tusētāju” Aišu nevar nosaukt – vairumu ielūgumu uz citu valstu rīkotajām svinībām viņa neizmantoja, pavadot šo laiku vienatnē viesnīcā. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka Norvēģiju un oslo visā pasaulē dēvē kā miera un mīlestības vietu – atšķirībā no Latvijas, norvēģi, šķeit, nepazīst vārdus “stress” un “steiga” – viss tiek darīts ar smaidu un mieru.

Ja runājam par pašu atklāšanas ceremoniju, tad tajā kā īpašie viesi bija gan pagājušā gada “Eirovīzijas” laureāts Aleksandrs Ribaks, kurš jau kuro reizi “atdziedāja” savu hitu “Fairytale”, gan 1985. gada konkursa laureātes, norvēģietes “The Bobbysocks”, gan citi šīs valsts mūziķi.

Izklaide

Par projekta “Kuolm randõ/Trīs krasti” izdoto plati – tā tautās laišanas koncerts septembra beigās notika kultūras centrā “Siguldas devons” – pēdējā laikā saņemts tik daudz jautājumu no sērijas “kā ir?”, “kas tie ir?”, “vai vērts klausīties?” u.tml., ka nācās vien ķerties pie notestēšanas, lai gan iepriekš to nebija domāts darīt. Kāpēc nebija domāts? Jo šķita, ka “Kuolm randõ” piedāvās kaut ko no pārāk augstiem plauktiem.

Svarīgākais