TESTS. Tavas attiecības ar valsti

Ie­dzī­vo­tā­jiem tagad ir iespējas lūgt pie­šķirt per­so­nas ko­du bez dzim­ša­nas da­tu­ma no­rā­dī­ša­nas jeb tā sau­kto iden­ti­fi­kā­ci­jas nu­mu­ru – brī­vi iz­vē­lē­tu skait­ļu vir­kni. Ko tas no­zī­mē no­me­ro­lo­ģis­ki? Kā zi­nāms, skait­ļiem ir sa­vas vib­rā­ci­jas un vēs­tī­jums, ko tie nes.

Per­so­nas kods at­ai­no kon­krē­tā cil­vē­ka at­tie­cī­bas ar val­sti - ko tu va­ri dot val­stij, un ko valsts pa­ņem no te­vis.

Šajā testā jā­sas­kai­ta vi­si 11 per­so­nas ko­da ci­pa­ri un sum­ma jā­re­du­cē līdz vien­ci­pa­ra skait­lim. Lat­vi­ja nu­me­ro­lo­ģis­ki at­bilst skait­lim 8 - ša­jā tes­tā Lat­vi­ju kā val­sti ap­zī­mē­jam kā As­tot­nie­ku.

Ja per­so­nas kods ir 1. Vie­ni­nieks Lat­vi­jā var pre­ten­dēt uz lī­de­rī­bu, va­dī­bu, dar­bo­ties biz­ne­sā, mār­ke­tin­gā, tirdz­nie­cī­bā un ino­va­tī­vās no­za­rēs. Ja Vie­ni­nieks iz­vē­lē­sies pro­fe­si­onā­lā spor­ta jo­mu, tad, vis­ti­ca­māk, viņš kļūs par spor­ta in­dus­tri­jas pār­stā­vi, kurš sa­dar­bo­jas ar val­sti, ne­vis pats būs spor­tists. Ja Vie­ni­nieks būs uz­ņē­mējs, tad tāds, kurš sa­dar­bo­jas ar val­sti, bet iz­vē­las ne­at­ka­rī­gus, no­va­to­ris­kus, ris­kan­tus pa­sā­ku­mus. Tas sa­vu­kārt bie­dē As­tot­nie­ku jeb Lat­vi­jas val­sti.

Vie­ni­nieks grib va­dīt un iz­paus­ties, bet As­tot­nieks vi­ņu at­sē­di­na: «Kas tu tāds vis­pār esi?» Šiem abiem klup­ša­nas ak­mens ir nau­da - Vie­ni­nieks sa­vām va­ja­dzī­bām vē­las nau­du, bet Lat­vi­jai la­bām, ino­va­tī­vām ie­ce­rēm nau­das nav. Lat­vi­ja uz­ska­ta: «Tu gri­bi pel­nīt nau­du? Tu tā­pat esi stiprs, da­ri pats. Ja būs pro­blē­mas, tad gan nāc, un mēs te­vi at­bal­stī­sim, jo grūt­die­ņiem pa­lī­dzam. Ka­mēr pro­blē­mu nav, cī­nies pats.» Lat­vi­jā spē­cī­gas per­so­nī­bas nav pie­pra­sī­tas. Tik­līdz tā­das pa­rā­dās, ne­mi­tī­gi vei­do­jas kon­flik­ti ar val­sti.

Ja per­so­nas kods ir 2. Kār­tīgs dar­ba da­rī­tājs, labs starp­nieks un dip­lo­māts, sa­strā­dā­jas ar vi­siem, ko­lek­tī­va cil­vēks. Uz vi­ņu ne­at­tie­cas tei­ciens «arī viens ir ka­ro­tājs». Ne­aiz­stā­jams klien­tu ap­kal­po­ša­nas dar­bā un so­ci­āla­jā pa­lī­dzī­bā, jo Div­nie­ka so­ci­ālā mi­si­ja ir rū­pē­ties par ci­tiem cil­vē­kiem. Div­nieks da­ļē­ji var dar­bo­ties kul­tū­ras sfē­rā un pe­da­go­ģi­jā, valsts ie­stā­žu ad­mi­nis­tra­tī­va­jā re­so­rā, kur jā­strā­dā ar klien­tiem. Viņš vi­su lai­ku ir ko­mu­ni­kā­ci­jā ar val­sti (pie­mē­ram, sa­bied­ris­kās at­tie­cī­bas, me­di­ji).

As­tot­nie­kam šī sa­bied­rī­bas da­ļa - Div­nie­ki - pā­rāk ne­pa­tīk, bet piec­iest vi­ņus var, jo ne­vie­nam pār­i ne­da­ra un acīs ne­lec. Savs la­bums no As­tot­nie­ka at­lec arī Div­nie­kam. Vie­ni­nieks nāk viens, sit dū­ri gal­dā un pie­pra­sa, bet Div­nieks ir dip­lo­mā­tisks, prot sa­ru­nāt un ie­la­vī­ties arī pa sē­tas dur­vīm, tā­pēc vi­ņam tiek vai­rāk. Vie­ni­nieks no valsts gri­bēs or­de­ni, bet Div­nieks - at­bal­stu, at­lī­dzī­bu. Nu kā tu ne­do­si tik la­bam cil­vē­kam? Ja Div­nieks ir ten­dēts uz māk­slu, tad mij­ie­dar­bī­ba ar val­sti būs vēl sir­snī­gā­ka un dās­nā­ka. Jo Div­nie­kam va­jag ne ti­kai mai­zī­ti, bet arī kul­tū­ru.

Trij­nieks var uz­rak­stīt vēs­tu­li vai e-past­u un valsts ie­stā­dē vi­su no­kār­tot, bet Div­nie­kam va­jag ie­ras­ties per­so­nī­gi. Div­nieks jā­uz­ru­nā in­di­vi­du­āli, vi­ņam valsts it kā no­rā­da: «At­nāc, ap­ru­nā­si­mies aci pret aci.»

Ja per­so­nas kods ir 3. Pri­ori­tā­tes: iz­glī­tī­ba, ko­mu­ni­kā­ci­ja, nau­da. Trij­nie­ku vi­dū ir daudz ie­stā­žu dar­bi­nie­ku, ma­su in­for­mā­ci­jas lī­dzek­ļu pār­stāv­ju (ja vi­ņi dar­bo­jas kā iz­glī­to­tā­ji, in­for­mē­tā­ji), pa­snie­dzē­ju, lek­to­ru, rakst­nie­ku, ak­tie­ru, re­ži­so­ru, jo Trij­nieks vē­las se­vi re­ali­zēt pub­lis­ka­jā dar­bī­bā. As­tot­nie­kam par gud­rī­ti un in­te­li­ģen­tu uz­ska­tī­tais Trij­nieks pā­rāk ne­pa­tīk.

Mē­le vi­ņiem ir īs­ta­jā vie­tā. Trij­nie­kiem nau­da nāk sa­lī­dzi­no­ši vieg­li - pa­tei­ci kaut ko la­bu, lū­dzu, eirī­ši jau no­pel­nī­ti. Tā­pēc As­tot­nieks cie­na Trij­nie­ku, jo tas ta­ču in­for­mē par As­tot­nie­ka cen­tie­niem, iz­ceļ sau­lī­tē As­tot­nie­ka pa­nā­ku­mus.

Trij­nieks iz­vē­las no­dar­bo­ties ar go­dī­gām me­to­dēm un go­dī­gā biz­ne­sā, jo nau­da vi­ņam ir ti­kai tre­ša­jā vie­tā, at­šķi­rī­bā no Piec­nie­ka, kam nau­da ir vis­lie­lā­kais dievs. Pie­mērs iz dzī­ves. Iz­glī­tī­bas dar­bi­nie­ki jeb Trij­nieks klu­si­ņām lūdz: ie­do­diet nau­di­ņu, ie­do­diet! Ko valsts kā As­tot­nieks at­bild? Kaut kad būs tev nau­da, bet vis­pirms iz­strā­dā kon­cep­ci­ju. Trij­nie­kam daudz jā­sa­rak­stās ar val­sti, un, kā zi­nāms, no iz­glī­tī­bas no­za­res tiek pra­sī­tas kon­cep­ci­jas, ta­ču ne­vie­na no tām ne­ti­ka at­zī­ta par la­bu. Trij­nieks sa­vās at­tie­cī­bās ar val­sti vi­su lai­ku ir pro­ce­sā, bet re­zul­tāts ir mig­lā tīts. Tā­pēc pa­nā­ku­mi gai­dā­mi ta­jās lie­tās, kur mak­sā par pro­ce­su, ne­vis par re­zul­tā­tu.

Ja per­so­nas kods ir 4. Čet­ri­nieks ir As­tot­nie­kam ra­da, bet vieg­lu dzī­vi tas Čet­ri­nie­kam ne­no­dro­ši­na. Pie As­tot­nie­ka svēt­ku gal­da Čet­ri­nie­ku diem­žēl go­da vie­tā ne­sē­di­nās un ar kū­kām ne­ba­ros. Viņš ir prak­ti­ķis, strā­dīgs, nau­du ne­pra­sa, pie­mīt iz­sla­vē­tais lat­vju dar­ba ti­kums. Ļo­ti labs grā­mat­ve­dis, jeb­kā­da prak­tis­ka dar­ba da­rī­tājs. Čet­ri­nie­ki bie­ži strā­dā ne­kus­ta­mo īpa­šu­mu sek­to­rā, celt­nie­cī­bā, no­dok­ļu, aiz­sar­dzī­bas sfē­rā, ad­mi­nis­tra­tī­vās ie­stā­dēs (Valsts dar­ba in­spek­ci­jā, Valsts kul­tū­ras pie­mi­nek­ļu aiz­sar­dzī­bas in­spek­ci­jā), jo ne­pie­cie­ša­ma mij­ie­dar­bī­ba ar val­sti.

Čet­ri­nie­kam at­bilst arī ie­rēd­nie­cī­ba. Vie­na tā past­āvēt ne­var, bet ko­pā ar As­tot­nie­ku - iz­dzī­vo. Sa­vu­kārt As­tot­nieks ir tāds, kā­di ir tā sum­mu vei­do­jo­šie Čet­ri­nie­ki (4+4=8). Ne vel­ti nu­me­ro­lo­ģi­jā per­so­nī­gais ce­tur­tais gads no­sa­ka to, kāds būs as­to­tais gads. Ko sē­si ce­tur­ta­jā ga­dā, to pļau­si as­to­ta­jā.

As­tot­nieks Čet­ri­nie­kus šķi­ro. Ir la­bie un slik­tie Čet­ri­nie­ki. La­bie ir sa­vē­jie - ie­rēd­nie­cī­ba, bet no si­les at­stum­ta­jiem, pie­mē­ram, zem­nie­kiem, paš­iem jā­tiek ga­lā ar sa­vām pro­blē­mām.

Ja per­so­nas kods ir 5. Pri­ori­tā­šu galv­ga­lī ir nau­da, pēc tam se­ko in­for­mā­ci­ja, ko­mu­ni­kā­ci­ja, sa­ka­ri. Kā­da Piec­nie­ce tā arī pa­tei­ca: «Man pat vī­rie­ti ne­va­jag, ka ti­kai nau­da bū­tu!» Piec­nieks ir biz­ne­sa cil­vēks, var strā­dāt arī trans­por­ta sek­to­rā un par māk­le­ri, jo kus­tī­ba un brī­vī­ba ir Piec­nie­ka iek­šē­jā deg­vie­la. Piec­nie­kam la­bi veik­sies tirdz­nie­cī­bā, kur nau­das plūs­ma ir pri­ori­tā­te. Pie­mē­ram, vei­ka­li, ku­ros pērk un pār­dod, ku­ros var uz­likt kā­du pro­cen­ti­ņu pa virs­u, ne­vis no­dar­bo­ties ar lab­da­rī­bu.

Piec­nieks prot no valsts pa­ņemt nau­du, bet no­tiek mū­žī­ga ko­mu­ni­kā­ci­ja, jo As­tot­nieks ir se­lek­tīvs - kā­dam nau­du dod, bet ci­tam nē. Tie Piec­nie­ki, kas māk sa­ru­nāt un veik­smī­gi mij­ie­dar­bo­ties ar val­sti, dzī­vo ļo­ti la­bi, un vi­ņiem ir sa­kār­to­ta dzī­ve.

Ja per­so­nas kods ir 6. Seš­nieks pār­stāv dai­ļās māk­slas, un tās As­tot­nie­kam pa­tīk. Seš­nieks at­bilst kul­tū­rai un māk­slai kla­sis­ka­jā iz­prat­nē. Valsts Māk­slas mu­zejs at­ro­das Rī­gas cen­trā, to at­jau­no, val­stij šim mēr­ķim nau­da līdz­fi­nan­sē­ju­ma for­mā bei­dzot ir at­ra­du­sies. Sa­vu­kārt laik­me­tī­gā māk­sla at­bilst De­vīt­nie­kam, tur va­ja­dzī­gas ino­vā­ci­jas, un tam valsts lī­dzek­ļus ne­dod. Ja kaut ko pie­šķir, tad ne­lab­prāt, jo, pēc As­tot­nie­ka do­mām, De­vīt­nieks ir plā­nā gal­di­ņa ur­bējs. Seš­nieks ir sa­vē­jais, viņš tiek la­bi ie­re­dzēts, vi­ņu var aici­nāt pie sai­mes kop­gal­da. Diem­žēl māk­sla pra­sa arī upu­rus. Lat­vi­jas oper­dzie­dā­tā­ji ār­ze­mēs ir at­zī­ti, bet šeit vi­ņi tik­pat kā ne­dzied - tas tad arī ir upu­ris.

Seš­nieks ir Ve­ne­ras skait­lis, bet Ve­ne­ra sim­bo­li­zē skais­tu­mu, tā­pēc, pie­mē­ram, spor­tis­tiem Lat­vi­jā jā­būt skais­tiem, tad vi­ņi vi­siem pa­tiks, pat ja ie­vē­ro­ja­mus re­zul­tā­tus ne­sa­sniegs vai kļū­dī­sies un pa­liks nie­ka so­lī­ti aiz uz­va­rē­tā­ju pje­des­tā­la. Tik un tā vi­ņiem pie­dos. Kā Ine­tai Ra­dē­vi­čai. Pat ja Seš­nie­kam va­ja­dzēs kaut ko sa­mak­sāt, pie­mak­sāt, at­bal­stīt, As­tot­nieks tē­viš­ķi no­puk­stēs: «Kaut ko jau ie­do­sim, jo Seš­nieks tāds smuks, ko pa­da­rī­si!»

In­te­re­san­ti, ka Seš­nieks lau­lī­bām vis­bie­žāk iz­vē­lē­sies valsts ie­stā­di, bet De­vīt­nieks - baz­nī­cu. Seš­nie­kam vai­rāk tiek da­žā­di pa­bal­sti. Seš­nieks, bū­dams pen­si­onārs, no valsts spēj iz­da­būt ļo­ti daudz ma­te­ri­ālu la­bu­mu. Kā sme­jies, ja viņš lai­mī­gi no­dzī­vos līdz 90 ga­du ve­cu­mam, tad iz­pu­ti­nās val­sti. Seš­nieks arī sa­vu lau­ku sē­tu uz­po­sīs kā kon­fek­ti un par to da­būs vai nu nau­das bal­vu, vai dip­lo­mu, vai vi­ņu pa­rā­dīs tele­vī­zi­jā. Seš­nie­ki ir re­dza­mā­ki, pa­zīs­ta­mā­ki ne­kā Div­nie­ki, kas ir Mē­ness cil­vē­ki. Tie vai­rāk tu­ras ēnā, bet Ve­ne­ra no jū­ras pu­tām iz­peld priekš­plā­nā vi­sā sa­vā dai­lē.

Ja per­so­nas kods ir 7. Sep­tīt­nie­ki ir ad­vo­kā­ti, ju­ris­ti, me­di­ķi, da­ļē­ji arī as­tro­lo­gi un ie­rēd­ņi. Sep­tīt­nieks spe­ci­ali­zē­jas pat ļo­ti šau­rā ni­šā, var strā­dāt pēt­nie­cī­bas in­sti­tū­tā, in­te­lek­tu­ālā sfē­rā. Ja starp grā­mat­ve­žiem ir Sep­tīt­nie­ki, tad vi­ņi ir tie, ku­ri iz­strā­dā kon­cep­ci­jas un li­kum­pro­jek­tus li­kum­de­vē­jiem. Ja Sep­tīt­nieks ko da­ra, tad pa­ma­tī­gi ie­dzi­ļi­nās un ar val­sti sa­dar­bo­jas in­te­lek­tu­āli.

Viņš nau­du ne­pra­sa, prot pats no­pel­nīt. Ja Sep­tīt­nieks ir me­di­ķis, tad vi­ņam šis ir aici­nā­ju­ma darbs, kā­da tur nau­da! As­tot­nieks kā nau­das pie­šķī­rējs to redz un sa­ka: pro­tams, tai no­za­rei ne­ko daudz ne­va­jag. Pie­mē­ram, par De­vīt­nie­ku As­tot­nieks do­mā ar ap­brī­nu - redz, arī tā, iz­rā­dās, var da­rīt. Jo De­vīt­nieks ie­vieš ino­vā­ci­jas. Bet Sep­tīt­nieks var ie­sniegt pro­jek­tu pēc pro­jek­ta, ta­ču As­tot­nieks ir pār­lie­ci­nāts, ka tā­pēc jau nav jā­pieš­ķir fi­nan­sē­jums. Pats gudrs, pats iz­do­mās. To­mēr Sep­ti­ņi un As­to­ņi sa­vā star­pā ne­kaš­ķē­jas.

Sep­tīt­nieks var dro­ši iet uz Valsts ie­ņē­mu­mu die­nes­tu (kas arī ir Sep­tīt­nieks), jo Sep­tīt­nie­kam viss iz­do­sies. Sa­vē­jais ar sa­vē­jo sa­pro­tas. Zel­ta li­kums: Sep­tīt­nie­kam ma­te­ri­āla­jai pa­sau­lei va­jag pre­tsta­tīt ga­rī­go.

Ja per­so­nas kods ir 8. Sa­vē­jie! As­tot­nie­kus var ie­da­līt di­vās gru­pās. Vie­ni ir sais­tī­ti ar fi­nan­sēm, ban­kām, ap­dro­ši­nā­ša­nu, ot­ri ir pat­ri­oti - kaut pas­ta­lās, bet dzī­vos Lat­vi­jā, pat ja vār­dos rūgst pret sa­vu dzim­te­ni. As­tot­nie­ki ir ga­lē­jī­bu cil­vē­ki - vai nu ba­gāt­nie­ki, vai na­ba­gi.

As­tot­nieks la­bi dar­bo­jas fi­nan­šu jo­mā, ra­žo­ša­nā, uz­ņē­mēj­dar­bī­bā, ju­ris­pru­den­cē, po­li­ce­jis­kās un uz­rau­dzī­bas ie­stā­dēs. As­tot­nieks dik­tē fi­nan­si­ālo pus­i me­di­cī­nā, tas ir cil­vēks, kurš prot ad­mi­nis­trēt un rī­ko­ties ar fi­nan­sēm. Šī per­so­nī­ba at­bal­stīs ka­pi­tā­lis­mu ar cil­vē­cis­ku se­ju.

Tāds pre­zi­dents lie­ti no­de­rē­tu Lat­vi­jai - nā­cis no ra­do­šas, ga­rī­gas sfē­ras, pie­mē­ram, no zi­nāt­nie­ku ap­rin­dām, un māk ap­gro­zīt nau­du. As­tot­nieks ir sis­tē­mas lī­me­nī do­mā­jošs. Bet! Div­nieks māk iz­dzī­vot, bet As­tot­nieks, ja lūst, tad tā, ka sa­la­bot nav ie­spē­jams.

Ja per­so­nas kods ir 9. Po­li­ti­ķi, pa­dom­nie­ki mi­nis­tri­jās, ezo­tē­ri­ķi, rakst­nie­ki, lab­da­ri, hu­mā­nis­ti. De­vīt­nie­kam at­bilst mo­der­nā māk­sla, lab­da­rī­bas ie­stā­des, me­di­cī­na, pe­da­go­ģis­kā dar­bī­ba augst­sko­las lī­me­nī, zvej­nie­cī­ba, jūr­nie­cī­ba (pie­kras­tes zvej­nie­ku ku­ģus sa­grie­za, vie­tā ie­de­va Eiro­pas nau­du, un vi­ņi ne­raud). Da­ļa ka­ra­vī­ru arī ir De­vīt­nieks. Al­got­ņi ir As­tot­nieks, vi­ņi do­das uz ār­ze­mēm pel­nīt, bet De­vīt­nieks ir mi­si­jas cil­vēks, brīv­prā­tī­gais. Ze­mes­sar­gi vai­rāk ir De­vīt­nieks - na­ci­onā­li no­ska­ņo­ti grūt­die­ņi, kas sa­bied­rī­bai lūdz zie­dot lī­dzek­ļus.

De­vīt­nie­kam ir lie­la, ne­re­ti ģe­ni­āla ide­ja, un viņš ne­pra­sa daudz nau­das. Tā­pēc De­vīt­nieks ir iz­de­vīgs un ērts As­tot­nie­kam, kurš cie­na De­vīt­nie­ku, jo tas jūt, kas va­rē­tu no­tikt. Ja daudz cil­vē­ku stā­jas Ze­mes­sar­dzē, tad jā­kļūst mod­riem - De­vīt­nieks ātr­āk ne­kā ci­ti sa­jūt ap­drau­dē­ju­mu val­stij. De­vīt­nie­ki ir mū­zi­ķi, kas vis­pirms ba­ro­jas no ide­jas un pēc tam do­mā, kā no­pel­nīt. «Prā­ta vēt­ra» ag­rāk at­bil­da De­vīt­nie­ka ko­dam, bet nu kļu­vu­si par Piec­nie­ku, jo šie skait­ļi pie­vel­kas. Piec­nie­kiem nav lie­las, skais­tas ide­jas, bet nau­du gri­bas. De­vīt­nie­kam ir lie­lis­kas ide­jas. Tā­pēc Piec­nie­ki līp pie As­tot­nie­kiem un De­vīt­nie­kiem.

De­vīt­nieks vi­su da­ra ar prie­ku, ir op­ti­mists, vi­ņam pie­mīt vieg­lums. Viņš aiz­brauc uz ār­ze­mēm tā­pēc, ka ir celm­lau­zis, ne­vis pel­nīt lie­lu nau­du. As­tot­nie­ki, kas se­ko­ja pa pē­dām De­vīt­nie­kiem, strā­dā­ja daudz sū­rāk, jo ir smag­nē­jā­ki ne­kā De­vīt­nieks.

PIEMĒRS

Kat­ru bur­tu pār­vēr­šot par at­bil­stī­gu ci­pa­ru, var no­skaid­rot sa­vas at­tie­cī­bas ar val­sti, kon­krē­tu valsts ie­stā­di u.tml.

L A T V I J A

9 1 1 4 4 6 1

Kop­sum­ma: 26/8

V A L S T S I E Ņ Ē M U M U D I E N E S T S

4 1 9 8 1 8 4 7 7 4 8 2 2 2 6 4 7 3 7 8 1 8

Kop­sum­ma: 106/7