Ekvinokcija (aequus – vienāds; nox – nakts, latīņu val.) ir laika moments, kad Saules centrs šķērso debess ekvatoru. Uz Zemes šāds moments ir divas reizes gadā. Pirmo reizi ekvinokcija ir martā (20. vai 21. datumā), ko dēvē par pavasara ekvinokciju, bet otro reizi — septembrī (22. vai 23. datumā), ko sauc par rudens ekvinokciju.
Ekvinokcijas momentā terminators* iet caur abiem Zemes poliem, bet dienas un nakts ilgumi ir aptuveni vienādi.
Astroloģijā līdz ar pavasara ekvinokciju sākas jauns cikls - Saule ieiet Auna zīmē, kas ir pirmā zodiaka aplī. Dažkārt no šā atskaites punkta tiek arī veidoti gada horoskopi.
__
* Robeža starp debess ķermeņa apgaismoto (dienas) un neapgaismoto (nakts) daļu. Debess ķermenim rotējot, terminators pārvietojas attiecībā pret tā virsmu. Mūsu planētas gadījumā tas izpaužas kā saullēkts vienā planētas pusē un saulriets pretējā pusē.
