VAKARA ZIŅAS: Kā Vanzovičs pie Pugačovas ballējās
Dziedātājs, mūziķis un režisors Imants Vanzovičs 19. aprīlī nosvinēja 57. dzimšanas dienu. 80. gados populārais dziedātājs un meiteņu elks, viesojoties «Rīga TV24» raidījumā «Rampas ugunis», atcerējās vairākus amizantus gadījumus no savām mūziķa gaitām.
«Alla bija normāla krievu sieviete»
Braukājot pa plašo Padomju Savienību un spēlējot pat pa trim koncertiem dienā, Imants Vanzovičs par vienu koncertu, neatkarīgi no tā, vai ir 100 skatītāju vai 73 tūkstošu cilvēku plašs stadions, saņēma 36 rubļus. Reiz viņiem ar Mirdzu Zīveri drošības apsvērumu dēļ nācies dziedāt ar gumijas cimdiem rokās, jo lietus gāzis aumaļām, bet jāuzstājas zem klajas debess, stadionā. Piedzīvojumu un krāsainu notikumu bijis ne mazums, un visur latviešu mūziķi sagaidīti ar ovācijām. Imants Vanzovičs 80. gados ticies un strādājis kopā arī ar Krievijas primadonnu Allu Pugačovu. «Viņa bija normāla krievu sieviete,» raksturojot Allu, saka Vanzovičs un atceras kādu ballīti. «Viņa mūs – Mirdzu, mani un Zigi – uzaicināja ciemos, viņai jau tajos laikos bija kalpone, bet istabas vidū tāds liels, cilindrisks stikla veidojums. Nesapratu, kas tas ir, bet, kad vakara gaitā savajadzējās uz to vietu, kur ķeizars kājām staigā, Pugačova norādīja uz kupolu. Tu tur sēdi, dari visas lietas, tevi neviens neredz, jo stikls necaurspīdīgs, bet tu redzi visus,» smaidot stāsta Vanzovičs. «Zigi (Zigmaru Liepiņu) visvairāk sajūsmināja palodzes. Viņš stāvēja pie loga, vilka ar pirkstu pa palodzi un teica: «Imi! Marmors!» Bet Pugačova ir normāla, es uzskatu, ka viņa ir komendiants ar plus zīmi.»
«Ar padomju meitenēm – līdz nemaņai interesanti»
Imants Vanzovičs atceras, ka plašās Krievijas ārēs viņiem bijis pat savs meiteņu fanu klubiņš. «Nu katram jau bija izveidojusies sava fane. Nu daudz jau tās meitenes negribēja – aiziet uz kafejnīcu, čaju popitj… Nu man jau nav žēl… Bet tas aizgāja tik tālu, ka pilsētā Gorkija, kur ražo automašīnas «Volga», man piemetās 1,90 metrus gara meitene, atnāk pavadīt, stāv pie autobusa, raud… Es kaut kā izlocījos, aizbraucu uz Latviju, bet pēc kāda mēneša tā pati meitene stāv pie Filharmonijas un gaida mani! Meitene, kura pirms tam nezināja, nekad nebija bijusi Baltijā, tagad atradusi mani!» Uz Andra Kiviča jautājumu, kā mūziķis izlocījies, Vanzovičs atbild: «Man šķiet, ka es muku. Bet tās meitenes patiešām bija kā apsēstas, un var jau saprast – nu ko tad viņai savā Gorkijā darīt?... Bērnu gan neviena tiešā tekstā neprasīja, bet vēstulītes zilas krāsas aploksnēs arī esmu saņēmis. Laikam kādas citas orientācijas puisis manī bija samīlējies. Vienā vēstulē viņš pat mani aicināja uz randiņu, un Zigis mani pierunāja, lai es aizeju, ka viņš no stūra lūrēs. Nu un es aizgāju, puisis sāka veidot foto sesiju, vienā bildē pat tā, it kā man no galvas ārā strūklaka lītu.»
90. gados organizēja pasākumus bandītiem
Juku laikos, kad viss mainījās un darba nebija, Imantam Vanzovičam piedāvāja organizēt pasākumus bandītiem. «Es toreiz domāju – vai es kādu nododu? Nē. Es daru savu darbu. Vai tas būtu slimnīcā vai kur citur. Arī bandīti taču ir cilvēki.» Imants Vanzovičs uzrakstījis scenāriju vakara programmai, pasūtītājs bijis apmierināts, pajautājis, cik tas maksā, noskaitījis naudu un vien noteicis: «Otvečaj za bazar…» «Nu vakara nagla man toreiz bija Laima Vaikule, vadīja Leonīds Jakubovičs… Nu tu saproti: pirksti toreiz bija vēdeklī, puņķi burbuļos,» smejas Vanzovičs. «Tas gan nebija ilgi, jo lielais patrons, kas bija visa labvēlis, neatgriezās no razborkām.»
Tagad Imants Vanzovičs savu mūziķa un režisora darbu turpina, nedēļas nogalēs tiekoties ar saviem klausītājiem un faniem. «Es joprojām dziedu, joprojām cilvēki grib dzirdēt manu zelta repertuāru,» viņš nosaka.
