Fantastiskais un fascinējošais Mihaila Bulgakova romāns «Meistars un Margarita» ir pilns noslēpumainas burvības un daudzslāņainības. No mutes mutē klīst nostāsti, ka tas nes līdzi lāstu. Ticēt vai ne, tas katra paša ziņā, bet šis darbs jau no tapšanas brīža apvīts dažādām leģendām.
Manuskripti nedeg. Vismaz čekā ne
Mihails Bulgakovs «Meistaru un Margaritu» rakstījis gadus desmit un vairākkārt pārlabojis. Runā arī, ka manuskriptu dedzinājis un slavenais Volanda teiciens «Manuskripti nedeg!» patiesībā ir ar vēsturisko kontekstu. Tikai cita literārā darba sakarā.
Mihails Bulgakovs bija kritis Staļina nežēlastībā, un viņa pēdējie gadi literatūrā bija sarežģīti. Un viņš jau no radošajiem cilvēkiem nebija tāds vienīgais. Tajā laikā čekas pagrabos Lubjankā nonāca ne viens vien manuskripts, tostarp dzejnieka Sergeja Jeseņina «Strana ņegaģjajev» («Neliešu zeme»), par ko baumoja, ka tieši šis darbs bijis par iemeslu dzejnieka mistiskajai nāvei... Savs stāsts bijis arī Mihailam Bulgakovam. Proti, viņa darbu «Suņa sirds» arī savulaik esot arestējuši, bet čekā kāds to nokopējis. Kad manuskripts Bulgakovam atdots, viņš to sadedzinājis. Taču kopija bija, un šis darbs ieraudzīja dienasgaismu.
Jāpiebilst, ka Bulgakova trešā sieva Jeļena Nirenberga, Margaritas prototips, bērnību pavadījusi Rīgā. Viņas ģimene dzīvojusi greznajā namā, kas atrodas Vīlandes un Elizabetes ielas krustojumā. Adrese - Vīlandes iela 1. Jeļena Bulgakova kļuva par rakstnieka sievu 1932. gadā, tieši viņa bija tā, kura drukāja rakstnieka diktēto romānu, un, lielā mēra pateicoties viņas pūliņiem, tas pirmoreiz nāca klajā 1960. gadā, jau pēc rakstnieka nāves. Viņa pati esot stāstījusi, ka Mihaila gars ar viņu sarunājies un palīdzējis darbu pabeigt. Rakstnieks 1940. gadā nomira no nieru kaites, turklāt viņš bija arī zaudējis redzi.
Svešinieks pie Patriarhu dīķiem
Bet atgriežamies pie «Meistara un Margaritas». Daudzus māksliniekus, kas dažādos laika periodos strādājuši ar šo darbu, sagaidījis drūms liktenis - priekšlaicīga aiziešana, smagas slimības. Darbam seko nelāga slava, un pat briti savā detektīvseriālā «Tēvs Brauns» iekļāvuši sēriju, kurā «Meistara un Margaritas» filmēšanas laikā notiek slepkavība.
Viens no populārākajiem un skatītāju visvairāk mīlētajiem ir 2005. gadā Krievijā uzņemtais seriāls, kurā nav nekādu interpretāciju. Tas ir «tuvu tekstam» - ar precīzu sižetu un dialogiem, un līdz ar to Bulgakova darbu var izbaudīt pilnībā.
Ekranizējuma režisors Vladimirs Bortko pieturējās pie uzskata, ka nekā mistiska šajā darbā nav, un viņu droši vien nekādi neietekmēja arī iepriekšējo ekranizējumu pieredze, par ko - nedaudz vēlāk.
Tā nu, savās domās iegrimis, viņš gājis, bet pēkšņi garām aizsteidzies svešinieks, izmetot lakonisku frāzi: «Jums tāpat nekas nesanāks!» Tas noticis akurāt pie Patriarhu dīķiem, kur sākas romāna darbība. Tur sižetā Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Mihails Berliozs un dzejnieks Ivans Bezdomnijs iepazīstas ar profesoru Volandu, kurš sarunā par to, ka cilvēks ir mirstīgs, Berliozam pareģo drīzu aiziešanu. Jo - komjauniete Annuška saulespuķu eļļu jau esot nopirkusi un izlaistījusi. Brauc tramvajs, Berliozs tā priekšā paslīd, un - galva nost. Ar to arī sākas spraigais sižets.
Te jāpiebilst, ka pirms filmēšanas tika uzaicināts mācītājs, kurš iesvētīja studiju. Seriāls tika nofilmēts diezgan īsā laikā, taču bieži vien radās problēmas gan ar aktieriem, gan tehnisko personālu.
Jankovskis atteicies no lomas
Sākotnēji filmas režisors Volanda lomu esot piedāvājis slavenajam aktierim Oļegam Jankovskim, taču viņš atteicies. Sak’ - tā loma ir vāja, nav intereses... Tiešām? Vēlāk kādā intervijā mākslinieks gan atzinies, ka atteicies tāpēc, ka uzskata - nedrīkst tēlot ne Dievu, ne nelabo.
Volandam pazūd balss, Berliozam infarkts, kolēģi iereibuši
Filmā harismātisku Volanda tēlu radīja un lielisku aktierspēli parādīja aktieris Oļegs Basilašvili. Reiz Volanda monologa filmēšanas laikā viņam kaut kas noticis ar kaklu, balss sākusi čerkstēt, un jau pēc brīža aktieris vairs nav spējis parunāt. Radušās problēmas ar balss saitēm, kas vēlāk, par laimi, izārstētas.
Savukārt Berlioza lomas atveidotājam Aleksandram Abašjanam drīz pēc filmas uzņemšanas bija infarkts. Viņš pats nedz literārajā darbā, nedz filmēšanas procesā nekādu mistiku nesaskatīja, taču esot stāstījis, ka ar kolēģiem dažkārt gadījušās dīvainas lietas. Piemēram, kāds kavējis filmēšanu, jo modinātājs regulāri nav zvanījis uzliktajā laikā, bet pāris stundas vēlāk. Kāds laiku pa laikam ieradies iereibis, jo pie gultas nesaprotamā kārtā no rītiem uzradusies degvīna pudele.
Margaritu notur par «naktstauriņu»
Margaritas lomas atveidotājai Annai Kovaļčukai smags pārbaudījums bijis Sātana balles tērpa nēsāšana. Dzelžotā korsete vien svērusi 16 kilogramus, kronis ar asumiem, kurpes ar dzelkšņiem. Viss pa īstam...
Taču bijis arī kāds daļēji smieklīgs atgadījums. Anna Kovaļčuka vēlā vakara stundā iznākusi no režisora numuriņa viesnīcā, kur pārspriestas un mēģinātas nākamajā dienā filmējamās ainas. Viesnīcas apsardze aktrisi noturējusi par vieglas uzvedības meiteni, izsaukta milicija, un viņa aizvesta uz iecirkni. Vēlāk modināti kolēģi, kas veduši dokumentus un braukuši liecināt, ka tā ir titullomas atveidotāja, nevis «naktstauriņš».
Trīspadsmit aktieri aizsaulē
Filmas komanda nebija no mazajām, un dzīvē, protams, tā notiek, ka cilvēki mēdz saslimt un aiziet. Taču vērīgākie mistikas cienītāji saskaitījuši, ka piecu gadu laikā pēc filmas nonākšanas pie skatītājiem no dzīves šķīrušies13 ekranizējuma dalībnieki.
Pirmais 47 gadu vecumā aizgāja Aleksandrs Čabans, kurš atveidoja izmeklētāju. Nesasniedzot pat 40 gadu vecumu, nomira Pāvels Komarovs, kurš tēloja zagli, kas Ivanam Bezdomnijam peldes laikā nozog drēbes. Aizsaulē devās arī Ivana Bezdomnija tēlotājs Vladislavs Galkins, Poncija Pilāta atveidotājs Kirils Lavrovs, Aleksandrs Abdulovs - Korovjevs, Staņislavs Landgrafs - Latunskis un citi. Jā - kopā trīspadsmit.
Iepriekšējo laiku pieredze
Dažādi interesanti notikumi gadījušies arī iepriekšējo ekranizējumu veidotājiem.
Poļu režisors Andžejs Vajda pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā uzņēma filmu «Pilāts un citi», kas daļēji balstījās uz romāna sižetu. Šis ekranizējums Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā ieguva balvu. Bet internetā klejo informācija, ka viens no galveno lomu atveidotājiem nomiris mīklainos apstākļos... Taču, rūpīgi pārbaudot informāciju, «Praktiskā Astroloģija» atklāja, ka minētais aktieris ir dzīvāks par dzīvu. Medijos ir tāds uzskats - ja kādu cilvēku rupjas kļūdas dēļ aizraida aizsaulē, tad viņš ilgi dzīvos. Lai tā būtu!
Savulaik bija paredzēts arī, ka taps itāļu-dienvidslāvu versija, bet projekts dažādu iemeslu dēļ tika atlikts un atlikts. Kad filma pabeigta, Dienvidslāvijā to esot aizlieguši rādīt.
Arī režisors Vladimirs Naumovs gatavojies ekranizēt darbu, bet sapnī pie viņa esot atnākusi Bulgakova atraitne un sacījusi, ka neviens šo darbu filmā neuzņems.
Režisoram Vladimiram Bortko problēmas arī nav gājušas secen. Ideja par filmu radusies jau 2000. gadā, taču ar grūtībām risinājies autortiesību jautājums.
Par un ap «Meistaru un Margaritu» ir vēl daudz nostāstu un leģendu.
Viena no tām dzīvo maskaviešu vidū, bet medijos gan laikam nav publicēta.
Maskavieši domā: Volands atgriezīsies
Kad tikts līdz romāna beigām - vai gan kāds vairs atminas, ar ko tas sācies? Ar kādu mērķi Volands ieradās Maskavā? Nu taču lai izpētītu Valsts bibliotēkā atrastos Melnās grāmatas rokrakstus. Vai viņš to izdarīja? Nē. Notikumi sagriezās virpuļos, un melnais profesors aizlidoja prom, rokrakstos neieskatījies. Pa pusei māņticīgi, pa pusei jokojot maskavieši teic - viņš droši vien atgriezīsies, lai to darbiņu pabeigtu, savulaik man stāstīja Maskavas Bulgakova muzeja gids, arī aktieris, režisors un rakstnieks Aleksejs Beklemeševs.
__
Publikācijā izmantota informācija no FB.ru, kino.rambler.ru un Maskavas Bulgakova muzeja gida Alekseja Beklemeševa ekskursiju materiāliem.
