Vēl pirms lielās līgošanas daudzviet Latvijā notiek dažādi pasākumi, kuru apmeklēšana varētu līdzēt gan sagatavoties šiem svētkiem, gan sevī atraisīt šim gadskārtu ritam vēlamo noskaņojumu.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs aicina uz Jāņu ielīgošanu Vecpiebalgas novada muzejā Vēveri 18. jūnijā no pulksten 19 un Vasaras saulgriežu svinībām 21. jūnijā no pulksten 17 Rucavas novadā, Papes Ķoņu ciema zvejnieku sētā Vītolnieki. Abos pasākumos tiks izdzīvotas senās Jāņu nakts tradīcijas - jāņuzāļu vākšana un vainagu pīšana, ugunskura iedegšana, pūdeles celšana, ugunsrata ripināšana, uguns plosta peldināšana un citi rituāli. Līgošana, aplīgošana, danči un rotaļas kopā ar Rīgas folkloras kopām.
Savukārt Likteņdārzā 18. jūnijā no pulksten 12 tiks rīkotas Jāņu radošās darbnīcas Piedzīvo Jāņus! Astoņās dažādās darbnīcās sešas folkloras kopas un Jāņu tradīciju entuziasti savas zināšanas gan praktiski, gan teorētiski nodos mācīties gribētājiem. Folkloras kopa Urgas iepazīstinās ar rotaļām, līgotnēm un mācīs vīt krāšņus vainagus no visām labām jāņuzālēm. Budēļu sievas saimniecēm mācīs siet sieru, un netālajā pļavā kopas vīri saimniekiem ierādīs uguns darbus. Tiks darināta arī pūdele un lāpas, ko noslēguma kulminācijā aizdegs. Kapela Aizezeres muzikanti no Bebriem iepriecinās ar dančiem un rotaļām. Kopa Rāmupe vadīs darbnīcu Jāņu nakts maģija. Rīkotāji aicina ņemt līdzi puķes Jāņu vainagam un ugunskura rotāšanai, kā arī sedziņu, kur apsēsties.
Tiem, kas nevēlas braukt ārpus Rīgas vai arī vienkārši nav iespēju to darīt, ir iespēja no 18. līdz 20. jūnijam sekot līdzi saulgriežu uguņu degšanai Rīgas kalnos - Čiekurkalnā, Āgenskalnā, Grīziņkalnā, Dzegužkalnā un Torņakalnā. Sestdien, 18. jūnijā, Līgo dziesmas skanēs Čiekurkalna tirgū (pulksten 12) un Āgenskalnā (pulksten 17.00 E. Smiļģa Teātra muzeja dārzā). Svētdien, 19. jūnijā, lustīga ielīgošana būs Grīziņkalnā (pulksten 12), bet Dzegužkalnā (pulksten 17) - Rīgas augstākajā kalnā - ielīgošanu vadīs Ilga Reizniece un Valdis Putniņš kopā ar Rīgas Danču klubu. Tuvojoties vasaras saulstāvjiem, Līgo dziesmas un tradīcijas skanēs arī Torņakalnā, kur zāļu vakaru un ielīgošanu 20. jūnijā pulksten 19 Vācieša muzeja dārzā vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi.
Ja gribas ne tikai lustes, bet arī ko nopietnāku, tad 18. jūnijā pulksten 12 var iegriezties Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un piedalīties nodarbībā pieaugušajiem Ko latvietis senāk vilka mugurā un ko ēda vasarā?, ko vadīs etnogrāfe Sanita Stinkule un Inita Heinola. Līdz pat 20. gs. sākumam latviešu un lībiešu pamatnodarbošanās bija lauksaimniecība un zvejniecība, tādēļ visas uztura izejvielas tika iegūtas galvenokārt pašu saimniecībās. Uztura pamatu veidoja pašcepta rupjo rudzu miltu maize un dažādi vārīti ēdieni: galvenokārt labības izstrādājumu, pākšaugu, sakņu un dārzeņu viras ar piena, gaļas vai tauku piedevām. Uztura papildināšanai mežos lasīja sēnes un ogas. Tradicionālās saimniecības laikā gads dalījās divās daļās - ziemā un vasarā. Ziemā lauku darbus nedarīja, lietoja vasarā iegūto pārtiku, savukārt visa vasara pagāja, gādājot pārtikas izejvielas ziemai. Kāds bija latviešu zemnieka uzturs vasarā? Vai latvietis spēja sevi nodrošināt ar pārtiku? Ko zemnieks pirka un ko audzēja pats? Kad sāka audzēt kartupeli, gurķi un salātus? Ko zemnieks zināja par kafiju, un kas bija gardēdiens? Kāpēc īpaši atzīmēja Vasaras saulgriežus? Ne tikai uz šiem jautājumiem būs iespējams gūt atbildi lekcijā.
Madonas pusē, pie Biksēres ezera Sarkaņu pagastā, īsi pirms lielās līgošanas notiks Uguns skulptūru festivāls, kas plašākam lokam būs lūkojams 21. jūnija vakarā, sākoties diennakts tumšajam laikam, kad cita pēc citas spoži iedegsies mākslinieku veidotās skulptūras. Pasākumu noskaņas spilgtākas darīs mūziķu grupa un uguns žonglieri. Ieeja pasākumā ir bez maksas, bet pasākuma organizatori aicina paķert līdzi malkas pagali, kas noderēs, lai ar to papildinātu objektus, kas degs visu vakaru, un, ja laika apstākļi nelutinās, tā lieti noderēs ugunskuriem, pie kuriem sasildīties.
Jau desmito gadu tieši astronomisko saulgriežu dienā pie sevis aicina Turaidas muzejrezervāts. 21. jūnijā, sākot no pulksten 19, tur notiks Vasaras saulgriežu svētki Turaidas Jāņkalnā. Gada īsākajā naktī katrs līgotājs tiek aicināts sajust saulgriežu burvību unikālā dabas vidē, izdzīvot senās tradīcijas - sētas pušķošanu, vainagu vīšanu, siera siešanu, lāpu gatavošanu, spēka dziesmu dziedāšanu, saules pavadīšanu, kā arī uguns rituālus, senos dančus, raganu dzīšanu, rasas vākšanu un saules sagaidīšanas rituālu rīta pusē. Pasākums ļaus izdzīvot visas Jāņu nakts norises no vakara līdz pat rīta gaismai harmonijā ar dabu, šogad daudzinot tikumu gaismu sevī un pasaulē. Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad apstājamies, ieklausāmies sevī un dabas ritumā, kā arī sajūtam vienotību ar paaudžu paaudzēm, kas atnesušas līdz mūsdienām senos ritus, dziesmas, dejas un tikumus. Tas ir laiks, kad īpaša nozīme ir gaismai. Saule ir uzkāpusi visaugstāk debesu kalnā, un tās simboliskais atspulgs - gaisma mūsos - arī svin svētkus. Kuplajam līgotāju pulkam aicināti piebiedroties lieli un mazi jāņubērni, līdzi ņemot jāņuzāles, jau nopītus vainagus (būs iespēja tos pīt arī uz vietas), siltāku apģērbu, piemērotus apavus un paklājamos, kas var noderēt kā sēžamie, kā arī nelielu cienastu sev un savai saimei.
Saulgriežos, 21. jūnijā, pulksten 22 Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos notiks dejas un dziesmu lieluzvedums No zobena saule lēca - mītisks stāsts par seno baltu dzīvi atspoguļots dejā, rituālos, dziesmās un scenogrāfiskos simbolos. Uzvedumā uzstāsies aptuveni 1500 dalībnieku - Vidzemes kori un deju ansambļi, bungu un dūdu grupa Auļi, vīru koris Gaudeamus, etnomūziķi Zane Šmite, Ivars Cinkuss, Kristīne Ādmine, Liene Brence, Leanne Barbo. Šo lieluzvedumu pirms dažiem gadiem bija iespējams vērot Ķīpsalas hallē Rīgā, bet šogad izrādi iespaidīgāku darīs norises vieta - Neikenkalna dabas koncertzāle, ļaujot ikvienam klātesošajam izjust apkārtējās vides burvību, īpašo saulgriežu noskaņu dabā un tautas vienotību. Neikenkalna dabas koncertzāle ir Latvijā vēl nebijis projekts. Tā ir veidota atšķirīgi no līdz šim pierastām šāda veida estrādēm. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm, kas ļaus apmeklētājiem pilnībā izbaudīt vērienīgā lieluzveduma krāšņumu un skanējumu.