ATPŪTA: Laiks palikt mierā, laiks rosīties
Lieldienas ir tas laiks, kad daudz ko var paspēt. Gan palikt mierā un pabūt klusumā, gan svinēt. Iet dabā. Iet cilvēkos.
Garam
Kā jau ierasts, tieši Lielā piektdiena ir tas laiks, kad tradicionāli daudzviet notiek dažādi koncerti. Var mēģināt paspēt pat uz vairākiem. Piektdien, 25. martā, pulksten 17 Pēterbaznīcā uz Lielās piektdienas koncertu aicina orķestris Rīga, kamerkoris Ave Sol un Fortius, Rīgas 1. ģimnāzijas jauktais koris, solisti Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Anda Eglīte (kokle) un diriģents Andris Veismanis. Šajā koncertā tiks pirmatskaņots Jēkaba Jančevska skaņdarbs korim un orķestrim, bet būs arī jau zināms repertuārs – Jāņa Ivanova Manas dzimtenes pusē, vokalīze Gājputni, Džulio Kačīni Ave Maria un Hektora Berlioza Sēru un triumfa simfonija op. 15, savukārt pulksten 20 Pēterbaznīcā uz koncertu aicina Evita Zālīte (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra), Ainārs Paukšēns (čells), Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris Rīga un diriģente Zane Zilberte. Atskaņota tiks Kaspara Zemīša Mesa, kā arī ārzemju autoru skaņdarbi.
Turpat netālu, Jāņa baznīcā, 25. martā pulksten 19 diriģents Sigvards Kļava kopā ar solistiem (Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ieva Parša, Jānis Kurševs, Rihards Millers), Latvijas Radio kori un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri aicina uz koncertu, kurā tiks atskaņots Volfanga Amadeja Mocarta Rekviēms un nupat Lielo mūzikas balvu nominācijā Gada jaundarbs saņēmušais Andreja Selicka skaņdarbs Šūpuļdziesma Jēzum. Mocarta Rekviēms tiek uzskatīts par komponista muzikālo testamentu – tas ir viņa pēdējais darbs, viens no atskaņotākajiem visos laikos. Slavu šis monumentālais skaņdarbs iemantojis ne vien tā pārlaicīgā skaistuma un vēstījuma dēļ, bet arī, pateicoties leģendām, kādas apvij tā tapšanu. Noslēpumainais svešinieks, kas dižajam Vīnes klasiķim pasūtināja Rekviēmu – mirušo piemiņas mesu, komponistam esot asociējies ar paša nāves vēstnesi. Darbu pie šīs kompozīcijas Mocarts uzsāka 1791. gadā, jau esot smagi slims, un nepaspēja pabeigt... Arī Dzintaru koncertzālē pulksten 19 notiks Lielajai piektdienai veltīts koncerts, kurā tiks atskaņoti ievērojami klasiskās mūzikas skaņdarbi, kas apcer Kristus ciešanas. Programmā – svīta no Žana Batista Lulli operas Atiss baroka orķestra Collegium Musicum Riga izpildījumā, soprāna ārija no Kārļa Heinriha Grauna oratorijas Jēzus nāve soprāna Montas Martinsones un baroka orķestra Collegium Musicum Riga izpildījumā diriģenta Māra Kupča vadībā. Koncerta kulminācija būs Džovanni Batista Pergolēzi majestātiskā kantāte Stabat Mater atskaņojums, kas tiek uzskatīts par vienu no baroka laikmeta dižākajiem šedevriem. Pats Vinčenco Bellīni šo opusu nodēvējis par «sāpju dievišķo poēmu». Tā atskaņojumā vienosies kontrtenors Sergejs Jēgers, soprāns Monta Martinsone, Rīgas Doma zēnu koris un baroka orķestris Collegium Musicum Riga diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā. Stabat Mater ir viens no sirsnīgākajiem un skaistākajiem darbiem, kas veltīts Jaunavai Marijai. Šo opusu Pergolēzi komponējis īsi pirms nāves, atrazdamies Pocuolli franciskāņu klosterī, netālu no Neapoles.
Miesai
Tie, kuriem pašiem nav iespējams uzmeistarot Lieldienām obligāto rekvizītu – šūpoles –, var doties uz Siguldu, kur no 26. līdz 28. martam notiks pirmais šūpoļu festivāls. Starp vairāk nekā 20 interaktīvajiem un krāšņajiem festivāla vides objektiem būs grupas Dzelzs vilks, scenogrāfa un tēlnieka Rūdolfa Baltiņa un jaunās mākslinieces Kristīnes Niedrājas, novada uzņēmēju, bērnu, šūpoļu meistara Mārtiņa Rupmeja un Master Wood radītas šūpoles un vides objekti. Festivāla objekti tiks izvietoti 1,5 kilometru garā ceļa posmā no Siguldas dzelzceļa stacijas līdz Svētku laukumam, un tie būs brīvi pieejami ikvienam interesentam triju dienu garumā jebkurā diennakts laikā. Īpaši uz festivālu tiek gaidītas ģimenes ar bērniem. Festivāla atklāšana sestdien, 26. martā, pulksten 13 pie Siguldas dzelzceļa stacijas.
Arī Turaidas muzejrezervāts, sveicot sauli un pavasari, aicina uz gadskārtu ieražu svētkiem Lieldienām Otrajās Lieldienās, 28. martā, pulksten 14.30 Turaidas muižas saimnieciskajā centrā, kur kopā ar Siguldas folkloras kopu Senleja visi aicināti izdzīvot latviskās tradīcijas, svinot svētkus Atnāca Lieldiena. Svētku priekam lieliem un maziem būs šūpoļu atslēgšana un šūpošanās, saules daudzināšana un gavilēšana, olu krāsošana pēc senajām tradīcijām, to ripināšana, mainīšanās un cīņas, putnu dzīšana, podu sišana un spēles brīvā dabā, pavasara dziesmas, rotaļas un danči. Arī Brīvdabas muzejs 27. un 28. martā no pulksten 10 aicina sagaidīt pavasara saulgriežus. Brīvdabas muzeja Lieldienu programmā būs apvienotas kā kristīgās, tā arī tradicionālās kultūras vērtības. Būs iespējams kopā krāsot un ripināt olas, šūpoties, minēt mīklas, klausīties teikas un pasakas, rotāt lielo olu, taisīt lellītes. Šogad galvenās aktivitātes notiks Kurzemes zvejniekciema pļavā, Gadatirgus laukumā pie lielajām šūpolēm un Kurzemes zemnieka sētā. Īpašs piedāvājums muzeja mazajiem apmeklētājiem izstāde Izstāžu zālē Lelles šūpolēs.
TICĒJUMI, KAS MUDINA ROSĪTIES
• Lieldienās jāšūpojas, lai vasarā neēstu odi un citi kukaiņi.
• Šūpošanās pieder pie kustību auglības aktiem līdzīgi dancošanai, lēkšanai, skriešanai, riņķošanai.
• Ja bļodiņā, griežot divas olas ar pirkstu, tās sasitas, tad nākamā gadā apprecēsies.
• Kad vardes pa Lieldienām iet pāri pār lielceļu, tad sagaidāma lietaina vasara.
• Lieldienu naktī ar pīlādža rungu jāskrien apkārt mājai, lai burvji netiek mājā iekšā.
• Kurš Pirmajās Lieldienās pirmais laukā iziet, tam tajā gadā laime gaidāma.
• Pa Lieldienu jāiet skaidas lasīt, tad atradīšot zudušas lietas.
• Lieldienas rītā jāiet gavilēt, uz kuru pusi atskan atbalss, no turienes gaidāmi precinieki.