Astoņi sabati, astoņas pagānu svētku reizes. Līdzīgi kā mums ir saulgrieži un saulstāvji. Taču šo svētku izcelsme, iespējams, nāk no ķeltiem, tos atzīmējušas arī slāvu tautas, un mūsdienās joprojām rituālus rīko «vikkas» jeb neopagānisma kustības praktizētāji. Arī Latvijā. Daži gadskārtu punkti kļuvuši arī par publiskām svinamdienām daudzās zemēs. Bet šoreiz – par maģiju.
Katrs no sabatiem saistīts ar enerģijām, kas nepieciešamas, lai veiktu sarežģītus maģiskos rituālus. Te mazai atkāpei piebildīšu, ka tie nebūt nav saistīti ar buršanos un tumšajiem spēkiem. Rituālus var veikt arī mājokļa un ģimenes aizsardzībai, labklājībai, organisma stiprināšanai un citiem svarīgiem mērķiem, t.i., izteikt nodomu un nostiprināt ar rituālu.
Gada riteņa būtība balstās izpratnē par gadalaiku maiņu un mūžīgo ciklu, kur ziemas sastingumu nomaina pavasara atmoda. Nosacīti viss gada «rats» sadalīts divās daļās - gaišajā Saules un tumšajā Mēness.
Katram sabatam ir sava simboliskā nozīme.
Samhains
Šā sabata nosaukums tiek tulkots kā Mirušo diena (mūsdienu versijā tas ir Halovīns vai Visu svēto diena). Sabats notiek naktī no 31. oktobra uz 1. novembri, un kulminācija ir pusnaktī. Tie ir vērienīgi svētki, kuros galvenais «tēls» ir izdobts ķirbis ar degošu sveci viducī. Dalībnieki mielojas ar rudens veltēm un mielo garus. Brīvā dabā tiek atstāti āboli, burkāni, saldumi. Pie ugunskura enerģētiski uzlādēti darba «instrumenti», rituālu priekšmeti - Taro kārtis, kristāli, zižļi, svārstiņi u.c. atribūti.
Senatnē pastāvēja uzskats, ka robeža starp šo un viņu pasauli kļūst tik trausla, ka magi spēj bez problēmām to šķērsot.
Senatnē tumšās maģijas pārstāvji šajā naktī rīkoja tā dēvētās Mežonīgās medības - bīstamu maģijas pārbaudījumu. Pastāvēja uzskats, ka burvis šajā naktī var sacensties ar tumšās pasaules gariem. Ja zaudē sacensībā, tad zaudē dzīvību vai veselību, ja uzvar, tad iegūst slepenas zināšanas un paranormālas spējas.
Alban Artan vai Ijoļ
Šo svētku nosaukumu tulko kā «Saules atdzimšana». Tas ir pats ziemas vidus, saulstāvji - 21. decembris, kad dienas atkal kļūst garākas un sākas ceļš pretī gaismai.
Šie svētki nav plaši. Tajos mielojas ar baltvīnu, plācenīšiem, rūgtenu zāļu uzlējumiem (piemēram, vībotnes vasarā aplej ar degvīnu, pieliek nedaudz svaigi saspaidītu zemeņu un mazliet cukura, tad notur, un šajos svētkos tas ir ļoti piemērots cienasts).
Cilvēki dodas cits pie cita ciemos, skandina zvaniņus, izrotā ārā kokus.
Imbolks
Tie ir sveču svētki, ko atzīmē naktī no 31. janvāra uz 1. februāri, un kulminācija ir tieši pusnaktī.
Tie ir plašāki svētki, kuru atribūts - sveces. Tās var izgatavot, apzīmēt ar maģiskām zīmēm, apvārdot. Un katrā mājā viena svece jāatstāj degam visu nakti, līdz izdeg. Tādējādi pie cilvēkiem tiek aicināta gaisma.
Alban Eiler vai Ostara
Pavasara atnākšana, kuru svin 21. martā. Tie ir nelieli svētki, kuru simbols - krāsota ola (līdzīgi kā mūsu Lieldienās).
Svinētāji dodas pie dabas, lai sagaidītu atlidojam pirmos putnus, pavasara vēstnešus. Šajā dienā zintnieces izgatavoja amuletus auglībai, ģimenēm, kuras vēlējās, lai piesakās mazulis.
Beltains
Lielais sabats vai Valpurģu nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju. Dzīres līdz rītam, lina drēbēs, ziedu rotās, mielojoties ar vīnu un augļiem.
Tas ir pretstats Samhainam - pretī nāvei un sastingumam atdzimšana un dzīvība.
Šajā naktī tiek izgatavoti maģiskie talismani un amuleti veiksmei un mīlestības piesaistei, daudzi rituāli saistās ar erotiku. Tie ir pavasara, prieka un auglības svētki.
Alban Nefini vai Lita
Ozola svētki 21. jūnijā, vasaras saulgrieži, ko atzīmē nelielā lokā, un par svētku kulminācijas brīdi tiek uzskatīts krēslas laiks.
Kā simbolus izmanto ozolzarus un ozolu vainagus.
Svētku galdā jābūt augļiem, maizei, sieram.
Šī ir garākā diena un īsākā nakts, kad jākur ugunskuri, jāvāc ārstniecības augi un maģiskās zāles, kā arī jānes ziedojumi ozoliem.
Lugnasad vai Lammas
Tas ir vērienīgs sabats, kuru atzīmē 1. augustā, un svētku kulminācija ir pusdienas laikā.
Faktiski tie ir ražas svētki, kuru simbols vārpas, graudi, maizes klaipi. Uz galda jābūt arī plācenīšiem, auzu cepumiem un kukurūzai. Šajā dienā tika rīkotas dažādas sacensības un nesti ziedojumi auglības dieviem.
Alban Elved
Šie bija vīnogu ķekaru svētki un rudens atnākšana, ko atzīmēja 21. septembrī ar kulmināciju krēslas stundā. Mielasta galdā tika liktas vīnogas un vīns, augļi, dārzeņi, medījums.
Tika svinēta ražas novākšana, veikti dažādi labklājības rituāli, sniegti ziedojumi dieviem, lai tie ir labvēlīgi cilvēkiem, ejot atkal caur tumšo periodu.
Šo svētku laikā bieži vien tika dzertas kāzas.