PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Dievišķās radīšanas akts garīgai atmodai

 
©Depositphotos

Mūsdienu Rietumu pasaulē, kurā dominē prāts un sajūtas atstātas novārtā, renesansi piedzīvo tantra – sena ezoteriska prakse, kas vairo enerģiju, juteklisko pieredzi, uzlabo veselību un dzīves kvalitāti. Psihoterapijā aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta pieskārieniem, atzīst pārmaiņu treneris un seksologs Arturs Šulcs, aicinot praktizēt glāstus, pieņemt sevi un kopā ar tuvu cilvēku gūt jaunu sajūtu pieredzi.

Francūzis Onorē de Balzaks rakstīja, ka nepraša mīlnieks ļoti atgādina mērkaķi, kurš pūlas spēlēt vijoli. Dzīve bez mīlestības ātri vien kļūst tukša un bezjēdzīga, savukārt to grezno dziļa intīma tuvība. Mēs, rietumnieki, sapņojam par baudas okeānu, orgasmu parādi un erotisku piepildījumu, bet, egoistiski dzenoties pēc fiziskas labsajūtas un iedomāta rezultāta, kļūstam aizvien iztukšotāki. Vai vispār iespējams gūt baudu visā ķermenī, savienojot fizisko un garīgo dimensiju? To pierāda senā garīgā disciplīna - tantra. Skaista, sena leģenda vēsta, ka Visums pastāvēs tik ilgi, kamēr Šiva un Šakti mīlēsies Kailaša kalnā. Nav nekā svētāka par tantrisko seksu, kura nozīme ir dievišķais radīšanas akts miniatūrā.

Māksla, bauda un prāta paplašināšana

Dzirdot vārdu «tantra», vidējam latvietim prātā iešaujas salikums «tantriskais sekss», un gluži nepareizi jau tas nav. Par tantrisko seksu ir dzirdējuši visi, bet kas tas īsti ir, zina retais. Mītu ir daudz: «grupveida sekss»; «slepena mācība, no kuras var sajukt prātā»; «no tantras rodas audzēji»; «apsēstība ar seksu». Nē, tantra nav ne apsēstība, ne kārtējā blēdība. Pamēģini, pirms noraidi!

Patiesībā tantra ir garīga disciplīna, plaša filozofiska mācība, kas nodarbojas ar cilvēku kā veselumu, apvienojot ķermeni, prātu un garīgumu. Sanskrita vārds «tantra» cēlies no diviem vārdiem - «tanoti» un «traijati». «Tanoti» nozīmē paplašināt, izstiept; «traijati» - atbrīvot, izglābt. Šo salikumu var tulkot kā garīgās dimensijas, prāta un ķermenisko robežu paplašināšanu un savienošanu jeb apziņas atbrīvošanu caur paplašināšanu. Dažos avotos tantra saistīta ar hindu dievību Ganešu - būtni ar cilvēka ķermeni, ziloņa galvu un četrām vai sešām rokām. Snuķis simbolizē domāšanu, nolauztais ilknis - dualitātes pārvarēšanu. Citā interpretācijā snuķis un mute simbolizē sieviešu un vīriešu dzimumorgānus.

Par tantru runā kā par labās un kreisās rokas tantru, un tikai kreisās rokas tantra saistīta ar seksuālo sfēru, aizņemot 5% no tradīcijas. Pārējie 95% atvēlēti meditācijām, jogai, garīgo tekstu lasīšanai. Vēl tantru var definēt kā specifisku jogas aspektu, kas savukārt ir vēdisko zināšanu kvintesence. Tā nav ne reliģija, ne ticība, bet gan dvēseles savienošanās ar augstāko spēku, ieiešana dievišķajā. Tantra ir apziņas aktivitāte, tātad darbība. Tantra vienmēr uzmanību piesaistījusi ar to, ka laikā, kad lielākā daļa reliģiju un garīgo mācību izvairījās no seksualitātes jautājumiem, tā atrada veidu, kā šo ārkārtīgi spēcīgo enerģiju virzīt uz garīgumu. Var teikt, ka tantra seksualitāti uztver kā ģeneratoru - enerģijas ražotāju, kas darbina apziņas augstākos līmeņus. Savukārt tantriskais sekss ir tikai instruments, ar kura palīdzību cilvēks mācās kontrolēt enerģiju plūsmas. Tantras aspekti tiek izmantoti dažādās meditācijās, jo caur to cilvēkā atveras veselīga enerģija, vērsta uz pozitīvu dzīves uztveri. Nav jau tā, ka tikai tantra piedāvā dievišķās enerģijas ieslēgšanu ar seksa palīdzību. Arī «Kamasūtra» runā par seksualitātes vareno enerģiju, vīrišķās un sievišķās enerģijas saplūšanu.

20. gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, kad Rietumos modē nāca austrumnieku garīgās mācības, tantra kļuva populāra tā iemesla dēļ, ka ar tās vingrinājumu palīdzību ātri varēja sasniegt apziņas tīrību. Cilvēki ilgojās pēc garīguma, bet viņiem nebija laika kāpt kalnos, stundām lūkoties mākoņos, gremdēties sevī. Turklāt sekss ir dabisks veids, kā cilvēki izpaužas. Tomēr tantriskais sekss nenorisinās tikai ģenitāliju, pirmās čakras līmenī, tas ietver enerģijas apmaiņu augstāko čakru līmenī. Tantra savā ziņā ir māksla un mūsdienās ietver hinduistu, arābu, ķīniešu un Rietumu pieredzi, akcentējot, ka sekss nav tikai bauda, bet pirmām kārtām savienošanās ar pirmsākumu un apskaidrošanās. Mazāk tiek uzsvērts vēl kāds aspekts, proti, ar seksu iespējams ārstēt organismu - tas uzlabo vielmaiņu, mazina stresu, kas ir cēlonis daudzām slimībām, stimulē intelektuālo jeb tā saukto odžas enerģiju, aizkavē novecošanos.

Kad sieviete ir apmierināta, tāds ir arī Visums

Tantra nav iespējama bez mīlestības, ar šo praksi nevar nodarboties nejauši cilvēki. Tas ir pirmais un galvenais nosacījums. Un vēl tantristi nesteidzas, prakses laikā atslēdz savu Ego. Tantras prakse ir maģisks process, kurā nevienam nav jākārto eksāmens, jābūt labākajam vai pirmajam. Rietumos tiek uzskatīts, ka obligāta seksuālā akta sastāvdaļa ir ejakulācija, bet tantrā sekss drīzāk ir ceļojums, kurā nav jātiecas pēc sēklas izšļākšanās. Eiropas statistika uzrāda bēdīgu ainu - ejakulācija vīriešiem notiek triju līdz septiņu minūšu laikā pēc dzimumakta uzsākšanas, bet ārsti saka - lai normāli uzbudinātos, vajadzīgas vismaz 20 minūtes vai pusstunda. Tikmēr tantriskais dzimumakts var ilgt vairākas stundas. Tantristi apraksta īpašas tā sauktās karecca pozas, kas ļauj ilgstoši nodarboties ar seksu, gūstot aizvien dziļāku pieredzi. Tantrā uzskata, ka pasaules pastāvēšanu nodrošina sievišķās un vīrišķās enerģijas saplūšana, kas rada jaunu dzīvību un ģenerē universālo Visuma enerģiju prānu. Milzīgais enerģijas potenciāls, kas kā saritinājusies čūska snauž iegurnī un ko Austrumos dēvē par kundalīni, ir jāatbrīvo. Uzskata, ka pamodināta kundalīni enerģija var būt gan augšup nesoša, gan graujoša. Jāņem vērā - lai tantrā sasniegtu labus rezultātus, cilvēkam jābūt veselam, čakrām jābūt atvērtām. Tieši tāpēc, lai sagatavotu ķermeni enerģiju apmaiņai, pirms tantras vingrinājumiem jāievēro pareizs dzīvesveids un diēta. Tantra māca, ka vīrieša uzdevums ir panākt, lai sieviete gūtu baudu, jo, kad sieviete ir apmierināta, tāds ir arī Visums. Tiek uzskatīts, ka sievietes seksuālais potenciāls ir lielāks nekā vīrieša, bet atrodas snaudas stāvoklī. Vīrietim ar savu aktīvo potenciālu jāspēj atmodināt sievietes seksuālo enerģiju. Tas tāpēc, ka vīrietim sirds līmenis ir negatīvi lādēts, bet reproduktīvā sistēma pozitīvi. Atmodināta sievietes seksuālā enerģija gar mugurkaulu ceļas augšup, līdz sasniedz sirds līmeni, kurā iespējama enerģiju apmaiņa. Šis enerģiju apmaiņas princips starp vīrieti un sievieti darbojas arī sadzīvē - vīrietis no pirmās čakras dod sievietei materiālās vērtības, drošības izjūtu, bet sieviete no ceturtās čakras sniedz viņam mīlestību. Lai ko arī teiktu dzimumu līdztiesības aizstāvji, nodrošināt finansiālo pusi ir vīrieša uzdevums. Tāds ir tantras princips. Rietumnieki mēdz aizmirst, ka glāsti, komplimenti, ziedi un intimitāte sievietei vajadzīgi ne tikai aplidošanas periodā, bet arī vēlāk. Vīriešiem šķiet, ka sekss ir tikai bauda - gandrīz vai tas pats, kas čipsu ēšana vai aizraujoša futbola mača skatīšanās. Tomēr bez priekšspēles sievietes enerģijas centri neatveras.

Ja tantras mācībai noņemam noslēpumainības plīvuru un atmetam sarežģītos garīgās transformācijas aktus, ikvienam mūsdienu cilvēkam noderīgais koncentrējas dažos veselīgu partnerattiecību principos, piemēram, savu izjūtu izpratnē, partnera dziļākā iepazīšanā. Tantrā iemāca nelietot pārspēku un to, ka attiecībās nav vietas manipulācijām un emocionālai šantāžai. Tantristi nevairās no eksperimentiem un nebaidās kļūdīties, jo viņi zina, ka dodas pa atklāsmes ceļu, kurā var gadīties gan virsotnes, gan aizas, gan šķēršļi, gan pārsteigumi.

Veido pats savu glāstu pieredzi

«Ja paraugāmies uz tantrisko seksu no Rietumu psiholoģijas viedokļa, tas nozīmē iedvesmas radīšanu, psihoemocionālo un fizisko punktu aktivāciju ar jutekliskiem vingrinājumiem. Būtiskākais, ka tantra ietver sevī pozitīvu attieksmi pret sevi un partneri,» iesāk pārmaiņu treneris un seksologs Arturs Šulcs. «Seksuālā kultūra ir pastāvējusi ne vien tantras mācībā, bet arī Rietumu pasaulē, tostarp Latvijā, par ko liecina dainas. Piemēram, «caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu» parasti uztver ekoloģiskā nozīmē, bet šīs rindas var tulkot arī kā «nenodarīšu otram pāri». Falliskie simboli pamanāmi mūsu spēka zīmēs un tautas tērpu rakstos. Valsts un tauta nevar pilnvērtīgi attīstīties, ja trūkst seksuālās kultūras. Vēsturiski mums ir bijusi attīstīta seksualitāte, bet 800 gadu laikā ķermeniskās kultūras tradīcijas tikušas izskaustas. Austrumos puritāniskā sistēma nav bijusi tik stipra, tāpēc tautas dzīvesziņa iznesta cauri laikiem. Senos laikos seksualitāte tika uzskatīta par daļu no dzīves, un tā tika izkopta tāpat kā citas dzīves jomas. Tempļos, kur attīstījās zinātne un māksla, tika pilnveidota arī seksualitāte.»

Arturs Šulcs saka, ka viņu mazliet biedē mēģinājums tantru vai citas senās prakses mākslīgi ielikt latviskā vidē. «Jā, mēs no tantras sistēmas varam aizgūt dažus elementus un idejas, ko attīstīt savas pieredzes ceļā, bet par pamatu ņemot to kultūru, kāda mums ir. Tantra tiek komercializēta, parādās vietējie guru, kas saka, ka zina, kā ir pareizi, un ar to pelna naudu, bet patiesībā neviens nezina, kāda bija autentiskā tantra. Rietumos ir izkopta domāšanas un verbālā kultūra, bet mazāk attīstītas ir sajūtas. Tieši tāpēc pieredzes gūšana caur jušanu pēdējos gados piedzīvo renesansi.»

Seksologs saka, ka vērts pieminēt latvisko pirts kultūru, kas padomju laikos bija pārvērtusies par vulgāru nomenklatūras un dzērāju atpūtas veidu. Tagad pirts atguvusi ķermeņa kultūras un jutekliskuma tempļa statusu. Pirts miesu un garu atbrīvo no stresa, un mūsdienās tas ir ļoti svarīgi. Līdzīgi smalks un juteklisks sekss, dēvējam mēs to par tantrisko vai kā citādi, ir lielisks veids, kā padzīt stresu.

Arturs Šulcs min piemēru no deju pasaules. «Mēs sanākam kopā, mācāmies dejot, braucam dejot citur pasaulē, organizējam pasākumus. Nereti mums jautā: «Vai jūs sacenšaties, salīdzināt rezultātus?» Nē! Mēs dejojam viens otram! Vīrietis vada, un sieviete ļaujas. Esmu pamanījis, ka šajā procesā pāri, kas ilgāk dejo kopā, no lielajām formām - aktīviem elementiem, plašiem soļiem, izklupieniem - pāriet uz mazajām dejas formām - solīšiem puspēdas garumā, neuzkrītošām kustībām. Un es redzu, ka šajā laikā cilvēkos, viņu attiecībās, kaut kas notiek. Līdzīgi tantrā vai kādā citā smalkākā seksuālajā praksē lielāku nozīmi iegūst nianses, nevis dzimumakts. Viegli pieskārieni ar pirkstu galiem, glāsti caur smalku zīdu vai spalviņas pieskāriens mūs izved cauri jaunai pieredzei. Baudot procesu, mēs apgūstam jaunas sajūtas. Un mums nav jābrauc uz Indiju, jāmeklē tantras instruktors, jātērē liela nauda.»

Arturs Šulcs stāsta, ka Rietumu psihoterapijā aizvien lielāku nozīmi iegūst pieskārienu terapija, ar ko dziedē dvēseliskas vainas. Uz ķermeni orientētās psihoterapijas virziens ir zināms arī Latvijā. Izrādās, ka reizēm ķermenis uz pieskārieniem reaģē tiešāk un ātrāk nekā prāts uz vārdiem. Mēs taču intuitīvi apskaujam, noglāstām otru, ja viņam dzīvē kas atgadījies, un pieskāriens iedarbojas efektīvāk par vārdiem, ko var pārprast. Dažādas jutekliskās pieredzes mūsu attiecības padara stabilākas. Pārmaiņu treneris aicina gūt juteklisku pieredzi dabā - sauļojoties, peldoties un kailiem vai puskailiem dodoties pārgājienos. «Būdami atkailināti, mēs dabā jūtamies pavisam citādi nekā tad, ja ķermenis ir ieslēgts drēbēs. Mēs sajūtam plecam pieskaramies koka lapiņu, stilbiem zāles stiebrus. Dabā gūta seksuāla pieredze pāri satuvina, attiecības veidojas noturīgākas.»

Sarunas noslēgumā Arturs Šulcs piemetina, ka viņam ir kas sakāms par sava ķermeņa pieņemšanu. Viena no bēdīgākajām lietām, ar ko viņš saskaras savā praksē, ir sevis nepieņemšana un nebeidzama kritizēšana. Cilvēkiem liekas: viss būs labi tikai tad, ja atbildīšu noteiktam standartam. «Tas ir graujoši,» saka treneris. «Ja tu nepieņem sevi, tantra nepalīdzēs. Ir jāsāk ar sava ķermeniskā veidola akceptēšanu, ko sekmē partnera glāsti savienojumā ar labo vārdu formulām. Tikai tad mēs varam radīt personiskos erotiskos rituālus, kas nav pretrunā ne ar zinātni, ne senām mācībām.»