Populārais aktieris un šlāgermūzikas topu līderis Edgars Pujāts (44) paviesojies pie Norvēģijas latviešiem Bergenā. Aktierim brauciena laikā izdevies atpūtu apvienot ar darbu.
Pārāk maz saules un pārāk liela apetīte
Edgaram Pujātam šo braucienu uz fjordu zemi piedāvājusi kolēģe režisore Lelde Kaupuža un Bergenas latviešu amatierteātris. Viņš Bergenā gan dziedājis savus paša komponētos hitus, gan vadījis pasākumu. Edgars par Bergenas latviešiem var teikt tikai labus vārdus. Ģimenes viesmīlīgi uzņēmušas slaveno liepājnieku savos mājokļos.
«Tāpēc, ka atmetu pīpēšanu, tagad man ir radusies ļoti liela apetīte. Es domāju, ka tāds pārāk izdevīgs viesis es tām ģimenēm, pie kurām viesojos, nebiju. Bet turienes latvieši ir ļoti labi cilvēki, patīkami uzņēma un visur izvadāja!» stāsta aktieris.
Viņu visvairāk pārsteigusi daba, jo redzētais – kalni, ūdenskritumi, fjordi, kanjoni – atstājis neaprakstāmu iespaidu. Kalnos pat vasarā redzējuši sniegu, bet citur atkal pļavas vienos ziedos. Tādējādi izbaudīti dažādi gadalaiki. «Laika apstākļi tur ļoti mainās – burtiski piecās minūtēs var izbaudīt gan lietu, gan saules siltos starus. Norvēģijā esot ļoti augsts pašnāvību līmenis. Attaisnojums – par maz saules,» rezumē aktieris.
Rododendru vai troļļu zeme?
Bergena, pēc aktiera domām, ir ļoti skaista pilsēta. «Apskatīju vecpilsētu, senlaicīgās ēkas un muzejus. Bijām pie vienas no Norvēģijas karaļa rezidencēm, pie kuras visā krāšņumā ziedēja rododendri. Izmantoju izdevību un nofotografējos. Es nesauktu Norvēģiju par troļļu zemi, bet gan par rododendru zemi, to tur ir ļoti daudz – zied pilniem ziediem un dažādās krāsās,» viņš atklāj.
Īpaši emocionāla izvērtusies komponista Edvarda Grīga piemiņas vietas apskate. «Tā bija brīnumjauka mājiņa. Ieejas biļešu cenā ir iekļauts arī Grīga darbu klavierkoncerts brīvā dabā ar skatu uz fjordiem. Sajutos kā citā pasaulē. Es tagad saprotu, ka tik gleznainā vietā komponists varēja radīt tik ģeniālus skaņdarbus,» atzīst Edgars.
Edgaram interesi izraisījis viens norvēģu brīvdabas muzejs, kas izveidots tā, lai cilvēkiem dotu sajūtu, ka atgriezušies pagātnē, tur var apskatīt un izstaigāt veco laiku veikalus, zobārstniecības kabinetu, šūšanas darbnīcu, tipogrāfiju u. c. vietas. Lai vēl vairāk saprastu, kā dzīvojuši norvēģi agrāk, aktieri divdesmit minūtēs izspēlē dažādas ainiņas no tā laika dzīves.
Uz jautājumu, vai troļļus Edgars savā ceļā nav sastapis, viņš smejas: «Neredzēju, nevienu nesatiku.» Savukārt redzējis gan alas, gan ūdenskritumus, kā arī atvedis mājās suvenīrus – mazos trollīšus – gan pie atslēgām karināmos, gan pie ledusskapja durvīm liekamos. «Ja runājam par dārdzību šajā valstī, tad pārliecinājos, ka apģērbi un apavi tur ir lētāki nekā pie mums. Mums ir nenormāli uzskrūvētas cenas. Vai tāpēc, ka visi grib 200% nopelnīt?» domīgs ir aktieris.
Lielais loms
Zinot, ka liepājniekam reizēm patīk pamakšķerēt, tautieši piedāvājuši izmēģināt savas prasmes norvēģu ūdeņos. «Neesmu gan kaislīgs makšķernieks, bet, esot Norvēģijā, tādu iespēju nedrīkstēju laist garām, tāpēc piekritu. Paldies tiem, kas mani uzaicināja. Tas bija liels piedzīvojums, lai arī kurioza situācija sanāca – iemetu, un pieķērās «haizivs», tā norāva žilku ar visiem āķiem. Es jau cerēju. Noķert gan noķēru tikai vienu zivi, ko paši norvēģi dēvē par nelietderīgu, nezinu tikai, kāpēc, jo to turpat notīrījām, vakarā uzcepām. Manuprāt, ļoti garšīgi sanāca.»
Edgars lēš, ka norvēģu tradicionālais ēdiens noteikti ir zivs. Visdrīzāk – lasis. Norvēģiem esot raksturīgi, ka mājās sasmērē maizītes un ar visu ģimeni dodas kalnos. Arī uz skolām bērni ņem līdzi maizītes.
Vai tu esi nabags vai miljonārs
Aktieris ievērojis, ka Norvēģijas latviešiem visiem ir savs mērķis, visi dara savu darbu godīgi, kārtīgi un attiecīgi arī nopelna. Tiek arī novērtēti. Kad liepājnieks vaicājis jauniešiem, vai gribi braukt atpakaļ uz Latviju, viņi esot teikuši, ka nē. «Es domāju, ka mēs viņus nesagaidīsim atpakaļ. Viņi tomēr ir pieraduši pie labas dzīves. Vienmēr vari censties meklēt labāku darbu, censties mācīties valodu. Viss atkarīgs no katra paša,» tā Pujāts.
«Norvēģija ir viens no maniem spilgtākajiem pārdzīvojumiem. Esmu bijis Amerikā, Dānijā, Vācijā, Anglijā, Krievijā un tagad Norvēģijā. Cilvēki visās valstīs ir atšķirīgi: norvēģi vairāk noslēgtāki, amerikāņi – atvērtāki, vācieši – tiešāki. Norvēģijā neredz tās atšķirības, vai tu esi nabags vai miljonārs. Ja kāda sētniece neierastos darbā, priekšnieks m
