Reportāža no Likteņdārza: Kādi ir dvēseliskāko latviešu gadskārtu svētku noslēpumi
Jāņi ir dvēseliskākie latviešu gadskārtu svētki – to atzina visi vietējo folkloras kopu dalībnieki, kuri pirmsjāņu gaisotnē Likteņdārzā ielīgoja un apmācīja citus svinēt svētkus. Kokneses novadā šāda ielīgošana notika jau otro gadu pēc kārtas, bet Likteņdārza saimnieki lēš, ka tā varētu kļūt par jauku, ikgadēju tradīciju, kad pirmsjāņu gaisotnē notiek vainagu vīšana, siera siešana, miestiņa gatavošana un ugunskura kuršana.
Neatkarīgā izvaicāja folkloras kopu dalībniekus par Jāņu tradīcijām un šo svētku nozīmi viņu dzīvē.
Pīlādzis un nātre - aizsardzībai
«Jāņi raksturo vasaras pilnbriedu, auglību,» saka Kokneses folkloras kopas Urgas vadītāja Inguna Žogota un stāsta, ka sievas parasti piedalās Jāņu apmācībās. Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā, urdzenietes bija Turaidā, kur turieniešiem mācīja Jāņu gudrības. «Puišiem ir ozolu vainagi, meitām - visdažādāko puķu vainadziņi. Vainadziņus visbiežāk pinam no dažādām puķītēm - margrietiņām, rudzupuķēm, madarām, raspodiņiem. Parasti iepinam arī kādu pīlādzīti vai nātrīti, lai ir aizsardzība. Ozolu vainagos arī var iepīt kādu margrietiņu vai suņuburkšķi krāšņumam. Es domāju, ka vainadziņā jāliek tās puķītes, kas tagad zied. Vislabāk ņemt to, kas ir mājas tuvumā. Man, piemēram, ir jasmīni, un es iepinu to ziediņus. Ja zied liepa, piepinu liepu ziedus klāt,» skaidro Inguna.
Ilze ZVĒRA, F64 Photo Agency
Viņa pastāsta arī par Jāņu rotaļām, ko šajos svētkos var spēlēt. «Piemēram, Jānīt’s sēž ozolā. Visi iet apkārt, un daži ir viducī. Dalībnieki dzied Jāņu dziesmas, un, kad ir rotaļas otrā daļa, vidējie iet pie malējiem un ar trīs kāju sitieniem un trīs plaukstu sitieniem atbild. Pēc tam izveido tiltiņu un beigās noķer. Var iet rotaļā Lielais Jancis kalniņā, mazais Jancis lejiņā vai Dimdari damdari ozoliņi. Jāņos, īsinot laiku, var daudz dziedāt un iet rotaļās. Man patīk rotaļas, jo tur var vairāk cilvēku iesaistīt - nav obligāti pāris jāmeklē. Bet jāzina ir daudz tautasdziesmu, un Jāņiem tās ir patiešām neskaitāmas!»
Visiem līgotājiem folkloras kopas Urgas vadītāja novēl: «Lai visiem laba līgošana, lai iemācās vēl kādu Jāņu dziesmu, jo jādzied ir daudz! Lai lustīgi Jāņi!»
Satikām arī Anniju Blaus no Kokneses Urgām. Viņasprāt, Jāņi ir vieni no svarīgākajiem svētkiem gada laikā. «Sieru es nesienu, tas ir gudro cilvēku ziņā - es spēlēju dančus, dziedu un vainagus pinu. Spēlēju gandrīz visus tautas mūzikas instrumentus, izņemot vijoli un kontrabasu. Pamatinstruments ir garmoškas jeb ermoņikas, arī mandolīna, flauta un vēl citi. Vainadziņu pinot, mans mīļākais variants ir tāds - eju pa pļavu un, kura zāle pretī, to iepinu vainagā, un tas sanāk skaists. Vīriem Jāņu vainags pamatā no ozoliem, bet var iepīt kādu nātri, lai tie galvas plikumi nerādās. Tas viss veselībai. Vēl kādu ārstniecības augu var iepīt. Jāņos eju meklēt papardi pa nakti, tumsā - to jau neviens nezina. Gadās arī ziedoša paparde,» pasmej Annija un noskaita jestru jāņudziesmu:
«Ak, tu blēži, ak, tu blēži,
Kādi ir tie mūsu puiši,
Pieci, seši sanākuši,
Nāk rudens, nav neviena.»
Siers simbolizē veselību
Anna Voiniča no Lielvārdes folkloras kopas Josta sien sieru. Jāņusiers simbolizē sauli, veselību un veiksmi. Annas kundze pastāsta savu recepti: «Ņem pienu un biezpienu. Jo biezpiens ilgāk stāvējis, jo iznāk labāks un cietāks siers. Vajag sešus litrus svaiga piena, to uzkarsē un pievieno biezpienu pēc izjūtas. Biezpiens atsulojas, paliek staipīgs, un tad to atlej marlē, kur tas notek. Katlā ieliek sviestu un liek klāt notecināto masu, kas izveidojas no piena un biezpiena. Samaisa ar ķimenēm, sāli - maisa ilgi, kamēr viss kļūst vijīgs. Tad saliek dažādos apaļos trauciņos, lai nostāvas.»
Anna Voiniča padalās ar vēl vienu recepti: «Lej pienu katlā un, kad tas kļūst pakarsts, liek klāt citronskābi. Kad viss atsulojas, nolej marlē un liek, lai stāv. Sāli vēl drusciņ vajag klāt. Taču var likt visu ko - ingveru, ķimenes, dilles un citas garšvielas.»
Stāstot par tradīcijām, Annas kundze gan atzīstas, ka viņai Jāņi šķiet skumji: «Tad vasara sāk iet uz rudens pusi. Patīk pavasara saulgrieži, jo tad viss iet uz gaismu.»
Ilze ZVĒRA, F64 Photo Agency
Līvija Briede no Urgām darina kaņepju sviestu siera aizdaram. «Es no saimnieka nopirku kaņepju sēklas ar sarkanajiem sīpoliem un ogu pulveri. Sviests gan šoreiz no veikala, bet vajag no lauku mājām. Sviests ar kaņepītēm tiks sajaukts, un top garšīgs aizdars. Arī rudzu maizīti es cepu, kam obligāti jābūt Jāņos galdā. Rudzu, kviešu miltus sajauc, pieliek sāli, cukuru un tad var dažādus augļus likt klāt. Ēst var vienu pašu maizīti, bet var arī ar gaļu vai sieru,» stāsta čaklā saimniece.
Saulgriežu laiks - arī pārdomām
Urdzeniete Laima Cielava vēlējusies uzpīt vainagu no trejdeviņiem ziediem - tātad 27. Bet šoreiz tik daudz nav sanācis. Jāpietiek ar tiem, kas ir. Jāņi viņai nozīmē kopāsanākšanu, vainagu pīšanu, siera siešanu. Un līgotājiem viņa vēl: «Lai visi neaizmirst senās tradīcijas, lai pin vainagus, līgo un skaistas dziesmas dzied!»
«Katru gadu Jānīt’s nāca,
Nu atnāca šovakar;
Sit, Jānīti, vara bungas,
Vārtu staba galiņā,
Lai sanāca Jāņu bērni
No maliņu maliņām.»
Savukārt koknesiete Gita Tenisa rāda bizē pītus vainagus, ar diegu sasietus vai ar smildziņu vai puķi sastiprinātus. «Šobrīd ar puķēm un dažādiem augiem ir pilnas visas pļavas un var ņemt visu, ko sirds kāro,» viņa iesaka.
Daina Rimicāne no Lielvārdes folkloras kopas Josta teic, ka Jāņi viņai ir nozīmīgākie svētki aiz Ziemassvētkiem. Un kurš gan Jāņos nepin vainadziņu? Līgotājiem viņa novēl: «Lustīgus, siltus, bez lietus un varbūt mazliet pārdomu pilnus svētkus! Ir saulgriežu laiks un jāpadomā, kāds bijis gads, kādam jābūt tālākajam gadam.».