«Tikko dibinājās Gaujas Nacionālais parks, tas bija kaut kas jauns un vēl nezināms. Pats vārds nacionālais toreiz bija ar savu patosu. Daudz jo daudz varētu stāstīt par pagājušajiem laikiem,» saka Vilnis Velde, kādreizējais Gaujas Nacionālā parka (GNP) darbinieks, kas tajā nostrādājis 33 gadus.
Sestdien, 14. septembrī, parks svin savu 40 gadu jubileju, un tās ietvaros apmeklētājus priecēs dažādi pasākumi un izklaides iespējas.
Vilnis, kurš parkā nostrādājis lielāko tā esības laiku, šobrīd ir aizgājis pensijā, taču joprojām uzskata sevi par lielu GNP fanu – viņam rūp tā liktenis. Tieši tāpēc, izsakot savu vēlējumu tā dzimšanas dienā, viņš teic: «Lai mazāk būtu to, kas dara pāri! Atceros, ka sākuma gados cīnījāmies, lai neceltu atpūtas bāzes uz klintīm, sporta bāzes ezeru krastos. Vēlu, lai nebūtu vairs jārisina šādi jautājumi.» Taču tas nav vienīgais novēlējums, ko Vilnis izsaka, neslēpjot cerību, ka reiz tā patiešām notiks: «Jāvēl vienam no mūsu valsts lepnumiem kļūt vēl atvērtākam apmeklētājiem un tā iedzīvotājiem mazāk sajust neērtības. Piedzīvot laiku, kad valstij būs līdzekļi, ar ko daļēji atpirkt parka teritoriju no privātajiem zemes īpašniekiem. Nepieļausim kļūdu, kāda tika pieļauta zemes reformas laikā! Gribētu novēlēt, lai mūsu valstī būtu augstākā ranga darbinieki ar plašāku redzesloku un lai Eiropas Savienību valstu parku darbinieki brauktu smelties gudrības pie mums!»
Apgalvojot, ka stāstus, kas saistīti ar parkā piedzīvoto, ir daudz, viņš pamato ar interesantu atskatu, piemēram, ka, izdodot ūdenstūristu prospektu, viņam kartē vajadzēja mainīt Gaujas līkumus, jo kartes tolaik bija slepens materiāls. «Arī tagad vēl daudz nepieredzēta var būt vēl priekšā – dabas pētnieki atklāj jaunas augu sugas, tiek atzīmētas iepriekš nezināmas aizsargājamo biotopu platības un vēl, un vēl,» viņš zina stāstīt.
Strādājot vairāk nekā 30 gadus parkā, Vilnis apguvis dažādus amatus, par galveno uzskatot parka izveidošanu, aizsardzību un sakopšanu. Tomēr gadu gaitā viņš bijis arī meža un dabas aizsardzības inženieris, rekreācijas zonas uzraudzības inspektors, tūrisma objektu uzraugs, labiekārtojuma darbu organizators un parka kopējs. Ir bijis laiks, kad bija nepieciešams darba pienākumus savienot.
Piedzīvots un redzēts ir daudz, un par neaizmirstamāko un interesantāko pieredzi Vilnis uzskata nelikumīgo zvejnieku un mednieku ķeršanu, kas notika naktīs un esot bruņotiem. «Daži jautāja, vai neesot naktī bailes tupēt pie upēm, bet faktiski nebija. Atsevišķās reizēs bija tikai nepatīkami gadījumi.»
Par to, kā gadu gaitā mainījies pirmais Latvijas nacionālais parks, kas izveidots, lai aizsargātu floru un faunu, Vilnis stāsta: «Tas mainās ik dienu. Tiek pilnveidota un pārveidota apsaimniekošanas stratēģija, arī darbinieki atsevišķās jomās kļuvuši prasmīgāki, un tagad parkā darbojas zinātnieki. Ir veidotas jaunas tūristu takas ar starptautiskām zīmēm.»
Gaujas Nacionālais parks – septembra jubilārs – ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem ārpus Rīgas reģiona, un Vilnis māk teikt, kādi cilvēki viesojas šajā gleznainajā vietā. «Apmeklētāju kontingents ir mainīgs. Ir ļaudis, kas dodas pēc skaistuma, citi, lai izdraiskotos, vēl ir tādi, kas meklē klusumu. Daudzus piesaista Līgatnes takas, citus – Siguldas apkārtne, un tas viss ir skaisti, bet, manuprāt, jāatceras, ka parka galvenā bagātība ir Gauja ar savām pietekām un unikālajiem smilšakmens atsegumiem, skaistajiem mežiem. Nevar nepieminēt arī cilvēkus, kuri sapratuši, ka dzīvo Gaujas Nacionālajā parkā. Man personīgi parkā patīk agrs pavasaris, kad tikko parādās zaļums,» domās un novērojumos dalās Vilnis.