PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. VAĻASBRĪDIM: piemērotākā meditācija tieši jums

 
©Pixabay

Astroloģiski vispiemērotākās meditācijas palīdzēs jums atbrīvot iekšējo spēku, smeļot enerģiju no ārpasaules, un gāzt no troņa savu iekšējo tirānu. Meditāciju mērķis ir attīstīt sevī tās īpašības, no kuram mēs bieži vien cenšamies norobežoties. Katrai zodiaka zīmei raksturīgas savas īpatnības, bailes, kaislības.

Pamatā ir divu veidu meditācijas atbilstoši zodiaka zīmei, abas dara to pārstāvjus apzinātākus. Viens veids attīsta dabiskās tendences, iedzimtās īpašības, otrs attīsta to, kā pietrūkst. Piemēram, Mēness meditācija ir dabiska Vēzim, tā atver viņa paša dvēseli. Savukārt Smieklu meditācija māca Mežāzim to, kas viņam padodas visgrūtāk - atslābt un no sirds priecāties, smieties skaļi un aizrautīgi. Turklāt katru reizi, kad kādu meditāciju attiecina uz konkrētu zodiaka zīmi, tajā vienmēr būs arī kāds elements no pretējās zīmes. Tās ir pretējās enerģijas, bet uz vienas ass. Bez pretstāvēšanas nav dzīves, nav sprieguma, enerģijas, nav meditācijas. Katrai zodiaka zīmei ir savs ceļš uz patiesību, sava ideja un sava meditācija. Jaunais laikmets runā par to, ka ir daudzveidīgi ceļi, kas ved uz vienu, bet daudzveidīgu patiesību.

Ja ir vēlme precīzi uzzināt sev piemērotākās meditācijas, jāpēta dzimšanas karte, jo katrā cilvēkā izpaužas visas 12 zodiaka zīmes. Ne vienmēr tā zīme, kur atrodas Saule, ir «galvenā». Iespējams, jāizvēlas meditācija atbilstoši tai zīmei, kurā atrodas būtiskas planētas, problemātiski aspekti. Arī katrā periodā cilvēkam var būt vajadzīgs kas cits.

Šeit sniegsim tikai īsu raksturojumu un pāris prakses, neiegrimstot sarežģītākos meditāciju veidos. Tās ir ikdienā ērti un vienkārši veicamas, nav iespējams arī izdarīt ko nepareizi. To var dēvēt pat par tādu kā mazo ikdienas maģiju, kas līdzēs atbrīvoties no saspringuma, bailēm, veselības ligām, palīdzēs ieraudzīt sevi un pasauli jaunā gaismā un, kas zina - turpināt pašattīstības un apzinātības ceļu.

Auns - bezdarbībā dzimst spēks darbībai

Auns ir pārpilns ar dzīves enerģiju. Viņam kā Uguns stihijas pārstāvim var šķist, ka ar meditācijām nodarbojas tikai vārguļi, tie, kas baidās dzīvot ar pilnu krūti.

Taču Aunam meditācija ir lieliska iespēja tikt skaidrībā ar savu iekšējo pasauli, apzināties dabas dāvāto spēju. Auns spēs iegrožot stihijas, kas viņā plosās, pārstās uztvert to balsis kā pavēli un pats kļūs par to pavēlnieku.

  • Smieklos izpaužas dabiskais dzīves spēks, kas piemīt Aunam. Vājums raud, spēks smejas. Auns ir pavasara rīta uguns, kas aizdzen ziemas tumsu. Auns ir jauna astroloģiskā cikla sākums, un smiekli ir labas, jaunas dienas sākums. Sākt rītu ar kārtīgu smieklu šalti ir tas, kas jums vajadzīgs!

  • Auns bieži cieš no galvassāpēm. Mācieties nevis cīnīties ar tām, bet nepretoties, uzmanīgi ielūkojieties acīs savām sāpēm, ļaujieties tām! Lūkojieties atsvešināti, no malas, pat ar daļēju simpātiju. Jo sāpes ir draugs, kas atnāk pavēstīt - kaut kas nav kārtībā, uzmanies! Tāpēc tās jāuzklausa. Tādējādi Auns mācās pacietību un pēc laika saprot, ko sāpes vēsta; tās koncentrējas vienā punktā un izzūd. Tad arī Auns saprot, kas tām bijis par iemeslu.

  • Saule eksaltē Aunā, tur izpaužas tās augstākās vibrācijas. Rītausma ir Auna laiks. Celieties agri un sveiciet Sauli - bet ne ar iemācītām himnām vai vārdiem, bet ar dabiskām skaņām, kas nāk no sirds, kas dzimušas pirms vārdiem - kliedziet, dūciet, kladziniet, šņāciet! Koncentrējieties uz Sauli kā uz savu augstāko «Es». Jūs aptversiet, ka daba jūs saprot - jo vārdi tai nav vajadzīgi. Skaņas pavadiet ar dabiskām kustībām, sveicot Sauli, dabu, dzīvi. Ja to darīsiet regulāri, pazudīs galvassāpes, paaugstinātais asinsspiediens, lieka agresija, kļūsiet mierīgāks, pacietīgāks, uzmanīgāks.

Vērsis - mijiedarbību meklējot. Rezonanses princips

Vērsim meditācija var šķist tukšs laika tēriņš, kam nododas tikai dīkdieņi. Tomēr tieši meditācija Vērsim var kļūt par īstu atelpu, īsāko ceļu uz dzīves enerģijas avotu un veidu, kā iegūt iekšējo harmoniju, kas ir patiesais labklājības pamats.

  • Vērsim kā nevienam citam piemērota ir lotosa poza, kurā enerģija riņķo cilvēkā, nepametot to, savukārt enerģijas uzkrāšana ir Vērša zīmes ideja. Lotosa poza ir stabila un ērta, un Vērsis mīl stabilitāti un ērtumu. Nestabilitāte dara Vērsi nervozu. Klusumā, mierā, ērtā pozā Vērsis var gremdēties sevī, gūt mieru, ieraudzīt skaidri savus trūkumus, kurus lēnām pārveido noderīgās lietās - jūtelību par jūtīgumu utt. Vērsis sēž un koncentrējas uz savu elpošanu. Vērša trūkums - pieķeršanās objektiem, kurus uzskata par savu bagātību. Koncentrējoties uz elpošanu, Vērsis redz, ka elpa, ko viņš uzskata par savu, dabiski nāk un iet pati par sevi. Tas ļauj apjaust, ka visas parādības un lietas nāk un iet pašas no sevis, kā elpa. Lai kā nepieķeries, tās aiziet, lai kā noliedz - tās atnāk. Tāpēc labāk būt neatkarīgam vērotājam un «necepties».

  • Lēkājot basām kājām pa zemi un kustoties, Vērsis atmodina savu spēku, savienojas ar dabu, sajūt bezgalīgās iespējas, kas viņā ieliktas. Dūkšana ar aizvērtu muti, tāda kā telēna īdēšana (protams, netraucējot citiem) palīdzēs gan pret kakla sāpēm - Vērša zīme atbild par balss saitēm -, gan pret izēšanās kāri.

  • Buda bija Vērsis, un, ja jūs nodarbojaties mājās ar meditatīvo praksi, turat mājās Budas figūriņu, tad meditācija būs daudz sekmīgāka. Vērsim meditācija ir jebkura mākslas veida vērošana, bet, gremdējoties Budas aplūkošanā, viņš ierauga patiesību un atbrīvojas no visām problēmām, pieskaras citām realitātēm. Jo Vērsis tiecas uz realitāti, bet viņš neapgalvo, ka tā realitāte, ko pazīst vairums cilvēku, ir vienīgā.

Dvīņi - mijiedarbība uzkrāj informāciju

Dvēselē mūžam jaunie Dvīņi var domāt, ka meditācija - tā ir tāda dīvaina spēle, kurā nav ne rezultāta, ne risinājuma, tātad tai nav arī nekādas jēgas. Meditācijā patiešām nav iespējams sasniegt stingri noteiktu mērķi, un tā nevar būt kārtējā triecienā ieņemtā virsotne. Dvīņiem jāmācās saskatīt nevis ko tā nesniedz, bet ko tā dod, un tā ir iespēja pabūt vienatnē ar sevi, vienotībā un pilnībā. Dvīņi zina, par ko ir runa, jo viņu iekšējā divdabība sākas ļoti dziļi zemapziņā. Vai esat gatavs satikt sevi?

  • Dvīņi ir racionāli, ciena domāšanas procesu, to, kas cilvēku atšķir no dzīvnieka. Taču viņi ir ekstraverta Gaisa zīme, kas liecina par virspusēju attieksmi. Dvīņiem jāatver astroloģiskais nams, kurā valda Zivis - jāieskatās acīs savam slēptajam bezprātam, kas ir tur, dziļi, dziļi. Tas patiesībā ir vienkārši - jāņem papīra lapa un desmit minūtes jāraksta viss, kas tajā brīdī iešaujas prātā, neko nemainot, nepadarot loģiskāku vai saprotamāku. Tas Dvīņiem ļaus kļūt arī pazemīgākiem, atklājot «prāta bezprātu». Dvīņi it kā iziet ārpus prāta.

  • Rokas, žesti ir Dvīņu domu redzamā izpausme. Meditācija «Roku deja» ir Dvīņiem dabiska, tikai jāmācās to veikt apzināti, nevis mehāniski. Tas ir - žestikulējot pievērsieties savām rokām, to kustībām, pirkstiem, it kā katru kustību apdvešot ar apziņu. Tajā pašā laikā kustības nedrīkst būt apdomātas, tām jābūt spontānām, jūs vienkārši sekojat tām, vērojat, apzināties. Tas atbrīvos Dvīņu prāta enerģiju, dziedinās, noņems spriedzi.

Vēzis - ārējā informācija veido personisko iekšējo pasauli - emocijas.

Vēža pašpietiekamība rodas no mīlestības pret sevi - patiesas un līdzjūtīgas. Tādas jūtas patiesi ir īstas harmonijas ķīla. Taču, ja saskaņa ar sevi un pasauli vēl nav sasniegta, palīdzēs meditāciju prakses.

  • Vēzis labāk par citām zīmēm jūt Mēness fāzes. Visas planētas pārvalda divas zīmes (dienas un nakts «mājas»). Bet Mēnesim Vēzis ir kā vienīgais bērns mātei. Vēzītis jūt pilnmēnesi, pat neskatoties debesīs. Meditācija uz pilnmēnesi ir ļoti piemērota. Tikai Vēzim jāsaprot, ka Mēness debesīs ir tikai iekšējā augstākā spēka kanāls. Nevajag pieķerties redzamajam objektam!

  • Vēzis labi jūt Augstāko caur klusēšanas enerģiju. Paceliet pret debesīm abas rokas ar iztaisnotiem elkoņiem un galvu - un jūtiet, kā enerģija piepilda rokas un galvu. Tad sajutīsiet maigu, atslābinošu vibrāciju. Pēc tam sekos sajūta, ka iegrimstat dievišķā okeānā. Pēc tam nogulieties un noskūpstiet zemi, daloties enerģijas pārpilnībā. Vēzis ir tas, kas savieno šķirtos tēvu un māti - debesis un zemi - un izjūt sevī veselumu. Vislabāk meditāciju veikt pirms miega, tad tā turpināsies sapnī.

  • Vēzim bieži gribas atkal kļūt par bērnu mātes dzemdē, kur nav raižu un problēmu. Tāpēc Vēzim lieliska meditācija - saritināties kamoliņā tumsā zem segas un iztēloties, nē, mēģināt atcerēties, kā bija tad, kad vēl nebijāt nācis pasaulē. Izjust tumsu, mieru, klusumu. Ja kāda doma ielavās un traucē, nepievērsiet uzmanību, tā pazudīs pati. Mūžības klusumā notiek augstākā dzimšana.

  • Ja Vēzis mana, ka viņu satrauc strīdi, ka viņam kāds cilvēks patīk, bet otru viņš ienīst, turklāt otrā dienā ir otrādi, der atkārtot mantru «ne divi, ne divi». Turklāt ar dziļu apzināšanos, ka visi, arī šie divi, ir viens vesels, tāpēc šādas emocijas ir bezjēdzīgas.

  • Negatīvu stāvokli Vēzis pārdzīvo vairāk par citām zīmēm. Vēzī ir daudz enerģijas, bet tā ir nobloķēta un neplūst brīvi. Un tad nav laimes un veselības. Kā Ūdens zīme Vēzis uzkrāj visu - arī slikto. Vēža gadījumā no tā var atbrīvoties, sekojot teicienam «Velnu izdzen ar Belcebulu». Īsumā: Vēzim uz 40 minūtēm jākļūst tik negatīvam, cik iespējams. To var veicināt ārēji - tumšā vakarā uzliekot bēdīgu mūziku, kas saistās ar bēdīgām atmiņām. Sēdiet pustumsā, apkraujieties ar tumšiem spilveniem. Un tad jāsāk atcerēties viss bēdīgais, sliktais, sāpīgais. Var arī iedomāties visu sliktāko, kas būtu varējis notikt (Vēzim ir lieliska iztēle!). Kad Vēzi skumjas plēš vai pušu un nevar vairs izturēt, jāsāk izpaust savi pārdzīvojumi - var raudāt, kliegt, vaidēt, stenēt, sist vai mētāt spilvenus. Vienīgais noteikums - Vēzim jābūt vienam un viss sliktais jāmet tukšumā. Visu šo laiku jānoskaņojas un jāatkārto vārds «nē» - tas palīdz izcelt un apzināties negatīvo. Šajā laikā ne uz sekundi nedrīkst iedomāt neko jauku. Starp citu, gadiem runāt, ka liktenis ir cūka, patiesībā nav grūti. Bet 40 minūtes būt pilnībā negatīvā noskaņojumā ir pat ļoti grūti. Saprāts tam pretojas. Kad Vēzis jau būs visā dziļi iekšā, viņš apjēgs, ka patiesībā viņš ir atdalīts no visa, ko dara, ko pārdzīvo un izpauž, redzēs, ka viss notiek pats un viņš ir tikai vērotājs. Radīsies distance. Tā ir pati meditācijas būtība, bet ne pašmērķis, tā radīsies pati no sevis. Pēc 40 minūtēm Vēzim kardināli jāmaina noliedzošais noskaņojums uz pozitīvo - ieslēdziet gaismu, uzvelciet gaišas drēbes, uzlieciet jautru mūziku, dziediet, dejojiet, līksmojiet, atcerieties visu priecīgo, atkārtojot vārdu «jā». Pēc visa tā ieejiet dušā. Šī meditācija ļaus apzināties, ka līksmās «jā» virsotnes nevar būt bez «nē» džungļiem. Tas vienkārši jāpieņem. Citādi «jā mirkļiem» nav piepildījuma.

Lauva - emocijas sublimējas pārliecībā

Grūti atrast pašpietiekamāku zīmi par Lauvu. Viņš ir spējīgs nepagurstoši sevi uzturēt formā visās nozīmēs. Viņš apzinās, ka tonuss ir dzīvības vērtē, tas ir viņa galvenais ierocis, kas palīdz iekarot apkārtējo simpātijas. Lauva var atgaiņāties no meditācijas kā no dīvainas māņticības vai nesaprotama rituāla. Taču jau iekšēji nobriedis Lauva izprot meditācijas efektivitāti, jo tā spēj viņu savienot ar neizsīkstošo iekšējā spēka avotu.

  • Lauva īpaši labi jūt Sauli. Ja Saule spīd un debesis ir tīras, arī Lauvas apziņa ir skaidra. Lauvam derēs Saules sveikšanas rituālās meditācijas - to var darīt, klanoties un dziedot no visas sirds savu mīļāko dziesmu. Vispār dziesma no sirds, improvizācija, kuras laikā viņš aizmirst pasauli, ir Lauvas meditācija. Viņa izpratnē jebkura dziesma ir sakrāla, ja to dzied no sirds. Gaismas avots - persona - izzūd, paliek tikai gaisma. Lauvam vienmēr jājūt prieks un gandarījums, tikai tad darbības būs jēgpilnas.

  • Griešanās meditācijā Lauva redz, ka viss it kā griežas ap viņu. Viņš griežas arvien ātrāk un pēkšņi apzinās, ka viņā pašā ir nekustīgs centrs. Kā Saules sistēma. Viss mainās, bet «iekšējais liecinieks» ir nemainīgs. Griešanās palīdz Lauvam gūt laimes sajūtu sevī, neraugoties uz ārējiem apstākļiem. Vislabāk to veikt vasarā, ārā, basām kājām uz siltas zemes. Griežoties paceliet labo roku uz augšu, pret debesīm, un kreiso - uz leju, pret zemi. Jūs esat nekustīgais liecinieks visa centrā. Griezieties un tad līksmi nokrītiet, pieplokot zemei kā mātes krūtij. Palīdzēs pret melanholiju, sirds kaitēm.

  • Lauva nododas mākslai mākslas dēļ. Nodošanās mākslai kļūst par Lauvas meditāciju tad, kad svētajā iedvesmas ugunī sadeg Lauvas ego. Kad viņš ļauj sevi vadīt un rada, nevis «izdomā».

Jaunava - ticība empīriskā ceļā sintezējas izpratnē

Skrupulozitāte un nosliece analizēt rada Jaunavai apkārt labi sistematizētu un pa plauktiņiem saliktu zināšanu cietoksni. Tāpēc viņi arī par meditāciju zina tik daudz, ka pārliecinās par tās lietderību ikvienu. Taču svarīgi ir atdalīt jēdzienus «zināšanas» un «pieredze». Šķiet, ka Jaunavas jau piedzimst ar zināšanu čemodānu rokās, taču viņām būtiski apzināties, ka jāgūst īsta pieredze, jāmācās izjust mirkli - un to arī meditācija māca.

  • Merkurs, Jaunavas saimnieks, atbild par rokām. Jaunavai vajag saprātīgas rokas, lai tiktu ar visu galā. Jaunava daudz strādā, bet prieka pazīst maz. Viņa aizmirsusi, ka īstenais saimnieks ir tīra apziņa, nevis saimnieciskās rūpes. Roku deja palīdzēs to atcerēties, atbrīvos no nemiera. Parasti Jaunavas rokas darbojas pēc iepriekšnoteiktas programmas ierastā režīmā. Roku deju meditācijā ļaujiet rokām un pirkstiem kustēties spontāni. Tajā pašā laikā apzināti vērojiet, sekojiet līdzi katrai kustībai ar neatslābstošu uzmanību. Neesiet štampu vergs! Apzinātas, brīvas roku kustības arī prātu dara apzināti un brīvu. Šo praktizējot, darbs nevis nogurdinās, bet sniegs prieku.

  • Jaunavas saimnieks ir Merkurs - prāta planēta. Jaunavas problēma - viņa aizmirst, ka prāts ir instruments, un ļauj tam uzmesties par saimnieku. Jaunavai patīk visu sadalīt, pētīt, analizēt, tāpēc meditācijās nebūs grūti iemācīties nodalīt sevi kā novērotāju un savas domas - kā novērojamo. Galvenais - vērojot nesākt kritizēt un nosodīt! Un nevajag domas šķirot un vētīt: tas vēl derīgs, bet tas - ārā metams. Domāšanas procesā nav jāiejaucas. «Es neesmu tās drazas» - to viņa viegli saprot ārējā pasaulē, un tas jāpārnes uz iekšējo. Mainīgā Jaunava iepazīst sākotnējo apziņas veselumu un momentā izmainās un sāk apzināties nemainīgo, kad nemēģina mainīt savas domas, bet vienkārši vēro tās un zina - tā neesmu es.

Svari - laicīgā gudrība sublimējas personīgajā intuīcijā

Svariem piemīt liels iedzimtais viedums, viņi ir asredzīgi, apķērīgi un labāk par citiem izprot notiekošā būtību. Liekas, viss viņiem ir skaidrs no vērošanas vien, neko nevajag pat paskaidrot. Taču - lielā gudrībā ir arī lielas skumjas. Jo vairāk Svari apjēdz, jo vairāk attālinās no sevis paša. Iekšējā spēka avotu nevajag meklēt ārējā pasaulē. Svaru intuīcija ir tik spēcīga tāpēc, ka paredzēta pašizziņai. Meditācija var dot atslēgu sevis izpratnei un palīdzēt atrast savu vietu pasaulē. Svaru un pasaules harmonija ir iespējama, ja viņi apzināsies sevi, ļaujot veikt ceļojumu uz Nezināmo zemi sevī pašā.

  • Svariem ir ļoti noderīgas pāru meditācijas, kur var rast viens otra papildināšanas harmoniju. Svaru valdniece Venera ir harmonijas planēta starp vīrieti un sievieti. Harmonija ir muzikāls jēdziens. Harmonija starp vīrieti un sievieti var rasties savstarpējā muzikālā darbībā, piemēram, savdabīgā spontānā dziesmā ar aizvērtu muti - dūkšanā. Saturns, kas eksaltē Svaros, saistīts ar dzirdi, Venera dod skaistuma izjūtu un melodiju skaņai. Dievišķā dūkšana sākas tikai tad, kad abi sajūt - tā nav «mana», bet «mūsu» dūkšana. Tad tukšumu piepilda dievišķā harmonija, un notiek kas neparasts - rokas sāk kustēties it kā pašas no sevis, bez mazākās piepūles. Rodas pat vēl dīvainākas izjūtas - ka jūs kustināt partnera rokas, ka viņa rokas ir jūsējās! Parastās robežas izzūd. Tas nav viegli, jo Svariem patīk robežas. Patiesībā Svariem nav grūti būt novērotāja lomā meditācijā, jo arī dzīvē viņi pieraduši skatīties uz visu objektīvi no malas. Partneri viens otram nepieskaras, taču enerģija ir tik jaudīga, ka sajūtama. Otrā stadijā - veic roku izplešanas žestu, sevis atdošanu. Pēc tam rokas sakļauj - enerģija tiek savākta. Pirmajā daļā vīrietis atdod enerģiju, sieviete to pieņem. Enerģija (sievišķais) pieņem sevī apziņu (vīrišķo). Otrajā - otrādi. Apziņas pāriešana enerģijā un otrādi prezentē Visuma radīšanu un izšķīšanu. Trešajā stadijā - būšana sevī. Pilnīgs klusums un nekustība, pilnīga enerģijas un apziņas vienība. Vīrietis un sieviete izzūd kā atsevišķās personības.

  • Svariem pietrūkst dabiskā spēka, kas raksturīgs dzīvniekiem. Svaros nav īsta veseluma, viņi svārstās - gluži kā cilvēku likumi. Tāpēc jāmeklē meditācija, kurā viņi atrod dzīvnieciskās enerģijas avotu. Tas viņus dziedē. Viens no veidiem - Smieklu meditācija. Svari nereti smejas, jo visi smejas. Pat ja dvēselē paši raud. Taču enerģijas pieplūdumu sniedz tikai īsti smiekli, un tie sākas nevis galvā un pat ne sirdī, bet vēderā.

Skorpions - personīgā intuīcija pārvēršas garīgajā likumā

Skorpioni jau no dabas apveltīti ar attīstītu intuīciju un gribasspēku. Tos apvienojot, viņi var attīstīt maģiskas vai ekstrasensoras spējas. Strādājot ar sevi, Skorpioni var sasniegt galvu reibinošus rezultātus, kuri citiem «okultajiem kolēģiem» tikai sapņos rādās. Viņa intuīcija ir spējīga aptvert augstākos principus. Kad Skorpions beigs «spēlēt burvīšos», iespējams, viņš sapratīs, ka pietiek manipulēt ar citiem. Tad būs īstais brīdis nodoties meditācijām, kas kļūs par uzticamu pavadoni bezrobežu pasaulē. Sava radošā spēka apzināšanās dāvās Skorpionam patiesu harmonijas izjūtu.

  • Ūdens stihijas zīmes uzkrāj emocijas un pārdzīvojumus, kas gandē dzīvi. Turklāt Skorpioni neko neaizmirst, nevienu pāridarījumu. Dinamiskā meditācija palīdzēs atbrīvoties no negatīvajiem uzkrājumiem. 1. posms - haotiska elpošana. Tā noņem enerģijas blokus. 2. posms - spontānas, neapzinātas kustības, kas it kā izmet visu lieko. 3. posmā, kad Skorpions ir pilnībā iztukšojies, viņš ar basām kājām lec pret zemi, tajā brīdī izkliedzot mantru «hu». 4. posmā - sastingst kā ledus, apstādina ķermeni un prātu. Enerģija it kā apiet nekustīgo prātu un ķermeni, atrodot ceļu uz virsotnēm un dziļumu, aiz ierastajām robežām, ko nosaka ķermenis un prāts. Skorpionam ir svarīgi apzināties sevi ārpus visām dimensijām. Svarīgi sasniegt mūžīgo «tagad». 5. posms - dziļas pateicības deja visam esošajam.

  • Kad Skorpions ir pārāk uzvilkts vai agresīvs, ir sevi jālīdzsvaro, tas ir, jālūkojas ass pretējā pusē, un tur ir Vērša miermīlība un rāmums. Šim nolūkam palīdzēs Budas statuetes vērošana, pilnīgi iedziļinoties šajā procesā, izmēžot visas domas. Negatīvās īpašības visvieglāk pārvērst tajās pozitīvajās, kas ir pilnīgi pretējas. Arī Skorpions spēj momentā transformēt savu naidu līdzjūtībā, viņam tikai jāapzinās tā kā naida enerģijas pretējais pols.

Strēlnieks - gara brīvība sintezējas personīgajā mērķtiecībā

Strēlnieki ir oriģināli un pašpietiekami, apveltīti ar īpašu šarmu. Galvenais Strēlnieku noslēpums - viņi saprot, ka labākais veids, kā izmainīt pasauli, ir - strādāt ar sevi. Strēlnieks saprot, ka tā ir atslēga lielākās daļas problēmu risināšanai. Grūti pārvērtēt meditācijas nozīmību Strēlniekam - vajag meditēt, un pasaule ap viņiem sāks mainīties.

  • Mandalas meditācija atgādina kentaura, Strēlnieka simbola, ķermeņa daļas. Strēlnieks balstās uz dzīvniecisko enerģiju - kentauram pakaļējā daļa ir no dzīvnieka. Turklāt Strēlniekam ir daudz fiziskās enerģijas. Pirmais Mandalas meditācijas posms ir skriešana - dzīvnieciskās enerģijas pamodināšana. Kustinot savas stiprās kājas, Strēlnieks tā iedarbina apziņu. Skrienot var pat iztēloties, ka ir četras, nevis divas kājas, un spēks pieaugs. Otrajā posmā - ķermeņa augšdaļas iekustināšana, to šūpojot. Tā tiek vairots pretējās zīmes, Dvīņu, elements - gaiss, vējš. Trešais posms - acu riņķošana. To dara ātri, it kā ar acīm sekotu pulksteņa sekunžu rādītājam. Pirmie trīs posmi ir kustības, pretējo polu enerģijas apļa radīšana, bet ceturtais - atrašanās nekustīgajā centrā. Pilnīga ārēja un iekšēja nekustība. Spriedze pāriet mierā.

  • Strēlnieka pārvaldnieks ir Jupiters - reliģijas un lūgšanu planēta. Strēlnieks ir reliģioza zīme, taču, atšķirībā no mistiskajām Zivīm, viņi mīl daudz par to runāt. Jupiters Zivīs ir kluss, bet Strēlniekā - runīgs. Daudzi Strēlnieki gadiem lūdz Dievu, satricinot gaisu ar lūgšanām, bet sirds tā arī paliek auksta. Ja reliģiozais ceļš nemaina cilvēku, tad jāmaina pats ceļš. Ja lūgšana nemaina dzīvi - jāmaina lūgšana. Tas jāatceras Strēlniekam - izmaiņu zīmei. Strēlniekam jāmācās lūgt bez vārdiem, paceļot rokas pret debesīm un ļaujot plūst savai uguns enerģijai, bet pēc tam jūtot, kā dievišķais spēks ieplūst viņā. Pēc tam nogulieties un noskūpstiet zemi, atdodot tai debesu enerģiju. Reliģija ir savienošanās, saiknes atjaunošana, un Strēlnieks šajā meditācijā kļūst par šo saikni.

Mežāzis - sevis izdzīvošana

Praktiskais Mežāzis saprātīgi attiecina meditāciju uz noderīgām praksēm, kas ir nozīmīgas, lai gūtu iekšējo līdzsvaru. Teorētiskā jautājuma puse viņiem ir skaidra bez garas skaidrošanas. Problēma sākas ar praktisko daļu - Mežāzim vienkārši ir grūti atrast laiku un vietu kvalitatīvai vienatnei. Vienmēr kaut kas jādara un jānokārto! Taču, ja Mežāzis sāk meditēt, viņam nāks apjausma, ka saimnieciskie jautājumi nav visa dzīve un ne visi uzdevumi ir obligāti jāizpilda. Mežāzim ir visas iespējas sasniegt īstu «Dzen», ja dažas minūtes dienā veltīs meditācijai.

  • Mežāzis simbolizē vienu veselumu uz pašas evolūcijas attīstības virsotnes. Tāpēc Mežāzim piemērota mantra «viens». Pieņemts uzskatīt, ka mantras netulko vai arī tās ir skaņu virkne. Tomēr dažām mantrām prioritārais ir nevis skanējums, bet tās nozīmes izpratne. Un tās var tulkot, jo jēgu un ideju visvieglāk uztvert dzimtajā valodā, un Mežāzis mīl savu valodu. Atkārtojiet mantru «viens», izelpojot un mēģinot izprast tās būtību, nevis bezjēdzīgi skandējot. Reizēm, ja pietiekami dziļi pasaka, pietiek pat ar vienu reizi. Vārds «viens» Mežāzim ir saprotams un tuvs. Viņam patīk vienotība, vienums. Mežāzis var būt vientuļš, jo nevar iekļauties kolektīvā - lielajā vienumā. Atkārtojot mantru, nāks apjausma, ka esība ir tas lielais viens, kaut arī tik daudzveidīgs. Paradoksāli, bet, atkārtojot «viens», Mežāzis beidz ciest no savas vientulības. Viņš saprot, ka neviens nav viens, visi ir saistīti un, savienojoties ar veselumu, cilvēks savienojas ar visiem. Mežāzis kļūst rāms un klusi priecīgs.

  • Mežāzim labi der tā dēvētā Kolonnas meditācija. Jāstāv pilnīgi taisnu muguru, vislabāk istabas stūrī, pilnīgi, absolūti nekustīgi. Kolonna ir valsts un varas simbols, gluži kā Mežāža zīme. Sajūtiet, ka jūs stingri balstāties uz zemes, bet apziņa tiecas uz debesīm. Guļot var iesnausties. Sēžot domātāja pozā saliektu muguru, dabiski, galvā lien domas. Bet, kad cilvēks vienkārši stāv taisnu muguru un skaidru apziņu, tad dabiski ir būt meditācijā, brīvam no laika un domām. Mežāzis ir pašreizējā momenta kardinālā zīme, un viņam ir svarīgi to apjaust.

  • Mežāzim raksturīgais reimatisms un podagra ir sekas viņa dvēseles aukstumam un raupjumam. Te precīzi darbojas teiciens, ka smiekli ir vislabākās zāles. Mežāzim grūti no sirds smieties, tā ir nopietna zīme, kas ne vienmēr prot pa īstam atslābt. Smieklu meditācija, radot smieklus dziļi vēderā un piepildot ar tiem visu ķermeni, ļaujot sev vārtīties pa zemi, skaļi zviegt un ķiķināt, pilnībā atdot sevi smiekliem, dziedinās un atbrīvos Mežāzi.

Ūdensvīrs - savu jūtu izdzīvošana

Ūdensvīra iekšējā pasaule ir pārpilna pretrunīgu jūtu, ideju un emociju. Ūdensvīrs ir neparedzams, viņš pats nereti nenojauš, ko darīs tuvākajā laikā, jo viņa iekšējais noskaņojums ir nepastāvīgs. Ūdensvīram meditācija nepieciešama, lai iegrožotu savu impulsivitāti un apjēgtu, ar ko patiesībā piepildīta viņa iekšējā pasaule, kurā reizēm ir īsts haoss, kas plosa viņu pašu un rauj daļās. Meditācija palīdzēs sakārtot iekšējās informācijas plūsmas, kā rezultātā mijiedarbība ar ārējo pasauli kļūs daudz labāka.

  • Ūdensvīra elements ir ne tikai gaiss, bet arī ēters - vide, kurā pārraidās smalkie viļņi un skaņa. Ūdensvīrs, kas sevi pilnībā iztukšojis jebkādā meditācijā, ir kā amfora, no kuras dievišķā tukšuma brīvi plūst dievišķās harmonijas. Par solo un par personīgo radošumu atbild Lauva, viņš arī visus aplausus grib tikai sev, savukārt Ūdensvīrs - tas ir ansamblis, kurā visiem tiek vienāda slavas daļa. Ūdensvīram būtiski savu unikalitāti saskaņot ar citu cilvēku unikalitāti. Šajā meditācijā visi stāv aplī, sadevušies rokās, un dzied. Katrs dzied pa savam, spontāni, nav nekādas struktūras, nav solista, nav diriģenta. Katrs savā veidā izdzied vārdu «svēts». Svarīgi, lai nebūtu nekādu citu trokšņu - ventilatora dūkoņas, garāmbraucošu tramvaju. Ūdensvīra līdzpārvaldnieks Saturns piešķir dziedājumam samērīgu svinīgumu, bet valdnieks Urāns - spontanitāti un brīvības garu. Kopā viss skan harmoniski, katra atsevišķā brīvība apvienojas vienā veselā. Gaidāmā haosa vietā rodas brīnišķīga harmonija. Rodas dziļa izpratne, ka viss ir svēts, sakrāls un vienots, un veseluma katra daļa arī ir ar sakrālu nozīmi. Ūdensvīrs nav ateists, kā kļūdaini mēdz uzskatīt, vienkārši viņš citādi izprot Augstāko spēku, tic Veseluma un cilvēka svētumam. Dziedājuma laikā saņemot augstāko enerģiju, Ūdensvīram ir stabilāka saķere ar zemes lietām.

Zivis - pašas sevī. Iekšiene izmaina ārpasauli

Zivju iekšējā pasaule patiesībā ir tā vieta, kur viņas pa īstam mīt. Ārējo pasauli Zivis visdrīzāk uztver kā kaut kādu viņu dvēseles notikumu rezultātu. Zivis patiesi var spēcīgi iespaidot apkārtējo pasauli. Taču iekšējās emocionālās vētras ir neparedzamas un labs garastāvoklis pēkšņi var apvērsties negantā omā. Nekontrolējama ietekme uz pasauli ap sevi var negatīvi ietekmēt pašas Zivis. Meditācija palīdzēs apzināti mijiedarboties ar iekšējām enerģijas plūsmām un pārvērtīs Zivis par labajiem zintniekiem, spējīgiem dziedēt pasauli.

  • Neptūns un Venera sniedz Zivīm spēju saplūst ar objektu, ko tās mīl. Ja Zivis mīl deju, tās saplūst ar deju. Tāpēc būs piemērota dejas jeb Nataradžas meditācija, ko veikt tumsā. Tā ir pilnīgi brīva un spontāna deja, sajūtot, ka ķermenis, elpošana, prāts, pati persona - viss izšķīst it kā lielā jūrā. Daudzās citās meditācijās it kā jākļūst par objektīvu novērotāju, ļaujot veidoties distancei, bet šeit nav arī novērotāja, nekā nav. Viss pazūd kustībā, paliek tikai deja. Ideja ir tāda - ja dejā nav dejotāja, nav arī viltus ego, kas vada deju. Deja kļūst par īsto būtību, kurā izšķīst visi viltus ierobežojumi.

  • Merkurs Zivīs ir izdzīts. Viņas jūt ļoti dziļi, kā jau Ūdens stihijas zīme, taču jūtas ir nenoteiktas, izplūdušas - kā lai tās ieliek vārdu krastos? Kā okeānu iepildīt mazā vannītē? Tāpēc Zivīm grūti izteikt savu pārdzīvojumu dziļumu vārdos. Kanoniskās lūgšanas Zivīm šķiet svešas, pašu veidotās - tukšas. Tikai bezvārdu lūgšana, lūgšana kā tīra enerģija ir tā, kas atbilst Zivīm. Viņas jūt kosmosa vibrācijas daudz labāk nekā cilvēku valodas vārdu jēgu.

  • Zivīm patīk skatīties kino, jo tas ļauj tverties ilūzijās un aizmirst sevi. Tad, kad viņas sapratīs, ka arī dzīve ir viens liels kino, kuru viņas skatās, nevis īstā realitāte, tad viņas atmodīsies un ieraudzīs sevis pašu centra realitāti, īsto būtību.

Rakstā izmantoti materiāli no: kolo.in.net, dailyhoro.ru, Ošo darbiem.