Aktieris Juris Kalniņš. Īsts ir tas, kam var pieskarties

Juris ir laimīgs tajā ziņā, ka nav, kā tautā saka, lēcis uz ecēšām. Arī tas ir jāmāk. Aktieris atzīstas: «Es savas kaislības izdzīvoju teātrī, kur pagāja mana jaunība.» Viņš seko sava «datora» rādītājam un zina, ka neapstrīdama patiesība redzama dabā. «Kāpēc plīvo karogs? Tāpēc, ka pūš vējš. Pieņemot, ka vienā esības skalas galā ir balts, bet otrā - melns, mēģinu mazāk vai vairāk veiksmīgi atrast iemeslu, kādēļ man konkrētā situācija šķiet gaiša vai tumša. Mans «dators» visu laiku šķiro.»

Nekā lieka

Strēlnieks ir viena no likumpaklausīgākajām zodiaka zīmēm, kam svarīgas juridiskās nianses. Arī Juris atzīst, ka neies pāri zālienam tur, kur rakstīts, ka to nedrīkst. Viņš gan atstāj sev mazliet telpas kontrolētam huligānismam, jo nevēlas sevi atzīt par tādu personu, kura visu dara pareizi. «Es neesmu ideāls. Visādos veidos, piemēram, rudeņos, kad no kokiem krīt lapas, es tās savā Baltezera īpašumā savācu un dedzinu. Zinu, ka tas nav atļauts, bet arī mans kaimiņš Raimonds Pauls rīkojas līdzīgi. Galu galā, kad cilvēks nokāpa no koka un saprata, ka pie ugunskura var sasildīties, viņš vairs no tā neatteicās. Tā pagāja tūkstošiem gadu, un pasaule tāpēc nav pazudusi. Tagad zinātnieki ceļ trauksmi par ogļskābās gāzes daudzumu atmosfērā, pie kā šķietami vainīgs okeāns, kas saražojot miljoniem tonnu šīs vielas. Tas ir ekvivalents tam, ko viens prusaks spēj izdarīt cilvēka dzīvoklī. Patiesībā es varu šķērsot ielu, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, ar noteikumu - ja mašīnas nebrauc. Es taču nevienu tad netraucēju. Nekādā gadījumā neesmu svētais, bet konservatīvs gan. Uz mani, tā sakot, restorāna biznesu neviens nevarēs uztaisīt, jo ēšana manā baudu sarakstā nav pašā galvgalī. Ēdu visu, ko sieva man pagatavo jebkurā diennakts stundā.»

Juris ir no tiem sevi cienošajiem cilvēkiem, kuri kontrolē, ko runā un dara. Līdzīgu attieksmi viņš gaida no apkārtējiem. Lēta familiaritāte un tukša izrunāšanās nav viņa garā. Aktieris atzīst, ka ar gadiem arvien vairāk izvairās no seklas saskarsmes ar citiem cilvēkiem. «Man ir svarīgas pieklājības normas, jo tās ir kā buferis, kas sargā manu iekšējo pasauli un patību.»

Cerība vienmēr paliek

Strēlnieka zodiaka zīmi raksturo biežas un neizskaidrojamas skumjas par nesasniedzamo, smeldzīgas ilgas, ko Juris apstiprina: «Es esmu būvējis gaisa pilis, cerot uz brīnumu. Piemēram, ka vinnēšu loterijā miljonu, man pavērsies iespējas palīdzēt ģimenei un es būšu brīvs cilvēks. Atklāti sakot, man ir raksturīga sapņošana, kopš sevi atceros, un, paldies Dievam, tā nekur nav zudusi arī šodien. Es gribu nodzīvot līdz simt piecdesmit gadiem, lai gan nezinu, ko iesākšu, kad pienāks deviņdesmit, jo galvenais, lai man būtu interesanti ar sevi līdz galam. Kā zināms, cerība mirst pēdējā. Es turpinu cerēt. Imants Ziedonis rakstīja, ka tādas lielas laimes nemaz nav, tikai tādi sīki ikdienības prieki. Mazas laimītes. Es ceļoju no viena sapnīša pie otra, saprotot, ka tie nav piepildāmi… Tagad runāšu kā vecumu sasniedzis cilvēks - laime ir tas, ka kustos, saprātīgi spēju padomāt un piedalīties savu līdzcilvēku dzīvē, bet iespējams, ka es tikai alojos. Sevi jāprot redzēt no malas.» Laime ir aptvert savu esību un pateikt: «Esmu laimīgs par to, ka esmu.» Juris saprotoši māj ar galvu, taču saka pavisam ko citu: «Esmu pesimistiskais optimists. Mani tuvinieki pārmet to, ka sevi nenovērtēju un esmu pārāk paškritisks. Šāda pozīcija nevairo manī prieka sajūtu. Bieži neuzņemos iniciatīvu, jo pats sev esmu definējis, ka nevaru būt pirmais, bet - otrais.» Daži gan mēģinot Jurim iegalvot pretējo. Viņš varot būt līderis. Aktieri kavē būt pirmajam apziņa, ka viņš nevar uzņemties atbildību pār citu cilvēku labklājību. «Ja manī nav tūkstošprocentīgas pārliecības par to, ka spēju darīt otram labu, tad arī šajā virzienā nedošos. Negribu, lai kāds ciestu manas neizdarības vai nezināšanas dēļ. Man ir pietiekami augsta paškritikas latiņa, bet tā nav sagādājusi dzīvē ciešanas. Vismaz man tā šķiet.»

Atvērtā aizvērtība

Juris uzskata, ka ir nevis sarežģīts, bet vienkāršs cilvēks. «Man nekad nav bijusi vēlme braukt ar lepnu mašīnu, piemēram, «Porsche». Esmu sen apzinājies, ka šī uz priekšu ritošā kaste ir domāta tam, lai nokļūtu no punkta A līdz punktam B, nevis greznībai. Esmu iemācījies iztikt ar to, kas man ir. Tas attiecas arī uz naudas daudzumu. Agrāk, kad tikko biju precējies, domāju citādi, jo naudas jau nebija. Mantas arī. Viss bija jāsāk no nulles.» Arī dzīves lielajos jautājumos Jurim ir savi priekšstati. «Esmu garīgi aizvērts cilvēks, kuram grūti ar svešiem iepazīties. Mans mazbērns ir tieši pretēja rakstura, viņam ikviens veikalā sastaptais pretimnācējs var kļūt par labāko draugu. Es viņa vecumā, proti, deviņos gados, jau biju noslēgta sistēma. Savrups. Kolektīvs darbs man nepatīk. Aktiera profesija savā būtībā ir egoistiska - tu ej uz skatuves un cīnies par savu vietu.» Jurim nepatīk sevi rādīt, viņš labāk izvēlas sevi slēpt, tostarp uz skatuves. Klanīšanās pēc izrādes viņam sagādājusi lielas mokas. Daži ļoti labi aktieri ir atklāti teikuši, ka šo profesiju izvēlējušies mazvērtības kompleksu dēļ. Juris stāsta: «Svarīgais pagrieziena punkts manā dzīvē iestājās 22 gadu vecumā, kad notika klikšķis un es sava drauga Viktora Čestnova iespaidā pametu fizkultūras institūtu un iestājos aktieru kursā. Lēmums tika pieņemts vienas nakts sarunu rezultātā pie Viktora dzīvoklī, patiesības labad jāpiemin, ka piedalījās arī Jānis Makovskis. Nu jau abi Liepājas teātra aktieri ir nelaiķi. Runājot par mazvērtības kompleksu, atzīšos, ka man tāds tiešām ir.»

Kapu un altāru zīmē

Aktieris netic liktenim, viņš ļaujas dzīves plūdumam un nepretojas tās straumes virzienam. «Neticu, ka kāds mani vada un viss ir iepriekš ierakstīts. Pieļauju arī pretējo, bet zvaigznēs nelasu. Neesmu no tiem, kuri mokās, jo tieku uz priekšu nests. Neesmu reliģiozs, man ir materiālista pārliecība. Uz baznīcu aizeju tikai Ziemassvētkos rituāla dēļ. Esmu absolūts ateists. Realitāti veido mūsu smadzenes. Visu bērnību esmu nodzīvojies pa baznīcu, jo vecaistēvs tajā kalpoja, būdams pērminderis. Bieži tiku vests arī uz kapiem, kurus kopa vecāmamma. Es augu kapusvētku un dievkalpojumu zīmē. Tur es dzīvoju kā mājās, bet ticība manī vienalga neradās.» Juri vada prāts, nevis jūtīgums. Viņš gan saprot, ka mīlestību nevar izdomāt - tā vienkārši vai nu ir, vai nu nav, bet smadzenes viņam saka: «Tie ir ķīmiskie procesi.»

Strēlnieka zīmē dzimušie esot sarkastiski, tā ir asa prāta pazīme. Juris tam piekrīt, sakot: «Man ļoti patīk melnais jeb angļu humors, un sarkasms parādās ikreiz tajās situācijās, kad notiek pārspīlēta vispārpieņemto tradīciju ievērošana, piemēram, visi nolēmuši kārtīgi svinēt saulgriežu svētkus - iznākt pļaviņā, lai rīta rasā mazgātu kājas un dziedātu tautasdziesmas. Tad man gribas kaut ko nepareizu izdarīt, tēlaini sakot, noskriet plikam gar kaimiņa logiem. Savu sarkasmu atmetu, ja redzu, ka cilvēki darbojas no sirds, nevis pozē. Mākslīgi izsauktas asaras un skumjas neatzīstu. Visam ir jānotiek pa īstam.»

Ar budžetu rokās

Juris ir praktisks vīrietis, un šī īpašība viņā arī ir Strēlnieka dota. «Naglas varu iesist, skrūves - ieskrūvēt, arī kanalizācijas trubas, izlietnes un podus protu nomainīt. Mājās esmu licis virtuves iekārtas un plauktus. Starp citu, mans tēvs bija galdnieks, un arī man rokas atrodas pareizajā vietā. Agrāk pats ķīlēju savu žiguli un arī šodien ar tehniku esmu uz «tu». Es saudzēju savu maku un tāpēc mēdzu iegādāties lietas akcijās. Citi saka, ka esmu taupīgs, bet es sabiezinu krāsas, sakot - skops. Man piemīt kaut kas no sīkstuļa. Nesen izremontējām mana tēva dzīvokli, taču no vecajām mantām nespēju šķirties un visu sanesu garāžā. Dēls smejas: «Met taču to visu laukā!» Bet - es nevaru. Kad beidzot izdodas mani pierunāt iet un iztīrīt garāžu, pēc trīs stundu intensīva darba atgriežos ar nepilnu «Rimi» maisiņu, kura saturs mani nesatrauc… Acīmredzot mana taupība nāk no mātes, kura, būdama pēckara cilvēks, visu mūžu kaut ko krāja. Tēvs visu algu atdeva mātei, jo viņa prata rīkoties tā, lai nekā netrūktu. Mums ar sievu gan budžeti ir atsevišķi, es maksāju rēķinus, Kate (aktrise Katrīne Pasternaka - aut.) atbild par virtuvi un palīdz bērniem.»

Partizāns, uz kuru var paļauties

Juris ir piesardzīgs un apdomīgs, viņš pieder pie tiem, kuri vairākkārt nomērīs, pirms griezīs. Aktieris par sevi saka: «Neesmu no bailīgajiem, vienkārši jūtos atbildīgs par saviem ģimenes locekļiem un viņu labklājību. Tas nosaka manu riska pakāpi. Skaidri apzinos - ja riskēju, jārēķinās, ka varu iekrist, bet to es nevēlos. Par brīviem simt eiro labāk bērniem nopirkšu pārtiku, nevis ieguldīšu tos riskantā pasākumā. Šajā ziņā nemaz neesmu azartisks.» Toties uzticams gan, ar viņu var droši iet, tā sakot, ābolus zagt. Juris nekad nevienu nenodos, bet uzņemsies visu atbildību. «Ja mani arī pieķertu zogam ābolus, bet tevi nē, klusētu kā partizāns. Norunas un apņemšanās, kas mani ar kādu saista, es ievēroju.» Jurim šķiet, ka arī tad, ja viņu kāds būtu «uzmetis», viņš to neņemtu ļaunā. Aktieris ir novērojis, ka lielās nepatikšanas dzīvē aizmirstas ātrāk nekā visas labās lietas. «Lielas šausmas manā dzīvē bija obligātais karadienests padomju armijā. Biju atrauts no mājām, iespējām mācīties, un šķita, ka no manas dzīves tiek izsvītroti divi gadi. Vienu brīdi pat lūdzu, lai mani neliek sardzē, jo tur deva automātus ar visām patronām, savukārt es biju fatāli destruktīvi noskaņots…» Jurim kā īstam vīrietim piemīt spēja pašam tikt pāri krīzēm.

Viņš atzīst: «Man ir vajadzīgā pacietība un skaidrais saprāts, bez kura nekas tāds nebūtu iespējams.»

Trīs cigaretes

Aktieris uzskata, ka vērtību skalas augšgalā jābūt godīgumam. Viņš tāds ir, un mūsdienās godīgs cilvēks ir retums. Juris cenšas dzīvot pēc sirdsapziņas un ir gatavs nest upurus, ja tas nepieciešams. Savu mīļo cilvēku dēļ viņš var atteikties gan no komforta, gan - miera un veselības. Par Strēlniekiem vispār klejo leģenda kā visdāsnākajiem un sirsnīgākajiem cilvēkiem. Šīs rakstura īpašības patiešām Jurim nav svešas. «Man patīk kompānijas, sirsnīga atmosfēra. Esmu gatavs dalīties ar saviem vislabākajiem pārdzīvojumiem, ar naudu, kā jau teicu, gan ne.»

Aktiera jūtīgās stīgas ietrīs arī dzīvnieku pārdzīvojumu priekšā. Viņš spilgti atceras kinofilmu «Baltais Bims melnā auss». Juris saka: «No kinoteātra iznācu pavisam noraudājies. Tajā laikā (apmēram divdesmit gadus vecs) nesmēķēju, tomēr pēc seansa uzreiz aizgāju līdz kioskam, nopirku paciņu un izpīpēju trīs cigaretes pēc kārtas. Man vienkārši trīcēja rokas. Raidījumus par dzīvnieku pasauli vispār nevaru skatīties, jo zinu - lauva tūlīt nomedīs antilopi, bet es vienaldzīgi to ekrānā vērot nespēju un tūlīt izslēdzu. Meita man uzdāvināja disku ar dabas zinātnieka Deivida Atenboro vadīto raidījumu sēriju, ko es neskatos, jo brīnišķīgie skati ir mānīgi, tāpēc ka haizivs apēd to ronīti!» Saprotams, ka Juris nekad nav bijis un nebūs mednieks. Viņš mājās ieviesis kaķi, savukārt Katrīnei patīk suņi. Viss ir kārtībā.

Grāmatnieka viltīgā Gauja

Strēlnieki ir izteikti dabas mīļotāji, arī Juris, kuram patīk dzīve un tajā radītais. Viņš novērtē iespēju būt pie jūras un mežā. Aktieris priecājas par ikvienu dabas veidojumu, jo tie vienkārši ir skaisti. «Esam daudz ceļojuši - Austrālija, Eiropa, Amerika… Pats nāku no Siguldas, un šī vieta jau pati par sevi ir kā dabas brīnums. Dzīvojām netālu no tagadējās kamaniņu trases, lejā plūda mūžam mainīgā Gauja. Kā izvēlos rītos laukā no mājas, pa seno ganu ceļu traucos lejā pie upes, kur mums, vietējiem puikām, bija pašiem sava saliņa. Siguldieši gan ļoti labi apzinās Gaujas viltīgo dabu, tur daudzi pārgalvīgi peldētāji aizgājuši bojā, un tie nebija vietējie. Mēs bieži ar riteņiem braucām septiņus kilometrus uz Jūdažu pusi, lai veldzētos Ummuru ezera skaidrajos ūdeņos. Gauju tad likām mierā.»

Vēl Juris pēc dabas ir ļoti zinātkārs, viņu interesē daudzi jautājumi, uz kuriem atbildes meklētas grāmatās. «Iespējams, tā ir vairāk tāda dzīvošanās pa putām, nevis ieniršana tai alū iekšā. Man nav raksturīgi dziļurbumi, piemēram, vēstures slāņos, lai noskaidrotu, ko Napoleons ēda un dzēra pirms Vaterlo kaujas. Bet man ļoti patīk pats lasīšanas process, esmu grāmatnieks. Tēva mājās mums bija trīs četri tūkstoši dažādu sējumu. Vesela bibliotēka. Es agri sāku iepazīt pieaugušo literatūru, šī pasaule mani vilināja. Viens no pirmajiem darbiem, ko izlasīju jau deviņu gadu vecumā, bija Rožē di Gāra astoņu romānu cikls «Tibo dzimta». Izcils reālisma paraugs, no kura sižeta līnijas tagad gan maz ko atceros. Mani saistīja arī Marko Polo ceļojumu apraksti, Žila Verna zinātniskā fantastika, mūsu pašu Vilis Lācis un viņa romāns «Vētra», bet no skolas obligātās literatūras gan izvairījos, tādēļ joprojām neesmu lasījis, piemēram, Andreja Upīša «Zaļo zemi» vai brāļu Kaudzīšu «Mērnieku laikus», lai gan šī apjomīgā sacerējuma otro daļu var mierīgi uztvert kā kriminālromānu. Gribu te noteikti pieminēt Jāni Jaunsudrabiņu, kura darbus izlasīju bērnībā, bet visu jau nenosauksi… Man patīk grāmatu starojums.»

Drosme un naivums

Juris atklāti runā par tādu personības izpausmi kā agresivitāte. Viņā to izsauc klaja netaisnība jebkādā veidolā, tostarp sadzīviskā. Aktieris stāsta: «Nesen klausījos radio diskusiju par varonību un drosmi, kurā piedalījās Latvijas bruņoto spēku pārstāvis un psihologs. Cita starpā tika jautāts, kā drosmīgs cilvēks rīkotos, redzot, ka uz ielas kādam tiek nodarīta pārestība. Vai es iesaistītos šādā incidentā? Noteikti! Es aizstāvētu vājāko, varbūt pats dabūtu pa muti, bet obligāti sistu pretī. Un tā nav plātīšanās. Atklāti runājot, arvien biežāk domāju par to, kas ir taisnība un kas - netaisnība? Savā ziņā sociālisma sistēma ir taisnīgāka par kapitālismu, taču tas nenozīmē, ka vēlos atgriezties padomju laikos.»

Cilvēkā vienmēr saglabājas pārdzīvotais, jo tas veido pieredzi. Nevar dzīvot, balstoties nākotnē, bet - pagātnē gan. Jurī joprojām ir dzīvs mazais puisītis, kura priekšā pasaule pavērās kā lielais nezināmais. Kāds bija šis zēns? Juris saka: «Naivs.» Viņam raksturīgi nepamatoti optimisma uzplūdi, un naivums ar jaunu spēku atklājās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanas trauksmaino periodu. «Kad pie mūsu apvāršņa parādījās brīvestība, šķita, ka mūs visus baros naftas vads, kas no Krievijas dziļumiem stiepjas līdz Ventspilij. Es sapratu - ja pareizi izlieto šos resursus nācijas labā, Latviju varētu pārvērst milzīgā golfa laukumā. Nekas īpašs nebūtu jādara, tautai nevajadzētu ne audzēt lopus, ne - dārzeņus. Nafta strādātu mūsu labā, līdzīgi kā tas notiek Norvēģijā. Esam taču tikai pāris miljoni - tik, cik kādā pasaules metropoles priekšpilsētā… Visa Eiropa brauktu pie mums uzspēlēt golfu!»

***

Jura Kalniņa dzīves fakti

• Dzimis 1952. gada 1. decembrī Siguldā.

• Mācījies Siguldas 1. vidusskolā, Fiziskās kultūras institūtā, Tautas kinoaktieru studijā. Beidzis Dailes teātra VI studiju, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē ieguvis arī režisora kvalifikāciju.

• Nostrādājis Dailes teātrī vairāk nekā 40 gadu, atveidojot galvenokārt raksturlomas un iestudējot izrādes.

• Spēlējis vairākās kinofilmās un televīzijas seriālos.

***

ASTROLOĢISKAIS CV

• Saule - Strēlniekā

• Mēness - Dvīņos

• Merkurs - Strēlniekā

• Marss - Ūdensvīrā

Aktiera Jura Kalniņa astroloģiskajā kartē ir liela Strēlnieka zodiaka zīmes ietekme. Tajā atrodas gan Saule, kas atbild par cilvēka «ego», gan prāta un komunikācijas planēta Merkurs. Cilvēkam ar šādām kombinācijām svarīgi ideāli, godīgums, likumu ievērošana. Māksliniekam piemīt analītisks prāts un spējas lieliski izprast notikumu dziļāko būtību, tā ir spēja tīri intuitīvi ielūkoties nākotnē un zināt, kas notiks tās vai citas rīcības dēļ. Strēlnieka zīme «pieprasa» arī daudz informācijas un izglītošanās. Astroloģiskajā literatūrā nereti tiek minēts, ka viena no lietām, kas raksturo tipisku Strēlnieka zīmes pārstāvi, ir liela bibliotēka mājās.

Šīs zīmes pārstāvji ir draudzīgi un godīgi. Jā, droši vien kādā brīdī pat skarbi un atklāti pateiks, ko domā, bet ļaunu prātu ilgi neturēs.

Par emocionālo pasauli atbildīgais Mēnestiņš māk-

slinieka piedzimšanas brīdī atradies Dvīņu zodiaka zīmē. Emocionālā pasaule var būt mainīga, un reizumis var rasties situācijas, kad prāts saka kaut ko vienu, bet sirds ko citu.

Vīrišķīgā planēta Marss Ūdensvīra zīmē norāda uz brīvības mīlestību, aktierim ir vajadzīga sava personīgā telpa, kad viņš var pabūt ar sevi, darīt lietas, kas patīk. Šī kombinācija dod arī draudzību ar tehniskām lietām. Labi, ja ir kāds tehniskas dabas hobijs.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas interpretācija