VAKARA ZIŅAS: "Instagram" svin piekto jubileju
Sākotnēji radīta kā vietne, kur publicēt savas fotogrāfijas, šobrīd «Instagram» ieguvis fenomenālu popularitāti un kļuvis par populārāko sociālo tīklu. «Instagram» regulāri izmanto gandrīz 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, arī Latvijā.
6. oktobrī apritēja tieši pieci gadi tiešsaistes mobilajam fotogrāfiju un video koplietošanas un sociālā tīkla pakalpojumam, kas ļauj lietotājiem uzņemt fotogrāfijas un video un dalīties ar tiem dažādos sociālajos tīklos. «Instagram» skaitļi runā paši par sevi – 400 miljoni lietotāju un 300 miljardi publicētu fotogrāfiju. Savukārt «Instagram» radītāji – Stenfordas universitātes absolventi Kevins Sistroms (@kevin) un Maiks Krīgers (@mikeyk) – divu gadu laikā paspējuši nopelnīt vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.
Ikviena bilde sekundes laikā estētiski pievilcīga
«Uzmanība ir tieši tas, ko meklē ikviens, uzsveru – ikviens sociālo tīklu lietotājs,» nesenajā komentārā izdevumā «The New York Times» ironizēja Holivudas slavenība, aktieris Džeimss Franko. «Domāju, ka daudziem «Instagram» lietošana saistās tieši ar uzmanības pievēršanu – kā es šodien izskatos, ko ēdu pusdienās, kur es braucu atvaļinājumā, kā izskatās mana draudzene bikini.»
Tiem, kas vēl nezina, kas ir «Instagram», jāpaskaidro – tas ir sociālais tīkls, kura lietotāji dalās ar fotogrāfijām. «Instagram» funkcionē kā viedtālruņu vai citu mobilo ierīču aplikācija, tāpēc tur publicētās fotogrāfijas lielākoties tiek uzņemtas ar tām pašām tehnoloģijām un izskaistinātas ar dažādiem aplikācijas piedāvātiem filtriem, efektiem un rāmjiem. Bilde vairs neizskatās pēc parastas ar telefonu uzņemtas fotogrāfijas, bet gan sāk atgādināt ar analogu kameru uzņemtu un profesionālu attēlu. Ikviena bilde sekundes laikā var kļūt estētiski pievilcīga – vairs nav jābūt apdāvinātam fotogrāfam, lai uzņemtu smuku bildi.
Lielākā daļa «Instagram» lietotāju to izmanto tāpat kā «Facebook», «Twitter», «Tumblr», «Flickr», proti, kā sociālu tīklu, kurā var sekot līdzi savu draugu un paziņu aktivitātēm, tikai šeit tiek publicēti attēli. Attīstoties sociālā medija centieniem, «Instagram» sākuši lietot ne tikai slavenības, bet arī atzīti fotogrāfi, savus kontus izveidojuši arī muzeji, galerijas un žurnāli.
Oficiālie dati vēsta, ka «Instagram» ideju investori beidzot akceptēja 2010. gada rudenī, kad 6. oktobrī bezmaksas serviss parādījās «AppStore». Savukārt 2011. gada ziemā Sistromu un Krīgeru uzrunāja investori, kuru ieguldījums līdz pavasara sākumam sasniedza septiņus miljonus dolāru. Pakalpojums strauji guva popularitāti, 2012. gada aprīlī tam bija 100 miljoni aktīvo lietotāju, 2014. gada decembrī — vairāk nekā 300 miljoni. 2011. gada janvārī «Instagram» pretendēja uz labākās mobilās lietotnes balvu «TechCrunch» vērtējumā. 2011. gada nogalē «Apple Inc.» nosauca «Instagram» par gada labāko lietotni. Pēc 2014. gada augusta datiem, 50% pakalpojuma lietotāju ir «Android» lietotāji, otri 50% – «Apple», apmēram divas trešdaļas lietotāju ir sievietes.
Iedzēri – publicē!
«Instagram» tēvs Kevins Sistroms izaudzis vidusmēra labvēlīgā ģimenē. Taču, ja viņam šodien sagribēsies kādu dārgu pirkumu, viņam nebūs vajadzības aizlienēt naudu. 32 gadu vecumā viņš ir «bagāts kā ķeizars», jo personīgajā kontā ir 400 miljoni dolāru. Skolas laikā, kad Kevins rakstīja huligāniskas programmas un atslēdza citus lietotājus no interneta, viņš cīkstējās ar interneta provaideriem. Tie savukārt par Kevina pirātiskajām izdarībām atmaksāja ar to pašu un nemitīgi izsauca viņa tēva dusmas par savām izdarībām internetā. Kevinam pat sapņos nerādījās, ka tas bija galvu reibinošas karjeras sākums. Taisnības labad gan jāsaka, ka jau pirmajā Stenfordas universitātes kursā viņš sāka šaubīties par savām izredzēm un iespēju kļūt par izcilu programmētāju, tāpēc pārgāja uz finanšu studijām. Studējot ekonomiku un uzņēmējdarbības vadību, Sistroms brīvajā laikā un dvēseles atslodzei veidoja mājaslapas. Kevinam visu mūžu ir arī vaļasprieks – fotografēšana. Tāpēc neviens nebrīnījās, ka viņa pirmais lolojums bija mājaslapa internetā, kurā varēja publicēt fotogrāfijas no studentu rautiem un ballītēm. Foto māksla tik ļoti aizrāva Kevinu, ka viņš uz kādu laiku pameta prestižo universitāti un devās uz foto kursiem Itālijā. Tur Kevinam atņēma moderno «spoguļkameru» un rokās ielika lēto aparātu «Holga», kā sava veida mācību metodi, sakot, «redz, ar dārgu kameru katrs muļķis var noknipsēt labu kadru, bet pamēģini to izdarīt ar «ziepjutrauku». Ņemšanās ar «Holga», kas bija ne mazāk leģendārs fotoaparāts par slaveno «Polaroid», Kevinam noderēja «Instagram» radīšanā.
Kā ar bomi pa pieri dabūjis
Apguvis Itālijā foto mākslu un baudījis Florences āres, Kevins nolēma izmēģināt savu roku jaunu biznesa projektu realizācijā. Universitātē viņš pierakstījās uz semināriem par jaunu uzņēmējdarbības uzsākšanu un nokļuva praksē «Odeo» kompānijā. Tur viņš iepazinās ar Džeku Dorsiju, to pašu puisi, kurš pēc kāda laika izdomāja sociālo tīklu «Twitter».
Mīlestība pret fotogrāfiju, skaidra izpratne par inovatīvas uzņēmējdarbības izveidi savienojumā ar programmēšanas talantu, kā arī vēlmi iedzert kļuva par pamatu tikko universitāti absolvējušā studenta dzīves projektam. Ieguvis diplomu, Kevins sāka strādāt respektablā IT kompānijā, kurā rakstīja programmas un aktīvi centās izdomāt ko savu. Un izdomāja – vietni internetā, kur ikviens var publicēt savas bildes. Tik vienkārši!
Nosaucis topošo resursu par «Burbn», par godu saviem iecienītākajiem investīciju fondiem «Baseline Ventures» un «Andreessen Horowitz», Sistroms projektā investēja 500 tūkstošus ASV dolāru un sāka veidot savu komandu. Projektam tikai ar vienu nosacījumu, ka jāpiesaista partneris, tika piešķirti 250 000 dolāru. Tāpēc Kevins piedāvāja darbu vēl vienam Stenfordas absolventam, brazīlietim Maikam Krīgeram. Viņš piekrita darboties kopā, taču jau pirmajā darba dienā pamatīgi sabojāja Kevinam garastāvokli, paziņojot, ka viņa jaunā lietotne nebūs ilgdzīvotāja un visai ātri «nosprāgs» dabiskā ceļā. Interneta ārēs jau savas varas pozīcijas ieņēma «Foursquare», un ideju par lietotāju reģistrēšanu pēc to atrašanās un dzīvesvietas varēja izmest mēslainē. Puiši meklēja jaunas idejas un nolēma atteikties no mājaslapu veidošanas un pievērsties mobilajām aplikācijām. Projekta modelis bija vienkāršs – to pašu fotogrāfiju izvietošana tīklā, tikai apvienojumā ar sociālajiem tīkliem, kuri paredzēti viedtālruņiem. Domāts, darīts! Pēc divu nedēļu darba bija gan aplikācija, gan iespēja publicēt fotogrāfijas, gan tās komentēt, bet kaut kā pietrūka un nebija tā, kā vajag. Kevins atkal saskuma, nopirka alus kausu un, atlaidies dīvānā, ļāvās pārdomām. Visu izmainīja Kevina tā brīža draudzene, kura pētīja aplikācijā draugu publicētos foto un pievērsa uzmanību abu kopīgam paziņam, nosakot, ka tas allaž savās bildēs izskatoties superīgi, nesaprotot, kā tas viņam izdodas. Filtri, rāmji un vēlreiz filtri – nopūties izdvesa Kevins un, kā ar bomi pa pieri dabūjis, metās pie datora, lai veidotu filtrus savam jaundzimušajam lolojumam. Vienu pēc otra, un drīz projekts ieguva jaunu nosaukumu «Instagram».
«Forbes» – puiši par miljardu
Pēc tam sekoja 2010. gada 6. oktobris – diena, kurā mainījās abu dzīve. Pusnaktī uz 6. oktobri «Instagram» parādījās «App Store». Laimes rats iegriezās uz velna paraušanu, jo aplikāciju sāka lejupielādēt skaņas ātrumā. Nākamās dienas pēcpusdienā par aplikāciju jau bija uzrakstījuši visi cienījamākie nozares resursi un mediji. Sistroms un Krīgers neatraujoties sēdēja pie datoriem, lai no pārslodzes nesabruktu serveri. Pirmajās 24 stundās aplikāciju bija lejupielādējuši 25 000 lietotāju.
Kevins sajūsmā esot spiedzis par uzvaru, bet Maiks pret pirmajiem panākumiem izturējies piesardzīgi un ar aizdomām gaidīja nedēļas beigas. Piepildījās Kevina prognozes – lietotāju skaits palielinājās astoņas reizes. Pēc trīs mēnešiem to bija jau miljons, pēc tam sekoja triumfs. Gadu pēc «Instagram» nākšanas klajā tam bija 10 miljoni lietotāju kontu, 2012. gada martā – 30 miljoni. Aprīļa sākumā Kevinu ciemos pie sevis uzaicināja «Facebook» tēvs Marks Cukerbergs.
Abi bija pazīstami no Stenfordas universitātes pirmā kursa laikiem, kad Cukerbergs aicināja talantīgo programmētāju darboties pie «Facebook», veidojot foto attēlu galeriju un bloku. Kevins toreiz atteicās, un izrādījās, labi ka tā – «labāk pirmais puisis ciemā, nevis otrais pilsētā». Abiem tiekoties 2012. gadā, «Instagram» gluži ciema līmeni nevarēja piedēvēt, jo tas bija superhits, un tālredzīgais «Facebook» radītājs un vadītājs to ļoti labi saprata. Tāpēc viņš «Instagram» radītājiem izteica priekšlikumu, no kura tie nevarēja atteikties – divus miljardus dolāru. 9. aprīlī Kevina kontā tika ieskaitīti 400 miljoni dolāru skaidrā naudā, atlikusī summa – «Facebook» akciju veidolā, kas ir vērtīgākas par jebkādu naudu.
«Instagram» šobrīd strādā 14 entuziasma pilni darbinieki. Tie uztur mobilo platformu, kuru izmanto vairāk nekā 400 miljoni lietotāju un miljardiem fotogrāfiju. Katru sekundi tīklam pievienojas seši jauni lietotāji. Interneta giganti jau no sākta gala cenšas savus jaunrades produktus pielāgot mobilajām aplikācijām, bet foto tīkls «Instagram» jau sākumā bija ātra, stilīga un eleganta vietne. Ar dažiem rādītājpirksta pieskārieniem lietotājam ir iespēja uzņemt fotoattēlu, to rediģēt, izmantojot ērtus filtrus, un publicēt tos publiskai apskatei visā pasaulē. Vēl pāris pieskārieni, un tīklā ir iespējams izmantot iespējas, uz kurām galvenokārt balstīts «Facebook» – atzīmēt ar «patīk» un rakstīt komentārus.
«Cilvēkiem vairāk par visu patīk fotoattēli. Tāpēc, ja aizraujaties ar fotografēšanu un dzīves mirkļu iemūžināšanu, «Instagram» pakalpojumi ir daudz labāki par visiem «Facebook» pakalpojumiem, kopā ņemot,» žurnālam «Forbes» saka bijušais «Facebook» komercdirektors Adams d’Andželo, kurš šobrīd vada jautājumu un atbilžu tīklu internetā «Quora».
Sava dārgā auklējuma pārdošana Sistromu un Krīgeru nepadarīja par miljonāriem bezdarbniekiem – abi palika strādāt projektā. Turklāt Kevins ieguva vēl vadošu amatu «Facebook».
32 gadus vecais Kevins jūtas kā dzīves veiksminieks – viņš ir iegājis vēsturē, ceļo pa pasauli personīgajā lidmašīnā, tiekas ar «Instagram» topa lietotājiem un zvaigznēm un praktiski nekad neiziet no savas sociālās vietnes. Tagad par viņa ikdienu ir kļuvušas ballītes ar zvaigznēm un slavenību galma pasākumu apmeklēšana. Regulāri viņš apmeklē modes nedēļas un dizaineru skates, draudzējas ar Karlu Lāgerfeldu, dievina Kārliju Klosu, draudzējas ar Kimu Kardašjanu un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Jā, un Kevinam ir arī līgava – Nikola Šutca, kuras kājas iešļūcenēs bija Kevina pirmais publicētais foto «Instagram» kontā. Sistroma līgava vēl joprojām pārmet Kevinam par šo attēlu: «Ja es būtu zinājusi, ka tā bilde būs tik vēsturiska, būtu uzvilkusi pieklājīgākus apavus.»
Slavenības cīņā par «Instagram» rekordiem
Cīņa par «Instagram» karalienes godu pasaules slavenību starpā, šķiet, norit uz dzīvību un nāvi. Jauniņā amerikāņu kantri dziedātāja Teilore Svifta mēneša sākumā kļuva par pirmo no pasaulē populārākajām slavenībām, kura sociālajā vietnē «Instagram» sasniegusi 50 miljonu sekotāju skaitu. «50 miljoni sekotāju,» Svifta pierakstījusi pie fotogrāfijas, kurā redzams ievērojamais skaitlis. «Liels paldies jums. Es tomēr esmu pārliecināta, ka tas ir tikai tāpēc, ka man ir ļoti apburošas bildes ar kaķīšiem,» viņa jokoja. Sviftai izdevies apsteigt tādas ietekmīgas lietotnes zvaigznes kā Bejonse un Kima Kardašjana, kura ļoti ilgu laiku, pateicoties atklātajām fotosesijām un atkarībai no selfijiem, tika saukta par «Instagram» pirmo lēdiju. Rudens sākumā viņas sekotāju loks bija gandrīz 45 miljoni. Kardašjanai šobrīd ir apmēram 48 miljoni sekotāju, bet Bejonsei – 47,5 miljoni sekotāju. Daudzi cilvēki seko arī dziedātājai Selēnai Gomesai (46,2 miljoni) un Arianai Grandei (44,9 miljoni). Sviftai ir visvairāk sekotāju (64,5 miljoni) arī sociālajā vietnē «Twitter».