Meklēt sevi Vorholā
«Tā kā reiz mācījos mākslas skolā un akadēmijā, pamanīju tādu mākslinieku kā Endijs Vorhols. Esmu arī Vīnē apmeklējis viņa video izstādi. Strādājot pie šīs izrādes, neveidoju viņa kopiju vai parodiju, bet tieši otrādi – mēģināju meklēt, kas manī ir no viņa un viņam no manis. Pašam Vorholam patika atkārtot lietas, tāpēc arī es vienkārši atkārtoju,» saka aktieris Andis Strods, kurš atveido titullomu izrādē Endij Vorhol, tas tu?.
Tā skatāma tikai šodien, rīt un parīt Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 pulksten 19.
Izrādes centrālais tēls Endijs Vorhols ir viens no 20. gadsimta otrās puses nozīmīgākajiem un pretrunīgākajiem māksliniekiem. Tieši tāpēc radošā komanda mēģinās atminēt mākslinieka un mākslas darba radīšanas mīklu, lai uzzinātu, kas ir māksla, kur rodas mākslinieciskā doma un kur tā spēj mūs vest. Un tas viss notiks mākslas objektu izstādē, kuras centrā, kā teikts izrādes anotācijā, «ir nekas». Izrādi veido režisore Kristīne Vītola sadarbībā ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem Andi Strodu, Ivetu Poli, Janu Čivželi un scenogrāfu Rūdolfu Baltiņu, bet producē to PigeonBridge un līdzproducē Kaņepes Kultūras centrs.
Andis Strods teic, ka skatītājiem šī būs iespēja redzēt pasaulē slavenu 20. gadsimta mākslinieku darbu atkārtojumus, ko viņš pats sauc par «nospiedumiem». Tāpēc performancē bez Endija Vorhola tēla un viņa mākslas darbu radīšanas mīklas atminēšanas būs aplūkoti arī citu mākslinieku darbi – Filipa Glāsa (Einstein on the Beach), vācieša Džozefa Boiza (How to Explain Pictures to a Dead Hare), amerikāņu Roberta Smitsona (Leaning Mirror) un Roberta Morisa (Untitled 1968 Tan felt).
Atsaucoties uz izrādes mērķi, Andis Strods sniedz ieskatu, kur, pēc viņa domām, rodas citu darbu mākslinieciskā ideja. «Nav svarīgi, kā mēs, mākslinieki, izskatāmies. Svarīgi ir tas, kā mākam noformulēt un pasniegt lietas un ar kādiem līdzekļiem to darām. Cik tajā brīdī esam ietekmīgi?» viņš retoriski vaicā. «Es to visu cenšos darīt godīgi.» Aktieris ir pārliecināts – lai kaut ko sasniegtu, galvenais atslēgas vārds ir darīšana, jo ar to iespējama tiekšanās pēc mērķa.
Strādājot pie izrādes Endij Vorhol, tas tu?, aktieris apjautis, ka tas ir arī darbs ar saviem iekšējiem jautājumiem, jo apspēlētā tematika katram aktierim izvirza savus. Viņam pašam ar katru mēģinājumu to rodas aizvien vairāk, un lielākā daļa no tiem, kā viņš pats saka, ir «dziļi personiski». Viņš noliedz, ka aktieris apzināti varētu izvēlēties lomas, lai caur tām rastu atbildes uz sakrātajiem jautājumiem. Tieši otrādi – katra nākamā loma uzdot aizvien jaunus, kas bieži paliek bez atbildēm. «Tie nav tādi paši kā pārējiem cilvēkiem. Spēlējot Otello, kurā ir stāsts par Kipras salu, tas liek domāt par Krimu,» viņš piemēram teic.
Pats Endijs Vorhols reiz teicis, ka ikviens, kurš vēlas par viņu visu uzzināt, lai paskatās uz mākslinieka darbiem, jo tur viņu var atklāt; aiz tiem nekā cita nav. Arī Andis Strods piekrīt šim apgalvojumam, ka aktieru izspēlētās lomas daudz pasaka par viņiem kā cilvēkiem. «Esmu sapratis, ka ikviena loma ir īstajā brīdī, tāpēc varu no tās paņemt šo to sev un attiecīgi tā pasaka par mani kaut ko skatītājiem.» Apkārtējai dzīvei un norisēm tajā ir liela nozīme, kā aktieris izjūt lomu un vai viņš jau pirmizrādes dienā kāpj uz skatuves pilnībā to izpratis, vai tas notiek vēlāk kādas izspēles laikā. Lai gan mēģinājumu procesā notiek satuvināšanās ar savu tēlu, viņš nenoliedz, ka ir izņēmumi un tieši jau minētie dzīves apstākļi to ietekmē.
Andis Strods stāsta, ka šī projekta ietvaros nesen notika pirmā fotosesija, kurā piedalījies ar kolēģēm Inesi Poli un Janu Čivželi – tas radījis viennozīmīgu apstiprinājumu. «Sapratām, ka labi izskatāmies kopā,» viņš smaidot saka.