IKDIENAS RITUĀLI. "Palīdzu sev, attīru sevi, spēcinu sevi..."

© Pixabay

Palīdzēt cilvēkam tikt vaļā no likstām un negācijām, kļūt veiksmīgākam, veselākam un laimīgākam. To visu un vēl daudz ko vairāk spēj paveikt cilvēki, kam dotas spējas dziedināt. Runāju ar piecām sievietēm, kam tādas piemīt, un nodomāju: īstas mūsdienu raganiņas! Savā praksē viņas izmanto arī rituālus un maģiskus paņēmienus. Arī pašas savā ikdienā tos piekopj. Jo – citiem varu dot, mācīt tikai to, ko pati esmu pārbaudījusi.

Lai veiksmes gari mani pavada

Stāsta ekstrasense un rituālu praktiķe Aija Trofimova:

- Jau vairāk nekā 11 gadus mans dzīves aicinājums ir maģija un viss, kas saistīts ar to. Zināšanas iegūtas, lasot un pētot dažādu tautu mitoloģiju, izmēģinot daudzas prakses, eksperimentējot. Ja man pašai nepieciešama palīdzība, veicu rituālu ar lūgumu dievietei Freijai. Viņa ir skandināvu panteona dieviete no Vānu dzimtas, Mēness dievība. Senie skandināvi ticēja, ka tajā vietā, kur, raudot zelta asarām, ir gājusi Freija, var atrast zeltu vai dzintaru. Dieviete atbild par labklājību ģimenē, jaunām iespējām, palīdz atrast īsto dzīves ceļu. Freijai var lūgt arī līdera enerģiju.

Kas nepieciešams rituālam? Mazs galdiņš, altāra audums zelta vai dzeltenā krāsā, trīs dzeltenas (vai zelta krāsas) vaska sveces, vīraks ar vaniļas vai sandalu smaržu. Ziedojumam - medus, vīns, martini vai labas kvalitātes sidrs.

Altāri var izrotāt ar ziediem, vislabāk - orhidejām. Ja vēlies lūgt labklājību, uzliec uz altāra rotas - zelta, pērļu vai dzintara.

Kā tas notiek? Rituālu veic diennakts tumšajā laikā. Rituāla tekstam jābūt pārrakstītam ar roku. To saka septiņas reizes, stāvot ar seju uz austrumiem. «Freija, kura zināma ar daudziem vārdiem, atnāc pie manis! Freija, raudošā zelta asarām, atnāc pie manis! Freija, Vānu pavēlniece, atnāc pie manis! Freija, kaķu aizgādne, sadzirdi mani! Freija, kas dāvā maģiju un burvju spējas, sadzirdi mani! Freija, Māte Daba, sadzirdi mani! Ar elpu - gaiss, ar čukstu - uguns, ar pieskārienu - ūdens, ar glāstu zeme.

Atver manas likteņa durvis, Freija. Ej pa priekšu, lai redzu tavas zelta asaru pēdas. Un tad es zināšu, ka eju pareizo ceļu. Es lūdzu, lai tava aizsardzība man pāri klājas, lai labklājība ir vienmēr manās mājās. Veiksmes gari mani visur pavada, jaunas iespējas parāda. Es tavā svētīgā enerģijā izpeldos, spēku sasmeļos. Mans prāts ir mierīgs, domas skaidras. Visums mani atbalsta, es - veiksmīga, bagāta, laimīga!

Zvaigznes mirdz, un es uzmirdzēšu! Uguns pasauli izgaismo, un es izgaismošu! Vējš spēcīgi pūš, un es ar virpuli kopā skriešu! Ūdens plūst - es kopā ar to peldēšu! Es visu pasaules spēku jutīšu, sevī uzņemšu!»

Rituāla noslēgumā noteikti jāpasaka: «Es tev, dieviete Freija, no sirds pateicos un līdz nākamajai reizei atvados!»

Pēc rituāla vīrakam ir jāizkūp. Tikpat ilgi lai deg arī sveces. Pēc tam sveces nodzēš (nedrīkst nopūst!). Altāri atstāj uz nakti. Otrā dienā no ziedojuma izņem medu, vīnu izlej. Ziedoto aiznes pie kāda koka un atstāj.

*

Mani atbalsta Visums

Stāsta dziedniece Ligita Janevica-Rozenberga:

- Mani rituāli ir ļoti parasti, bet iedarbīgi, esmu tos gadiem pārbaudījusi. Viss vienkāršais var būt dziļš un unikāls, ja tici, ka neesi viens, ka palīdz Visums, no Visuma enerģētiski saņem.

Rīta rituāls. Jau daudzus gadus katru rītu dodu savai dienai ievirzi - kā man strādāt, kā dzīvot. To daru ar auksta un tekoša ūdens palīdzību. Noskaloju seju, tad paskatos spogulī un saku: «Ļauj man redzēt, kas ir slikts, un saprast, kas ir labs.» Noskaloju otrreiz un saku: «Ļauj man dzirdēt, kas ir labs, kas slikts.» Trešo reizi seju skalojot, runāju tā: «Redzēt, saprast, dzirdēt.»

Man tas ir kā dopings no rīta, uzreiz viss sokas raitāk. Zinu, ka visu šo dienu būs kas mani atbalsta un palīdz.

Dūmu trijstūris. Enerģētiski strādāju ar daudziem cilvēkiem, tādēļ man ik dienu nepieciešams sevi attīrīt. Šo rituālu es dēvēju par dūmu trijstūri. To veicu ar tā dēvēto kinga kociņu, kas atvests no Indijas, taču var ņemt ko citu, piemēram, vērmeles zariņu.

Kvēpinu šādi: no labās puses ceļu roku augšup uz kreiso pusi. Virs galvas kvēpekli paturu nedaudz ilgāk, lai viss sliktais, šī nelāgā enerģija «uzietu augšā». Vienlaikus saku vārdus: «Visuma spēks, pārveido slikto enerģiju labajā!»

Pēc tam no augšas velku uz leju, uz kreiso pusi, iznāk tāds kā trijstūris. Velkot lejup, visu labo paņemu sevī. Trijstūri ar dūmiem «zīmē» deviņas reizes.

Saplūstu ar koku. Vīksna un ozols jau izsenis uzskatīti par spēcīgiem kokiem, var pat teikt - kosmosa koki. Man ir sava vieta pie upes, kur aug gan vīksna, gan ozols. Vīksna noņem visu slikto, bet ozols atjauno spēku. Apķeru koku, saplūstu, esmu kā koka otra miza. Caur visu ķermeni iziet vibrācija. Braucu mājās kā pabijusi svētnīcā.

*

Tīrā sajūtā un pazemībā

Stāsta ekstrasense, jogas pasniedzēja un radošās studijas «Mandalu pasaule» vadītāja Sarmīte Makarova:

- Ja grib dzīvot labāk, just vairāk, jāsāk ar pazemību. Pazemība iet cauri visiem rituāliem, sarunām ar dabu, eņģeļiem, debesīm. Ja visu caurvīs tīra sajūta un pazemība, tad lielie skolotāji, kas nav iemiesojušies uz Zemes, būs gatavi ar mani dalīties, nodot zināšanas.

Rīta atgriešanās. Es vairs nenodalu - šī ir mana ikdiena, bet šis ir mans rituāla laiks. Viss sākas ar brīdi, kad atveru acis un saprotu - atkal esmu šeit. Lēnām pārnāku no Debesu jeb garu pasaules atpakaļ Zemes vibrācijās. Sāku kustēties, sajust savu ķermeni. Šeit, uz Zemes, ķermenis ir mans instruments, tas jānoskaņo šai dienai.

Man ir vajadzīga apmēram stunda, lai vispār atnāktu uz šo pasauli. Man ir svarīgi, lai no rīta nebūtu nekādu kairinātāju - ne trokšņu, ne ierīču. Paldies manai ģimenei, kas cenšas to respektēt.

Savukārt dienas laikā man ir svarīgi atrast laiku vērošanai, nonākt sajūtā, ka esmu tikai vērotāja. Un vēl es projektēju nākotni. Manī tas rada mieru. Es projektēju ne tikai šo dienu, bet vismaz mēnesi uz priekšu, būvēju šo scenāriju. Ieraugu savu nākotni ar iekšējo redzi - tāpat kā redzu enerģijas, paralēlās pasaules un visu pārējo, redzu savu nākotni. Es būvēju arī neredzamo pasauli, kas ir daudz plašāka nekā redzamā, reālā.

Vakara piedošana. Kad diena ir nodzīvota, man ir svarīgi savilkt bilanci. Ko labu šodien izdarīju, ko varēju darīt citādi. Palūdzu piedošanu sev. Ikvienam, kuram varēju dot vairāk.

Gulētiešanas laikā es noskaņojos doties uz to pasauli, pie savējiem. Es noskaņoju sevi tam, kas man ir vajadzīgs, piemēram, vajag saņemt informāciju no saviem skolotājiem. Es uzticos - mans ķermenis gulēs, bet mana dvēsele tajā laikā iegūs nepieciešamo informāciju.

*

Mazgāju, kvēpinu, vārdoju

Stāsta ezoteriķe un dziedniece Anita Lasmane:

- Rituālā man ir svarīgi trīs soļi: uguns, sālsūdens un kvēpināšana. Ikdienā, lai piesauktu veiksmi un izdošanos, skaitu īpašus vārdojumus - gan daudziem zināmos, gan pašas veidotos.

Veiksmes rituāls. Jaunā, augošā un pilnmēnesī veicu rituālu - ar izvērstām pēdām situ pret zemi un vienlaikus skaitu vārdojumu: «Kājas es pie zemes speru, laimes vārtus vaļā veru!» Pēc tam paceļu rokas un saku: «Rokas gaisā paceļu, veiksmi rokās saķeru!»

Enerģētiskā mājas attīrīšana. Ikvienam, kurš strādā ar cilvēka enerģētiku, ir būtiski attīrīties. Arī māja ik pa laikam enerģētiski jāattīra. To vajadzētu paveikt no rīta līdz diviem vai trijiem dienā, ne vēlāk.

Es vismaz reizi nedēļā visu māju izstaigāju ar svecēm, izmazgāju ar sālsūdeni un izkvēpinu. Kvēpināšanā izmantoju kadiķi vai vībotni. Var ņemt ladanu, tā dēvētos vīraka sveķus, kam uzber vaniļas cukuru.

Kvēpinot izstaigāju māju trīs reizes, sāku no virtuves. Ciešāk noeju gar visiem logiem. Katrā telpā staigāju pulksteņrādītāja virzienā, kvēpinu un skaitu tēvreizi.

Mājas mazgāšana notiek ar sālsūdeni, izmanto rupjo sāli. Taču vispirms to vajag novārdot, uzlādēt. To var izdarīt dziednieks, bet var arī pats paveikt - atver paciņu, ieliek iekšā pirkstus un deviņas reizes (var 12 reizes) noskaita tēvreizi. Sāli met ūdenī, veidojot deviņus krustus. Kā pareizi darīt, varu ierādīt. Samaisa pretēji pulksteņrādītāja virzienam.

Ar sālsūdeni nomazgā visas virsmas, gultas, palodzes, skapjaugšas. Pēc tam izmazgā grīdu. Kad nonāk līdz koridoram, mazgā no ārdurvīm uz vidu, uz koridora centru, lai neizmēztu laukā arī visu labo.

Gadumijas rituāls. No 31. decembra uz 1. janvāri veicu speciālu rituālu, lai visu gadu mājās būtu maize un labklājība. Izmantoju rituālam atbilstošās baznīcas svētbildes, tās ir kā palīgi. Vēl vajag nazi, baznīcas sveci, egles zariņu, speciālo baznīcas lenti, tā dēvēto dzīvo jeb dzīvības lenti un maizi - rupjo, balto un pelēko.

To visu noteiktā laikā salieku uz šķīvja un novietoju pie ieejas durvīm, pie tām piekaru dzīvības lenti. Skaitu atbilstošo lūgšanu. Pēc tam izstaigāju telpas un visu noslauku ar egles zaru.

Nazi iespraužu durvīs - tā ir aizsardzība, lai ļaunums neienāktu. Reiz sapnī redzēju, ka pie durvīm ir gari, ēnas, bet aiz viņām kāds cilvēks, kuru es pazīstu. Viņš grib tikt iekšā, bet gari nelaiž, vedina šo cilvēku prom. Tātad aizsardzība darbojas!

*

Augi mirdz pretim

Stāsta augu pazinēja Solvita Kūna:

- Kad eju vākt augus, daru to atvērtu sirdi un noskaņojos uz iekšējo mieru. Svarīgi pašai būt tādā kā dabas plūdumā, rāmi vērot. Staigāju pa pļavu vai mežu un lūkoju, kurš augs atsaucas manam aicinājumam, rezonē ar mani, novibrē manās sajūtās. Līdzko izdodas iet dabā ar vieglumu un pateicību, augi sāk mirdzēt pretī. Sajūtu, ka gribas aiziet pie tās puķītes un ielikt viņu tējas maisījumā.

Vībotne pie motocikla stūres. Man ir savi augi, bez kuriem ikdiena nav iedomājama. Viens no tiem ir vībotne. Vībotnei ir sudraboti balta aura. Un tādu šis augs padara arī cilvēku - tīru un gaišu. Iedod iekšējo tīrību.

Vībotne izgaisina šaubas, remdē pārmērīgas emocijas, ļauj saglabāt līdzsvaru. Vēl šis augs aizlāpa visus enerģētiskos caurumus, caur kuriem būtnes varētu cilvēku raustīt kā tādu diegu lelli. Ikvienam, kurš dodas ārpus mājas ar auto vai motociklu, iesaku pie stūres pielikt vībotņu pušķīti. Garīgais skolotājs Šri Činmojs uzsver, ka pastāv būtnes, kas dzen cilvēku adrenalīna sajūtās, bet pašas no tā barojas. Braucējs kļūst neuzmanīgs, nav pasargāts no nelaimes. Te var līdzēt vībotne. Man pašai ir neliels vībotņu vainadziņš kā pusmēness gan pie motocikla, gan auto stūres.

Svarīgie koki. Viens no tiem ir pīlādzis. Ikviens zina, ka pīlādzis aizsargā pret ļauno. Vēl pīlādzis veicina cilvēkā atvērtību un dāsnumu. Dāsnums neļauj pietuvoties skaudībai. Ir novērots, ka reizēm pīlādža zars, kas piekārts virs durvīm, visu gadu saglabājas zaļš, bet nereti tas ātri vien kļūst brūns, nobrūnē. Tas nozīmē, ka pīlādzis ir atsitis kādu kaitniecisku enerģiju. Tad šis zars jānomaina pret jaunu.

Lazda ir koks, kas dod sirdsgudrību, palīdz izgaismot vissvarīgāko. Man katrā mājas pusē ir pa lazdai. Eju pie lazdas, ja man ir liela neskaidrība, nevaru izšķirties, kas šobrīd ir svarīgākais, nepieciešamākais. Lūdzu padomu lazdai. Atbilde atnāk vienmēr.