VAKARA ZIŅAS: "UgunsGrēka" Ieviņas privātā dzīve līdzinās seriāla notikumiem

Jaunā Rīgas teātra aktrise Inga Tropa jau kādu laiku nav manāma populārajā pašmāju seriālā «UgunsGrēks». «Rīgas TV24» raidījumā «Rampas ugunis» viņa skaidro, kāpēc tā noticis, un velk paralēles ar pašas atveidoto varoni.

Ieviņa mīl Ediju

«Viņa aizbrauca uz Angliju padomāt. Ieviņa mīl to Ediju,» sarunā «Rampas ugunīs» Andrim Kivičam atklāj Ieviņas lomas atveidotāja aktrise Inga Tropa. Inga seriālā filmējās divus gadus, un, vai Ieviņa atgriezīsies no Anglijas, nav zināms. Atceroties, kā viņa nokļuva seriālā, Inga stāsta: «Tā bija milzīga iespēja man kā jaunajai aktrisei tikt šajā lielajā notikumā. Mani aicināja uz provēm, jo biju dzīvojusi ilgu laiku mājās ar bērnu, mēģināju atgriezties aktrises darbā, bet tieši tobrīd vairāk darbojos režijā. Man teica, ka meklē aktrisi mīlētājas lomai, un, lai gan man pašai šķita, ka es tā īsti neatbilstu prasībām un priekšstatam par mīlētāju, uz provēm aizgāju. Izdarīju to vairāk sevis dēļ. Pēc kāda laika mani aicināja uz otro kārtu, tad Inta (režisore Inta Gorodecka) iesauca kabinetā un prasīja, vai es vēlos to darbu. Es padomāju un sapratu, ka tiešām to gribu. Un sākās intensīvs, brīnišķīgs periods. Iemācījos darboties kameru priekšā, vēroju, kā kolēģi strādā, kā izmanto savu balsi, ķermeni.» Raksturojot savas varones Ieviņas attiecības ar Ediju, Inga velk paralēles arī ar sevi: «Esmu dzīvē galējību cilvēks, spēju mesties iekšā mīlestībā, kad nekas vairs nepastāv, tad nāk atpakaļ realitāte, un tad ir pilnīgs ārprāts. Es esmu Svari pēc horoskopa. Tas daudz par mani pasaka, es mēģinu atrast harmoniju, līdzsvaru, bet manī visu laiku ir šīs bailes. Cilvēks ir sasaistīts no bailēm. Šī ir tēma, par ko domāju pēdējā laikā.» Ingas varone Ieviņa arī baidījās no daudz kā, svārstījās, nevarēja izšķirties starp vienu un otru vīrieti un beigās aizbēga uz Angliju. Inga atzīst: «Es cenšos visu laiku augt, attīstīties, mainīties. Man ir grūti noticēt cilvēkiem.»

Otrreiz aktierī vairs neiemīlēsies

Ingai un viņas bijušajam dzīvesbiedram Renāram Vimbam ir sešus gadus vecs dēls Mihels. Abu kopdzīve neizdevās, tāpēc Inga arī ir pārliecināta, ka otrreiz savas profesijas pārstāvī negrib iemīlēties. Taču rūpes par bērnu abiem, protams, ir kopīgas. Kad Inga mazo gaidījusi, viņa ļoti domājusi, kādu vārdu izvēlēties, jo pašai savējais ilgus gadus nav paticis. «Tikai pēdējā laikā es ar to vairāk sāku sadzīvot, agrāk, kad nosaucās – Inga – un pagriezās vairākas galvas uz saucēja pusi, man bija grūti ar savu vārdu.» Tāpēc par to, kādu enerģiju nesīs viņas dēla vārds, Inga ļoti domājusi, un tad pēkšņi vārds Mihels pie viņas pats atnācis. «Jā, nevis Mihails, bet Mihels.» Ar dēlu Inga cenšas pavadīt kopā laiku, cik vien viņas aktrises un režisores darbā tas iespējams. Taču viņa uzskata, ka tas laiks, ko var veltīt dēlam, varbūt ir kvalitatīvāks nekā to mammu, kuras visu dienu ir mājās un domā par sadzīviskām lietām.

Meklē spēku dabā

Ingas saknes ir Latgalē, un viņai ļoti tuva ir daba. Dabā viņa smeļas spēku domu skaidrībai un iedvesmai. Ja Inga netiek uz laukiem, viņa var nakts vidū piecelties un aiziet pastaigāt pa parku vai doties izvēdināt galvu gar Daugavas krastu. Garīgumu Inga smeļas arī latviešu tautasdziesmās. «Tās var skaitīt kā mantras, tautasdziesmas dod spēku, tās mani uzmundrina,» saka Inga. Pirms dažiem gadiem viņa cēlās piecos no rīta, dzēra ūdeni ar īpašiem spēka vārdiem un šādā veidā stiprināja sevi. Tagad Inga vairs piecos neceļas, bet, lai uzturētu sevi formā un sakārtotu domas, Inga dodas uz cigun nodarbībām. «Tā ir sena ķīniešu meditācija, kas man dod spēku.» Ingai patīk visu laiku apgūt ko jaunu. «Esmu ļoti gudra,» viņa saka. Kā var zināt, ka cilvēks ir gudrs, – uz šo Andra Kiviča jautājumu Inga atbild, ka cilvēks, ja vien vēlas un grib, sevī var attīstīties un atklāt dažādus līdz tam nezināmus dotumus. Piemēram, viņa atcerējās, kā bērnībā, kad mamma bijusi slima, bet Ingai bijuši vien kādi četri gadi, viņa nolēmusi mammu ārstēt ar pusdienām. «Es nemācēju ne ieslēgt gāzes plīti, neko, bet tad sasprindzināju savu enerģiju, kaut kur enerģētiski laikam pieslēdzos un... es nomizoju kartupeļus, izcepu olas, pagatavoju mammai ēdienu. Viņa bija tik pārsteigta, ka patiešām drīz izveseļojās. Tāpēc es zinu – ja vajag, es varu visu. Tikai – ja arī to gribu.