Šā gada Miss World jeb Miss Pasaule titulu ieguvusi gibraltāriete Kaiana Aldorino. Laikā, kad uz skatuves uzkāpušajām pretendentēm uz šo titulu tika paziņots rezultāts, viņa bija ģērbusies baltā vakarkleitā, bet viņas kronēšanas laikā no griestiem pār skatuvi nolija sidrabains konfeti lietus.
"Man nav vārdu," viņa sacīja, vaicāta, kā pašlaik jūtas. "Esmu patiešām laimīga."
23 gadus vecā sieviete, kas strādā par ierēdni, bija arī publikas favorīte pēc peldkostīmu parādes. Kopumā līdz finālam tika septiņas pretendentes, no kurām visskaļākās ovācijas gan izpelnījās Miss Dienvidāfrika Tatuma Kešvara. Viņa konkursā ieguva trešo vietu, vēsta AP. Otrajā vietā palika Miss Meksika Perla Beltrana Akosta. Ne pārāk labi veicās Lielbritānijas armijas kaprālei Katrīnai Hodžai, kura ir dienējusi Irākā un bija ieguvusi vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu, lai varētu piedalīties konkursā, vēsta AFP. Britu masu saziņas līdzekļi viņu bija nodēvējuši par "kaujas Bārbiju".
Miss Pasaule vēl konkrēti nevarēja pateikt, ko darīs pēc uzvarēšanas prestižajā konkursā. "Tagad, kad man ir iespējas un priekšrocības, darīšu labāko, ko spēju," sacīja K. Aldorino.
Skaistumkonkurss notika Dienvidāfrikā, kas šādā veidā jau laikus var sev piesaistīt uzmanību pirms nākamā gada jūnijā paredzētā Pasaules kausa futbolā. Sestdien notikušā skaistumkonkursa šova laikā tika izrādīts Dienvidāfrikas bagātīgais kultūras mantojums un dabiskās izklaides iespējas. Konkursam tika veidoti videoklipi, kuros skaistules redzamas glāstām gepardus un lauvas, baltu smilšu pludmalēs vai spēlējam futbolu. "Dienvidāfrikai šī ir brīnišķīga iespēja parādīt, ka tā spēj rīkot pasaules līmeņa pasākumus, kā arī rādīt tūristiem labāko, kas tai ir," sacīja trešās vietas ieguvēja T. Kešvara.
Gibraltārs ir britu aizjūras teritorija, kur dzīvo apmēram 30 tūkstoši cilvēku. Gibraltāra šaurumu ik dienas šķērso apmēram 12 tūkstoši cilvēku, kuri šeit ierodas no Spānijas lai strādātu vai ceļotu. Spānija Gibraltāra suverenitāti 1713. gadā nodeva Lielbritānijai, bet kopš tā laika ir mēģinājusi to atkal atgūt, jo uzskata, ka šī ir vēsturiska Spānijas daļa. Atgūšanas vēlmes pamatā ir arī Gibraltāra šauruma stratēģiskā nozīme – tas gadu simtiem ir bijis stratēģisks ūdensceļš, kas savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru.