Neiztrūkstošie Eiropas lielāko vasaras festivālu dalībnieki atkal ir zirgā. Lai gan 1999. gadā dibinātās grupas līderis Jūdžins (vai vienkārši Žeņa, ņemot vērā, ka viņš uzaudzis Ukrainā) Hics nomainījis daļu sastāva, „Gogol Bordello” ir tikpat skaļi, atraktīvi, jautri un aizraujoši, kā bijuši vienmēr.
Balkānu čigānroks ar ukraiņu un ebreju tautas mūzikas akcentu, kuram pievienots ne tikai meksikāņu asais pipariņš un šis tas no Ņujorkas pankroka klubu repertuāra, bet arī Šeina Makgovana cienīgs skatuves šovs - laikam tāds ir „Gogol Bordello” panākumu ne īpaši dziļi slēptais noslēpums. Nu un, protams, Jūdžina uzsvērti slāviskais akcents, dziedot angļu vai spāņu valodā.
PAR. Disks ir bāztin piebāzts ar jestrām, līdzi dziedamām un dejojamām dziesmām, starp kurām varētu izcelt „Lost Innocent World”, „We Rise Again”, „Hieroglyph” un, protams, „Malandrino”.
PRET. Nu nevajadzēja jau tā piečakarēt ar pēdējo dziesmu! Kurš ierindas diska klausītājs spēj iedomāties, ka klusums, kas seko pēc akustiskās „We Shall Sail”, ir tikai mazliet vairāk nekā četru minūšu gara pauze, kuras laikā „Gogol Bordello” sagatavojas īstam „thrash punk metal” paraugdemonstrējumam „Jealos Sister”?! Nu gandrīz kā „Reigani” pēc „Prāta Vētras”.