Senie druīdi cēla savas baznīcas svētajās birzīs, bija labi dziednieki, pareģi un pārzināja dabas maģiju. Kinolentēs viņus mēdz attēlot kā sirmus, bārdainus vīrus, kas māca un iedvesmo varoņus. Bet ko mēs zinām par iznīcināto ordeni? Ir cilvēki, kas mēģina uzturēt un atdzīvināt šīs senās zināšanas un tradīcijas.
No paaudzes paaudzē
Par druīdiem tiek uzskatīti priesteri un cilvēki, kas piederēja ķeltu* izglītoto kārtai. Ziņas par viņiem saglabājušās no sengrieķu un seno romiešu rakstītajiem avotiem. Viņus savās piezīmēs minējis arī Jūlijs Cēzars, sniedzot ieskatu druīdu dzīvē un uzskatos.
Par vārda «druīds» izcelsmi joprojām tiek diskutēts. Iespējams, tas cēlies no seno ķeltu vārda «druwids» - ozola zinātnieks vai ozola pareģis, vai no seno īru vārda «drui» - burvis.
Diemžēl druīdu mācības gan nav saglabājušās rakstisku liecību veidā, jo visas zināšanas tika nodotas no paaudzes paaudzē, no skolotāja māceklim. Ja var ticēt tiem nostāstiem, kas izdzīvojuši cauri vēstures līkločiem, mācību process ilga gadus divdesmit. Un, lai kļūtu par priesteri, cilvēkam vairāki gadi bija jānodzīvo mežā - vienatnē ar kokiem.
Astronomi, vēstnieki un mākslinieki
Gallu** sabiedrībā druīdi bija sagatavoti ne tikai garīgiem uzdevumiem, bet arī dažādām gluži ikdienišķām lietām. Viņi strādāja par skolotājiem, astronomiem, darbojās dažādās zinātnes jomās, daži bija dziednieki, daži mākslinieki. Druīdus varēja sastapt arī vēstnieku un parlamentāriešu rindās.
Anglijā un Īrijā ir atrasti rupji darināti ķirurģiskie instrumenti, kas liecina, ka druīdi pārzināja arī medicīnu. Viņi daudz zināja par ārstniecības augiem.
Lai gan druīdi bija pacifisti, tomēr tiek uzskatīts, ka viņi praktizējuši arī cilvēku upurēšanu, jo atrastas nogalinātu cilvēku mūmijas. Tās bijušas rituālu slepkavības, kas veiktas nodurot, noslīcinot un nožņaudzot.
Kristieši slēpa ziņas par druīdu sievietēm?
Pārsvarā atrodamas ziņas, ka druīdi bijuši vīrieši. Taču ir versijas, ka rituālus veikušas arī sievietes, taču vēlāk kristiešu garīdznieki šo informāciju noslepenojuši un tā nekur nav saglabājusies. (Kā jau zināms, arī tagad ir konfesijas, kas neatzīst sievietes kā mācītājas. Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca jau daudzus gadus neveic sieviešu ordināciju.)
Iespējams, svētajās birzīs dzīvoja sievietes pareģes, dziednieces un raganas (te jāpiebilst, ka vairums valodnieku uzskata, ka vārds ragana cēlies no vārda reģēt jeb redzēt, līdzīgi kā krievu valodā ведьма no видеть - redzēt vai ведать - zināt). Tās dēvēja par driādām, kā mitoloģijā sauca arī koku nimfas. Pastāv viedoklis, ka līdz ar izteiktu patriarhāta veidošanos driādas nomainīja druīdi.
Koki apvieno
Saskaņā ar senām leģendām druīdu teritorijas iekaroja ķelti, kas vairāk atzina matriarhātu, un šī viedokļu atšķirība arī bijis viens no nesaskaņu iemesliem. Reiz pirms izšķirošas kaujas abas puses ķērušās pie maģiskiem rituāliem, lai sagatavotos cīņai un uzvarētu.
Un - tavu brīnumu - naktī mežā sākuši pārvietoties koki un kaujas lauka vidū izveidojies blīvs dzīvžogs - tajā atradušies visi koki, kas iekļauti druīdu horoskopā. Viens posms žogā nebija aizaudzis, un tur stāvējis meža un medību aizgādnis, dievs Herns. Viņš aicinājis abas puses salīgt mieru un apvienot zināšanas. Kopš tā laika druīdu ordenī esot bijušas gan sievietes, gan vīrieši.
Kungi valkājuši baltus tērpus kā vīrišķās sākotnes apliecinājumus, bet sievietes melnus - kā uzņemošās enerģijas simbolus. Ordenis bijis spēcīgs un ļoti populārs, taču katrai varenībai reiz pienāk gals. Seno Britāniju iekaroja romieši.
Tagad ir grūti pateikt, ar ko tieši druīdi tā nobiedēja iekarotājus - vai tās bija bailes no senām zināšanām vai kas cits, taču romieši nolēma pilnībā iznīcināt ordeni.
Romas karakalpu asiņainās pēdas
Reiz rītausmā iekarotāju karakalpi pielavījās druīdu apmetnei. Senās Romas vēsturnieks Tacits notikumus apraksta apmērām tā: krastā stāvēja pretinieki - mantijās ietinušās figūras - un starp tām ar lāpām rokās un izlaistiem plīvojošiem matiem skraidīja sievietes melnos tērpos. Druīdi, pacēluši rokas pret debesīm, sūtīja augšup briesmīgus lāstus. Romiešu karavīri, lūkojoties šajā skatā, stāvēja kā paralizēti un nekustējās ne no vietas.
Pēc laiciņa, savu karavadoņu mudināti, romieši ielenca druīdus, dedzināja aplenktos ar viņu pašu lāpām, salauza pretestību, svētbirzis izpostīja un druīdus iznīcināja.
Druīdi bija dzīvojuši, lai nestu garīgās zinības un sargātu dabu, nevis lai stātos pretī Romas bruņotajiem kareivjiem. Vairums priesteru gāja bojā, un līdz ar viņiem arī senās zinības. Pastāv versija, ka druīdu maģiskos priekšmetus un relikvijas paņēmusi kristīgā baznīca.
Pēc šīs asinspirts druīdu ordenis vairs nespēja atgūt iepriekšējo spēku.
Stounhendžas varenība
Vēsturnieki uzskata, ka tieši druīdi uzbūvējuši tā saucamo Druīdu templi jeb Stounhendžu, kas ir milzīga lokveida akmeņu kopa Lielbritānijā, netālu no Solsberijas pilsētas. Arheologi domā, ka milzīgie akmeņi tika tur novietoti ap 2500. un 2000. gadu p.m.ē., bet apkārtējais zemes valnis un grāvis veidoti ap 3100. gadu p.m.ē.
Šajā templī atrodas ne tikai pēc kādas konkrētas sistēmas novietoti milzīgi akmeņi, tur ir arī īpaši izvietotas bedrītes un pauguri, kas mūsdienās gan nav vairs saglabājušies tā, kā bijis senatnē.
Stounhendža bijusi vieta, kurā senie druīdu priesteri veica astronomiskos un astroloģiskos aprēķinus, kas ir pamatā druīdu horoskopam. Zinātnieki un astronomi Stounhendžu uzskata par druīdu Mēness un Saules «kalendāru», jo tajā akmeņi izvietoti tā, ka konkrētā laikā Saule spīd caur noteiktiem akmeņiem. Šī vieta kalpojusi arī rituālu veikšanai un dažādu svētku svinēšanai. Tagad grupa entuziastu ir atjaunojusi senās tradīcijas un katru gadu Stounhendžā rīko pasākumus.
__
* Ķelti mitinājās mūsdienu Īrijas, Lielbritānijas, daļā Francijas teritorijas dzelzs laikmetā.
** Ķeltu cilšu grupa, kas no 5. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. apdzīvoja Gallijas reģionu.
__
Publikācijā izmantoti materiāli no asteropa.ru, pagandom.ru, druidry.org
UZZIŅAI
Druīdi baudīja augstu sociālo statusu ķeltu zemēs. Viņiem piedēvēja dzīvu cilvēku upurēšanas rituālus, reinkarnācijas ideju praktizēšanu, varoņteiku un maģisku poēmu pārzināšanu. Pie britiem un īriem druīdi agri zaudēja savu dzejnieku lomu, jo to vietā nāca bardi. IV-V gadsimtā, kad ķeltu zemēs izplatījās kristietība, druīdi nonivelējās līdz lauku ārstu, pūšļotāju statusam. Gallijā druīdisms tika iznīcināts krietni agrāk (I-II gadsimtā), jo šajās zemēs iebrukušie romieši apspieda druīdus un viņu praktizētos kultus.
Avots: Wikipedia