Agrīnajos viduslaikos kristīgajā pasaulē galvenais centrs, kur astroloģija turpināja attīstīties, bija Bizantija. Tajā pašā laikā varas iestādes sāka cīņu pret astroloģijas izplatību, taču ne absolūtā vienprātībā.
Vēstures avotos saglabājušās ziņas, ka Anglijas karalim Nortrumbrijas Edvinam (ap 616.-632. gadu) bija padomdevējs - astrologs Pellits. Viņa pienākumos ietilpa padomu došana ilgstošajā karā ar ķeltiem.
*
Ārsts, alķīmiķis un filozofs Paracelzs (1493.-1541.) brīdināja, ka nevajag kļūt atkarīgiem no debess ķermeņu zīmēm un cilvēkiem pašiem jāuzņemas atbildība par likteņiem. Bet viņš arī uzskatīja, ka ārsts nedrīkst ārstēt, ja neizprot astroloģisko spēku ietekmi uz cilvēku.
*
15.-16. gadsimtā izveidojās spoža astrologu plejāde, kuru vārdi vēsturē saglabājušies līdz pat mūsu dienām. Lūk, daži no viņiem:
Luka Gauriko, itāļu astrologs, astronoms un matemātiķis, kļuva pazīstams ar visai precīzām prognozēm, ko viņš izteicis Mediči dzimtai.
Mišels de Nostradams, talantīgs ārsts, pareģis un astrologs. Un viņa pareģojumi daudziem liek lauzīt galvas vēl mūsu dienās.
Georgs Joahims Retiks, austriešu ārsts, matemātiķis un astrologs, kurš aktīvi propagandēja Kopernika sistēmu un izmantoja to, lai aprēķinātu Kristus otrās atnākšanas laiku.
Jans Glogovčiks, kurš kļuva slavens, prognozējot Mārtiņa Lutera parādīšanos.
*
Angļu filozofs un valstsvīrs Frānsiss Bēkons uzskatīja, ka zinātne balstās nevis uz autoritātēm, bet pieredzi. Bēkons uzstāja, ka astroloģijas līdzšinējās tradīcijas jāpārskata, atbrīvojoties no viduslaiku māņticības. Viņš uzskatīja, ka debesu ķermeņi līdzās gaismai un siltumam rada arī citu ietekmi, un, to izpētot, būs iespējams prognozēt dažādus notikumus uz Zemes.
*
17. gadsimta beigās astroloģija no Eiropas akadēmisko zinību saraksta izzuda. Vispirms tas notika Francijā un Lielbritānijā, bet vēlāk arī citās zemēs. Tajā pašā laikā sabiedrībā astroloģija joprojām bija populāra.
*
Jaunu pacēlumu astroloģija piedzīvoja 18. gadsimta beigās Lielbritānijā. Tolaik klajā nāca divas grāmatas «Jauns, pilnīgs skaidrojums par debesu mācību astroloģiju» un «Astroloģijas vārdnīca». Abi darbi izpelnījās lielu popularitāti un tika izdoti atkārtoti.
Lielu atbalstu astroloģija saņēma no teozofiskās biedrības dibinātājas Jeļenas Blavackas. Viņa savos darbos attīstīja domu, ka astroloģija ir visu laiku un tautu vieduma un gudrības neatņemama sastāvdaļa un «zinātne par zvaigznēm» ir kā atslēga dziļām zināšanām par pasauli un cilvēka sūtību.
*
Astroloģiju aktīvi izmantoja nacistiskās Vācijas līderi. Viņi savai politikai meklēja attaisnojumu Nostradama pareģojumos. Līdz mūsu dienām saglabājušies nostāsti, ka Otrā pasaules kara laikā notikušas pat tādas kā «astrologu kaujas». Vieni astrologi Ādolfam Hitleram norādījuši, kur būtu jāizvieto Rietumu fronte, citi astrologi Vinstonam Čērčilam ieteikuši nesākt kaujas konkrētajā vietā un laikā tieši tāpēc, ka no astroloģiskā viedokļa tas būtu vēlams. Vārdu sakot - kurš kuru? Valsts pret valsti. Astrologi pret astrologiem?
*
Būtiskas pārmaiņas zinātnē par cilvēku ienesa analītiskās psiholoģijas pamatlicēja, šveicieša Karla Gustava Junga (1875.-1961.) koncepcija. Pētot cilvēku psihisko uztveri, Jungs nonāca pie astroloģijas, kas skaidro šo fenomenu ar vienotiem kosmosa ritmiem. Viņš astroloģiskajā simbolikā saskatīja liecības par arhetipiem un uzskatīja, ka tā nepieciešama, lai pareizi izprastu un interpretētu pagātnes mītus.
