Masu informācijas līdzekļiem jāatspoguļo patiesība, cik vien tas ir iespējams.
Lasītāju/klausītāju/skatītāju intereses ir svarīgākas par īpašnieku, ziņu avotu vai reklāmdevēju interesēm.
Redaktoriem un žurnālistiem ir jābūt objektīviem, nedrīkst rakstu/radio un TV pārraižu saturu izmantot personīgās interesēs.
Esi kritisks pret ziņu avotiem! Pārbaudi faktus un skaitļus, kaut arī tie jau agrāk publicēti, tik rūpīgi, cik to atļauj apstākļi. Sniedz lasītājam/ziņu saņēmējam iespēju atšķirt faktu uzskaitījumu no komentāriem.
Ja atklājies, ka publicētie fakti ir nepareizi vai vienpusīgi, tie ir jāprecizē vai jāizlabo. Ja tiek izvirzītas pamatotas pretenzijas, tad ir jāatspēko iepriekš publicētie apgalvojumi, dodot iespēju pretrakstam.
Ja vispārīgās intereses neizbēgami prasa publisku apgalvojumu, atturies no publicitātes, kas var aizvainot privātās dzīves svētumus. Īpaši rūpīgi apsver ģimenes strīdu un bērnu aprūpes lietu publicēšanu.
Virsrakstos, reklāmas afišās vai kā citādi neuzsverot minēto personu rasi, tautību, reliģisko piederību vai dzimumu, ja tie ir nenozīmīgi vai tos var uztvert kā diskreditējošus.
Izvairies no ilustrācijām, kas var aizskart un aizvainot! Nevilto ilustrāciju saturu, daļu no tās nogriežot, samontējot vai arī sniedzot maldinošu parakstu zem ilustrācijas.
Centies personām, kuras tu kritizē ar pārbaudītu faktu materiālu, vienlaikus dot iespēju atbildēt uz kritiku.
Nepublisko sūdzību par noziegumu, rūpīgi nepārbaudījis, vai sūdzību var uzskatīt par pamatotu. Neaizsteidzies priekšā tiesas vai tamlīdzīgas varas iestādes lēmumam, izsakot savu uzskatu vainas jautājumā. Izklāsti abu pušu viedokļus.
Rūpīgi apsver sekas, publiskojot vārdus (uzvārdus), ja tas var kaitēt cilvēkiem.
Atturies no tā, ja vien acīm redzama vispārēja interese neprasa, lai vārds tiktu nosaukts. Ja tam nav īpaši spēcīgu iemeslu, nemini, ka personas ir agrāk sodītas par nozieguma izdarīšanu.