Cenšos atturēt bērnu no skatuves

Viņa sāka dziedāt bērnudārzā, uz lielās skatuves kāpa sešpadsmit gadu vecumā. Par Agnesi runāja visa valsts – spēcīgas balss īpašniece, emocionāla un izteiksmīga dziedātāja. Līdz iestājās klusums. Ko tagad dara Agnese Barone?

Pavisam drīz Marijas Naumovas veidotā un dibinātā MarieN Studio svinēs piecu gadu jubileju. Kopš pirmās dienas te strādā arī Agnese. Šīs vasaras sākumā, kad notika studijas gadskārtējais noslēguma koncerts, abas dziedāja duetā par prieku saviem audzēkņiem, viņu vecākiem, draugiem un paziņām. Un atskārta, ka abas pazīstamas jau piecpadsmit gadus – kopš dienas, kad dziedāja karaoki klubā Bimini.

Lai nakts nekļūtu par ikdienu

"Manu sirdi sildīja muzicēšana, dvēsele dziesmās un atdeve no skatītājiem," saka Agnese. "Es nekad tāpat vien uz skatuves nekāpu. Tie bija projekti ar ļoti interesantiem māksliniekiem, izciliem komponistiem – Imantu Kalniņu, Ainaru Mielavu, Arni Medni, Juri Kulakovu, Valtu Pūci, Aigaru Voitišķi. Tā ir mūsu latviešu kultūra, mūsu vērtības. Man bija ārkārtīgi liels gods iet pie tautas ar šīm dziesmām, ar šīm vērtībām. Domāju, man izdevies tās pasniegt, kā komponisti sākotnēji iecerējuši."

Agnese, kad sāka dziedāt, darīja to ar prieku. Kad dziedāšana kļuvusi par ikdienu un rutīnu, vairs negribējies to darīt, vairs nav bijis interesanti, jo viņa allaž vēlējusies gūt garīgo piepildījumu. Dziedāšana naktīs klubos un lielajos koncertos ne īpaši patika. Šis dzīvesveids neesot viņas. Jā, Agnese nav absolūts mājas cilvēks, viņai patīk arī šur tur doties sabiedrībā, taču nevēlas, ka par ikdienu kļūst... nakts. Būdama 12 gadu vecās Viktorijas māmiņa, viņa izbauda ierasto rīta cēlienu ar brokastu gatavošanu, bērna aizvešanu uz skolu, nevis cīnīšanos ar miega badu. Agnesei esot labāk dzīvot, neejot mūziķu ceļu.

Talants un gēni

Agnese mūzikā daudz ko apguvusi pašmācības ceļā. "Varbūt tas ir talants, varbūt tie ir gēni," stāsta Agnese. "Mans tēva brālis, kurš pēc tautības gruzīns, ir operdziedātājs, izbraukājis visu Padomju Savienību, no mammas puses visi ir labi dziedātāji, muzikāli cilvēki. Mana ģimene nekad nav likusi šķēršļus tam, ko vēlos. Ja nolēmu vairs nekāpt uz skatuves, tā bija mana izvēle. Ja negribu koncertēt, nedaru to. Taču nevaru nogriezt kā ar nazi, sakot noteiktu nē."

Pagājušajā gadā viņa uzstājās Mārtiņa Freimaņa grupas Tumsa lielkoncertos, dziedot franču dziesmu no Mulenrūžas, kas ir ļoti skaista. Piedalījās Jura Kulakova Kantātes atskaņošanā, kas ir nopietnā mūzika ar folkelementiem. Agnese neatsakās no interesantiem projektiem. Viss esot atkarīgs no cilvēkiem, un piedāvājumi lielākoties nākot no draugiem.

Pa dzīvi peldošā

Kad nokāpusi no skatuves, viņai neesot bijis īsti skaidrs, ko darīs turpmāk. "Nezinu – par laimi vai par nelaimi –, bet es peldu pa dzīvi," smaidot skaidro Agnese. "Ir sajūta, ka dzīve pati man pilnīgi visu saregulē pa plauktiņiem, katrā posmā viss kļūst vienkārši neizbēgami. Kopš Marijas studijas izveidošanas pirmās dienas strādāju tikai un vienīgi tur. Mums 1. novembrī Kongresu namā būs studijas piecu gadu jubilejas koncerts. Studijas mērķis – lai bērniem būtu, ar ko nodarboties, vēlamies katram dot iespēju izpausties." Agnesei bijuši pat divus gadus veci audzēkņi, kuri drusku jau runā un mēģina dziedāt. Viņa ir pietiekami pacietīga, un ar bērniem nedrīkst strādāt, ja nepatīk. "Darbs ar bērniem dod gandarījumu, kuru nenopirkt ne par kādu naudu."

Visu rakstu lasiet 5. septembra Mēs izdevumā .