Kāda mamma vai tētis tu esi?

Cilvēci divpadsmit daļās sadalīt mēs nevaram, tomēr gan tā dēvētajām Saules (jeb horoskopa) zīmēm un astroloģiskajām stihijām ir arī kopīgas iezīmes. Mēģinām noskaidrot – kāda mamma vai tētis tu esi? Izklaidei, iedvesmai un pārdomām.

Uguns sti­hi­jas mam­mas un tē­ti

Uguns sti­hi­ja (Auns, Lau­va, Strēl­nieks) ir vis­strau­jā­kā un vis­ener­ģis­kā­kā sti­hi­ja, ku­ras pār­stāv­ji - mam­mas un tē­ti - neapšaubāmi ir ak­tī­vi, spor­tis­ki un vi­tā­li. Ja vi­ņi ir har­mo­nis­ki, tad arī dzī­ve būs ak­tī­va. Ja vi­ņi ir dis­har­mo­nis­ki un stre­sai­ni, tad ģi­me­nē noteikti sāk­sies strī­di.

Mērķ­tie­cī­gie un stūr­gal­vī­gie

Auna zī­mē dzi­mis tē­tis ir ass, kon­krēts, tiešs, ne­at­lai­dīgs. Nav ļauns, ti­kai straujš, ie­tie­pīgs un ne­pie­ņem ci­tu iz­teik­tos vie­dok­ļus. Mam­mas Auni ir maz­liet strik­tā­kas par tē­tiem, bēr­ni mēdz to iz­just, kad vi­ņas sāk no­dar­bo­ties ar audzi­nā­ša­nu. Auni būs tie, kas sa­vus bēr­nus vir­zīs uz mēr­ķi, vi­ņi būs sa­vu bēr­nu tre­ne­ri, vi­ņi bēr­nus mā­cīs, mo­ti­vēs, tur­klāt Auni vien­mēr pa­nāks sa­vu.

Auna zī­mē dzi­mis tē­tis nav pats klu­sā­kais un mie­rī­gā­kais. Ja ko ie­ņē­mis gal­vā, viņš ne­ap­stā­sies ne­kā­du šķēr­šļu priekš­ā. No sa­va bēr­na gai­dīs un pat pie­pra­sīs pa­nā­ku­mus, īpa­ši ta­jās jo­mās, kas pa­šam kaut kā­du ie­mes­lu dēļ jau­nī­bas ga­dos nav pa­de­vu­šās. Vie­na no tām va­rē­tu būt sports. Jau ag­rā bēr­nī­bā Auns sa­vu bēr­nu liks uz slē­pēm, pie vin­gro­ša­nas stie­ņa un bok­sa mai­sa. Nav jau slik­ti, ja Aunam ir dēls, ku­ru ga­ta­vot ie­lu cī­ņām un olim­pis­ka­jām me­da­ļām jau no ma­zot­nes. Ta­ču zi­nā­ma iz­tu­rī­ba tiks pra­sī­ta arī no mei­tām. Tēvs Auns ir lie­lisks sa­bied­ro­tais spē­lēs, spor­tā, vē­lāk arī iz­klai­dēs, ta­ču lie­lu auk­lē­ša­nos no vi­ņa ne­sa­gai­dīt. Īpa­šā ne­zi­ņā un sa­trau­ku­mā Auns būs, ja tiks at­stāts di­va­tā ar ma­zu mei­tu. Ko ie­sākt? Jau ne­daudz pie­au­gu­šu bēr­nu Auns pa­lai­dīs pa­sau­lē, lai iz­mē­ģi­na tās sī­vo gar­šu uz sa­vas ādas. Pie­au­gu­ši gan tie lab­prāt dzī­vos sa­vu dzī­vi un ļaus bēr­nam dzī­vot sa­vē­jo, ja vien ne­sāk­sies vie­dok­ļu sa­dur­sme.

Ma­nē­jais - tā­tad «lau­va»

Lau­va mam­ma ir ak­tī­va, di­na­mis­ka, arī

paš­pār­lie­ci­nā­ta un ele­gan­ta, iz­ska­tī­ga sie­vie­te. At­tie­cī­bā uz bēr­nu iz­rā­dīs sa­vu paš­pār­lie­ci­nā­tī­bu, cen­šo­ties pra­sīt no vi­ņa to, ko pa­ti kād­reiz nav mā­cē­ju­si iz­da­rīt. Ja vi­ņa to pa­nāk, tad ļo­ti le­po­jas ar bēr­nu.

Lau­vas ār­kār­tī­gi mīl sa­vus bēr­nus. Ve­cā­ki ir diez­gan emo­ci­onā­li un arī kaš­ķī­gi. Ar mam­mām pa­ras­ti ir sa­rež­ģī­tāk ne­kā ar tē­tiem, jo mam­mas vē­las būt va­dī­bā. Mam­ma Lau­va pa­ti grib iz­paus­ties, un tad bie­ži vien iz­nāk kon­flik­ti. Jā, vi­ņa ir mī­ļa, bet bēr­niem šad tad to­mēr ra­da trauk­smi.

Lau­vas zī­mē dzi­mis tē­tis arī ir diez­gan paš­pār­lie­ci­nāts, ar­vien pra­sīgs pret sa­vu bēr­nu. Kār­tī­bas un at­bil­dī­bas audzi­nā­ša­na tē­tiem Lau­vām ir pats gal­ve­nais. Šis tē­tis mā­cīs bēr­nam iz­teik­smī­gu stā­ju un pār­lie­cī­bu par se­vi. Da­rīs vi­su ie­spē­ja­mo, lai vi­ņam bū­tu ie­mesls le­po­ties ar sa­vu bēr­nu. At­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos le­po­sies ar pa­šu fak­tu vien, ka, redz, tas ir mans bērns. Lau­va da­rīs vi­su ie­spē­ja­mo, lai ne­pie­vil­tu sa­vu bēr­nu, un mā­cīs tu­rēt go­dā sa­vus ve­cā­kus. Tē­tis būs aiz­rau­tīgs ro­ta­ļu biedrs, ar iz­do­mu un aiz­rau­tī­bu ie­sais­tī­sies vi­sās bēr­nu bal­lī­tēs. To lab­prāt ne­lai­dīs ga­rām arī tad, kad bēr­ni jau būs pa­au­gu­šies.

Augt ko­pā ar bēr­nu

Strēl­nie­ka zī­mē dzi­mu­šās mam­mas un tē­ti ir kais­lī­gi pa­sau­les ap­ce­ļo­tā­ji, vi­ņiem ir sva­rī­gi pa­pla­ši­nāt re­dzes­lo­ku, vi­ņi cen­tī­sies bēr­nam at­vērt pa­sau­li. Strēl­nie­ki kā ve­cā­ki ne­būs ļo­ti stin­gri, vi­ņiem la­bāk pa­tīk sa­viem bēr­niem būt par drau­giem. Strēl­nieks tē­tis prie­cā­sies par kat­ru bēr­nu kā jaun­u ro­taļ­lie­tu sa­vā te­ri­to­ri­jā. Ar dzī­ves­prie­cī­gu mī­les­tī­bu un ne­ap­stā­di­nā­mu op­ti­mis­mu viņš rū­pē­sies par bēr­nu jau no ma­zot­nes. Te gan jā­rē­ķi­nās, ka rū­pes un ņem­ša­nās ap bēr­nu var būt pe­ri­odis­kas - at­ka­rī­bā no ga­ra­stā­vok­ļa. Par kat­ru bēr­na pa­nā­ku­mu Strēl­nieks prie­cā­sies kā par sa­vē­jo, uz­mun­dri­nās, lab­prāt pa­ru­nā­sies ar par dzī­vi un sa­jū­tām. Ar ne­pa­cie­tī­bu gai­dīs, kad bērns kļūs pie­au­dzis un pat­stā­vīgs, lai do­tos ko­pē­jos pie­dzī­vo­ju­mos, ce­ļo­ju­mos, da­lī­tos ie­spai­dos. Ar pie­au­gu­šu bēr­nu Strēl­nieks tē­tis sa­dzī­vos kā ar la­bā­ko drau­gu. Strēl­nieks ir mu­tab­lā zī­me, un tai pa­tīk, ka kaut kas no­tiek, mai­nās. Strēl­nie­ka zī­mē dzi­mu­šās mam­mas no tē­tiem īpa­ši ne­at­šķi­ras. Strēl­nie­ki ir vieg­li, aiz­rau­tī­gi un in­te­re­san­ti ve­cā­ki.

Gai­sa sti­hi­jas mam­mas un tē­ti

Gai­sa sti­hi­jai ir rak­stu­rīgs mai­gums, vieg­lums un ko­mu­ni­kā­ci­ja. Ve­cā­ki sa­viem bēr­niem sniedz daudz brī­vī­bas, ļo­ti daudz ar vi­ņiem ru­nā, mek­lē kom­pro­mi­su at­tie­cī­bās. Gai­sa sti­hi­jas pār­stāv­ji - Dvī­ņi, Sva­ri un Ūdens­vīrs - ir in­te­re­san­ti, jau­nek­lī­gi, vi­ņi vē­las daudz bēr­nu, vi­ņiem pa­tīk ču­po­ties.

Ide­āli sa­run­bied­ri

Dvī­ņu zī­mē dzi­mu­si mam­ma būs in­te­re­san­ta, jau­nek­lī­ga, vi­ņa gri­bēs vai­rā­kus bēr­nus. Sa­vu­kārt Dvī­ņu tē­ti se­vi daudz vai­rāk vel­tīs dar­bam, drau­giem un ci­tām ār­pus­mā­jas ak­ti­vi­tā­tēm, ne­vis bēr­niem. La­bā zi­ņa ta­jā vi­sā, ka tad, kad laiks bēr­nam tiks iz­brī­vēts - tas būs jaut­rī­bām un ak­ti­vi­tā­tēm pie­pil­dīts. Tē­tis vieg­li ļau­sies pie­dzī­vo­ju­miem un ro­ta­ļām ko­pā ar bēr­nu, lab­prāt drau­dzē­sies ar bēr­na drau­gu ve­cā­kiem, kai­mi­ņu bēr­nu ve­cā­kiem un ci­tiem. Vi­ņam sva­rī­gi, lai bū­tu ie­spē­ja pa­ru­nāt, un vis­i uz­zi­nās par Dvī­ņa bēr­na sa­snie­gu­miem. Grā­ma­tu la­sī­ša­na un spē­les, ku­rās ie­spē­jams uz­zi­nāt kaut ko jaun­u, būs Dvī­ņu tē­ta mī­ļā­kās no­dar­bes. Viņš ag­ri ie­mā­cīs sa­vam bēr­nam bur­tu vei­do­to pa­sau­li. Jā­at­zīst, ne­ko dižs klau­sī­tājs viņš ne­būs. Ja vien Dvī­ņu tē­tis ne­būs sa­ņē­mis pre­tim tik­pat ru­nā­tī­gu man­ti­nie­ku, vi­ņā būs jā­klau­sās daudz.

Pir­ma­jā vie­tā - bēr­na lab­sa­jū­ta

Sva­ru zī­mē dzi­mu­šie ve­cā­ki ra­di­nās bēr­nus pie kār­tī­bas, gri­bēs, lai vi­ņi ar­vien bū­tu skais­ti, kop­ti, un vē­lē­sies val­dīt pār bēr­niem. Sva­rus ener­ģē­tis­kā lī­me­nī va­rē­tu pie­lī­dzi­nāt Lau­vām. Arī Sva­ri ra­di­nās bēr­nu pie kār­tī­bas, ne­vis at­stās paš­plūs­mā. Šīs zī­mes pār­stāv­ji gan to da­rīs sau­dzī­gāk. Sva­ru tē­tis ar­vien rū­pē­sies par bēr­na lab­sa­jū­tu kat­rā si­tu­āci­jā. Ja bēr­nu star­pā iz­cē­lies strīds vai dom­star­pī­bas uz­ņē­mu­šas augs­tus to­ņus, viņš lab­prāt ie­sais­tī­sies, lai ar sa­vu pras­mī­go dip­lo­mā­ta spē­ju iz­lī­dzi­nā­tu vi­sus gru­bu­ļus un vies­tu skaid­rī­bu. Lai gan par sa­vu bēr­nu viņš pa­stā­vēs, to­mēr strī­dī­gā mo­men­tā būs tais­nīgs, lai arī ku­ra bēr­na la­bā tik­tu pie­ņemts lē­mums. Lab­prāt ie­sais­tī­sies ro­ta­ļās un no­dar­bēs ko­pā ar bēr­nu, ja vien ne­būs pie­au­gu­šo dzī­ves da­rī­ša­nu pār­ņemts. Vi­ņam ta­ču jā­rū­pē­jas par vis­iem!

Brī­vī­bas mī­lē­tā­ji

Bie­ži vien Ūdens­vī­ra zī­mē dzi­mu­si mam­ma pie bēr­niem tiek vai nu ļo­ti ag­ri, vai ļo­ti vē­lu, un var­būt tie­ši tā­pēc sa­viem bēr­niem vi­ņa sniedz ab­so­lū­to brī­vī­bas iz­jū­tu. Dau­dzos ga­dī­ju­mos bērns būs kā līdz­vēr­tīgs sa­ru­nu biedrs, ku­ram būs ļauts pa­šam pa­mē­ģi­nāt un arī kļū­dī­ties, tā vei­do­jot per­so­nī­go dzī­ves pie­re­dzi. Ci­tu zīm­ju pār­stāv­ji ir no­tei­ku­ši audzi­nā­ša­nas ro­be­žas, bet Ūdens­vīrs vien­mēr ies pār­i šai ro­be­žai.

Tē­ti ir in­te­re­san­ti, jo līdz sir­mam ve­cu­mam ar­vien pa­liek tā­di dul­li un at­tie­cī­gi arī bēr­nu vilks vi­sā iek­šā. Ja Ūdens­vīrs tē­tis būs ie­ņē­mis gal­vā kaut ko sa­vu, tad bēr­nam va­rē­tu būt diez­gan grū­ti to ne­da­rīt. Ūdens­vīrs (mam­ma vai tē­tis) ag­ri vai vē­lu vē­lē­sies pa­nākt sa­vu. Bie­ži tas va­rē­tu iz­do­ties. Ūdens­vī­ra zī­mē dzi­mis tē­tis ar­vien būs aiz­rau­tīgs un prie­cīgs par vi­su, kas no­tiek bēr­na pa­sau­lē. Ūdens­vī­riem pa­tīk būt ko­pā ar bēr­nu, iz­bau­dīt kat­ra bēr­na ve­cu­ma īpat­nī­bas. Vien­mēr iz­do­mās, ko da­rīt, ja būs ar bēr­nu pa­li­cis di­va­tā. Ūdens­vīrs tē­tis mā­cīs bēr­niem at­bil­dī­bu, kār­tī­bu un pie­nā­ku­ma ap­zi­ņu. Gal­ve­no­kārt tā­pēc, ka uz­ska­ta: tas ir vi­ņa pie­nā­kums. Kad bērns pie­augs un sāks vei­dot sa­vus uz­ska­tus, Ūdens­vīrs mie­rā ne­lik­sies - pi­li­nās sa­vu tais­nī­bu pa kri­pa­ti­ņai vien. Dis­ku­si­jās vien­mēr pa­tu­rēs pē­dē­jo vār­du, kas pilns ar vi­ņa pār­lie­cī­bu. Bēr­niem pa­stāv lie­lis­ka ie­spē­ja mā­cī­ties dip­lo­mā­ti­ju un to, kā da­rīt ne­va­jag.

Ze­mes sti­hi­jas mam­mas un tē­ti

Ze­me - sie­viš­ķā pus­e - gla­bā­tā­ja, sar­gā­tā­ja un mam­ma, kas vi­sur un vien­mēr pa­lī­dzēs. Un arī prak­tis­ki cil­vē­ki. Šīs sti­hi­jas (Vēr­sis, Jau­na­va, Me­žā­zis) pār­stāv­jus rak­stu­ro pār­lie­ku iz­teik­tas rū­pes par sa­vu at­va­šu vir­zī­ša­nu uz kon­krē­tu mēr­ķi. Vi­ņi uz­tver sa­vu bēr­nu ar prak­tis­ku ska­tu - ku­rā jo­mā vi­ņu var «ie­likt», lai nā­kot­nē audzi­nā­ša­na at­da­rī­tos.

At­bil­dī­bas un pa­cie­tī­gu­ma sar­dzē

Vēr­ša zī­mē dzi­mu­ši ve­cā­ki ir da­rī­tā­ji, maz­liet paš­tais­ni, prin­ci­pi­āli, mērķ­tie­cī­gi. Vēr­sis ie­gul­dīs bēr­nā, šīs zī­mes pār­stāv­ji sa­redz bēr­na nā­kot­ni, re­sur­sus, grib, lai bērns vir­zī­tos pa­rei­za­jās slie­dēs. Mam­ma ie­mā­cīs ģēr­bties, kopt se­vi, bet tē­tis vai­rāk uz­rau­dzīs, būs stingrs un pre­cīzs.

Vēr­sis pa­cie­tī­gi ba­ros sa­vu bēr­nu ar dzī­ves gud­rī­bām, mā­cīs nau­das un bau­das vēr­tī­bu. Vēr­sis ir tē­tis ar iz­teik­tu at­bil­dī­bas iz­jū­tu. Vien­mēr rū­pē­sies, lai bērns bū­tu la­bi pa­ēdis un lai kā­jas - sil­tu­mā. Spor­tā gan ne­kāds di­žais at­bal­stī­tājs viņš ne­būs, ja nu vie­nī­gi tad, kad jau skaid­ri re­dzams - tu­vo­jas ap­bal­vo­ju­mu un nau­das bal­vu sa­ņem­ša­nas brī­dis. Vēr­sis no sa­va bēr­na pra­sīs dis­cip­lī­nu un mā­cīs to no ma­zām die­nām. Tik­līdz bērns būs sa­snie­dzis ve­cu­mu, ku­rā jau­ša­mi pie­slē­dzas sma­dze­ņu dar­bī­ba, Vēr­sis to liks pie in­te­lek­tu­ālo spē­ļu gal­da. No šī tē­ta no­teik­ti var ie­mā­cī­ties mā­ku pa­stā­vēt par sa­vu vie­dok­li un pras­mi kat­ru, pat ne­cie­ša­mā­ko, ar­gu­men­tu vai aiz­rā­dī­ju­mu pa­sniegt ar su­lī­gu hu­mo­ru. Uz Vēr­si no­teik­ti var pa­ļau­ties.

Kār­tī­bas un prak­tis­ku­ma cie­nī­tā­ji

Jau­na­vas zī­mē dzi­mu­si mam­ma se­kos, lai vi­ņas ma­zu­ļi ātr­āk ie­mā­cī­tos kār­tī­bas mī­les­tī­bu. Trau­ku maz­gā­ša­na no­teik­ti kļūs par bēr­na pie­nā­ku­mu jau no ma­zot­nes. (Bēr­nam gan rei­zēm būs grū­tāk sa­prast, ko īs­ti no vi­ņa vē­las.) Jau­na­va ir mu­tab­lā zī­me, tā­tad ga­ta­va ko­mu­ni­cēt, pa­mā­cīt, pa­rā­dīt. Bēr­nam jā­sa­prot, ka jeb­ku­rā si­tu­āci­jā, kad viņš būs ga­tavs ko da­rīt, no­teik­ti ie­ra­dī­sies mam­ma un pa­rā­dīs vēl­reiz, kā tas jā­da­ra, jo vi­ņa «ta­ču zi­na la­bāk».

Pār­lie­ku uci­nā­ša­nos ar bēr­niem no Jau­na­vas zī­mē dzi­mu­ša tē­ta ne­sa­gai­dī­si, to­mēr ma­za­jam tiks pie­vēr­sta pa­stip­ri­nā­ta uz­ma­nī­ba. Ar zī­dai­ni la­bāk tiks ga­lā jeb­ku­ras zo­di­aka zī­mes mam­ma, ti­kai ne tē­tis Jau­na­va. Viņš ne­zi­nās, no ku­ras pus­es pie­iet un kā ap­ču­bi­nāt. Vieg­lāk būs ar bēr­niem, kas jau māk dis­ku­tēt un kaut ko spriest. Tad tē­tim Jau­na­vai ne­būs in­te­re­san­tā­kas no­dar­bes kā ap­mai­nī­ties vie­dok­ļiem, ri­si­nāt mīk­las, spē­lēt spē­les, ku­rās sma­dze­ņu dar­bī­bai un tak­ti­kai ir ie­rā­dī­ta gal­ve­nā lo­ma. Bērns būs dro­šās ro­kās in­te­lek­tu­ālās at­tīs­tī­bas zi­ņā. Pēc sa­vas da­bas - in­tro­ver­ti, tā­pēc mī­les­tī­ba pret sa­vu bēr­nu tē­tim, kas dzi­mis Jau­na­vas zī­mē, ir ne­ma­nā­ma, ta­ču pa­ma­tī­ga.

No­piet­nā ve­cā­ku mī­les­tī­ba

Me­žā­ža zī­mes pār­stāv­ji ir vi­sai pa­skar­bi un «emo­ci­onā­li pa­sau­si» ve­cā­ki. Bēr­nu audzi­nā­ša­na no­tiks prak­tis­kā ga­rā. Ta­ču tas ne­būt ne­no­zī­mē, ka Me­žā­zis ne­māk mī­lēt. Šīs zo­di­aka zī­mes mam­ma vien­kār­ši ne­pie­prot ču­bi­nā­ša­nos. Tē­tis, pro­tams, va­rē­tu būt stingrs un pre­cīzs, bet, ja arī mam­ma ir tā­da, tad bēr­ni­ņam var pie­trūkt mī­ļu­ma un rūp­ju. Mam­ma ie­mā­cīs pu­cē­ties un skais­ti ģēr­bties, pa­lī­dzēs ap­gūt prak­tis­kās dzī­ves ie­ma­ņas.

Me­žā­ža zī­mē dzi­mis tē­tis pret sa­vu bēr­nu iz­tu­rē­sies ar lie­lu at­bil­dī­bas iz­jū­tu, mā­cīs pie­klā­jī­bu, la­bu uz­ve­dī­bu un sek­mēs tei­ca­mu mā­cī­bu pro­ce­su. Tē­tim Me­žā­zim šķiet, ka viņš zi­na, kā bū­tu pa­rei­zi un kas ir vis­la­bāk vi­ņa bēr­nam. Ak­tī­vi bēr­na dzī­vē viņš sāks pie­da­lī­ties no tā brī­ža, kad bēr­nam būs jā­sāk kaut ko mā­cīt. Auk­lē­ša­nās un pam­pe­ru mai­nī­ša­na var no­tikt iz­ņē­mu­ma kār­tā, to­mēr uz­ti­cēt bēr­nus vi­ņam var. Ja vien dar­ba lie­tas ne­būs pār­ņē­mu­šas tē­ta prā­tu, ar bēr­nu viss būs kār­tī­bā.

Ūdens sti­hi­jas mam­mas un tē­ti

Ūdens sti­hi­ja (Vē­zis, Skor­pi­ons, Zi­vis) ir ap­vī­ta ar spē­cī­gu ener­ģē­ti­ku. Mī­ļās mam­mas un tē­ti sniegs ab­so­lū­to mī­les­tī­bu, ne­vē­lo­ties bēr­nus īpa­ši ag­ri aiz­laist pie­au­gu­šo pa­sau­lē. Lab­prāt pa­auk­lēs, pa­tu­rēs klē­pī­tī, sa­mī­ļos, un arī paš­iem Ūdens sti­hi­jas ve­cā­kiem pa­tiks, ka bēr­ni vi­ņus sa­bu­čo.

Rū­pī­gie un drau­dzī­gie

Vē­ža zī­mē dzi­mu­šie ve­cā­ki ir īpa­ši. Šī zo­di­aka zī­me ir Mē­ness aiz­gā­dī­bā, un mā­tiš­ķo emo­ci­ju iz­rā­dī­ša­na no­tiek vis­aug­stā­ka­jā pa­kā­pē. Mam­mas Vē­ži ir ga­ta­vas pa­rū­pē­ties par vi­su - ce­pu­rī­tēm, cim­di­ņiem, ze­ķī­tēm - ne ti­kai sa­vam bēr­nam, bet arī gan­drīz vis­am bēr­nu­dār­zam. Vi­ņas ne­ap­šau­bā­mi būs «sil­tās azo­tes». Arī tē­ti sar­gās sa­vus bēr­nus kā tā­dus ma­zus put­nē­nus. Emo­ci­onā­lā saik­ne starp ve­cā­kiem un bēr­niem ša­jā ho­ro­sko­pa zī­mē pa­stāv vis­stip­rāk. Viss tiks iz­da­rīts ar rū­pī­bu un gā­dī­bu. Da­ļu lai­ka tēvs vel­tīs dar­bam un mā­jas sa­kop­ša­nai, ta­ču do­mas par bēr­nu lab­sa­jū­tu no gal­vas ne­ies ne­kad. Sa­vu­kārt Vē­ža zī­mes mam­ma vis­pirms pa­do­mās par bēr­nu, pēc tam - par dar­bu. Brīv­die­nas un kat­ru brī­vo mir­kli lab­prāt pa­va­dīs har­mo­nis­kā mie­rā, rau­go­ties uz to, kā bērns aug, vi­su lai­ku būs tu­vu­mā. Tē­tim ne­tīk aiz­rau­tī­gas ak­ti­vi­tā­tes - tās Vē­zis at­stās drau­gu (ti­kai la­bu) zi­ņā. Un par drau­dzī­bu ru­nā­jot - Vē­ža bēr­nam va­rē­tu būt viens no la­bā­ka­jiem un uz­ti­ca­mā­ka­jiem drau­giem.

Prin­ci­pi­ālie un sa­rež­ģī­tie

Skor­pi­ona zī­mē dzi­mu­si mam­ma un tē­tis audzi­not «pie­tur» bēr­nu pie se­vis, uz­ska­ta par pri­vāt­īpa­šu­mu. Vi­ņi ir prin­ci­pi­āli - ne­ru­nās ska­ļi, ja būs ar kaut ko ne­ap­mie­ri­nā­ti, līdz brī­dim, ka­mēr pa­tie­si sa­dus­mo­sies. Tā ir vie­na no sa­rež­ģī­tā­ka­jām zo­di­aka zī­mēm tie­ši tā­pēc, ka ne­sa­ka, ko do­mā, un ne­var zi­nāt, ko var sa­gai­dīt nā­ka­ma­jā mir­klī. Tā­pēc bēr­nam ir ļo­ti il­gi jā­mā­cās, lai sa­vus ve­cā­kus sa­pras­tu. Skor­pi­oni ir vi­sai skar­bi un bēr­nus audzi­na stin­gri. Mam­ma tur bēr­nu «tā­āā­dās spī­lēs». Sa­vu­kārt Skor­pi­ona zī­mē dzi­mis tē­tis ir sūrs, vī­riš­ķīgs un spē­cīgs. Viņš pra­sīs dis­cip­lī­nu un kār­tī­bu, un ru­nāt pre­tim ir bez­jē­dzī­gi. Ja ko ie­ņē­mis sa­vā gal­vā par pa­rei­zu, ne­viens vi­ņu ne­spēs pār­lie­ci­nāt par pre­tē­jo. Ka­mēr bērns mazs, ar Skor­pi­onu tē­ti būs vieg­li, jo mī­les­tī­ba un gā­dī­ba vi­ņā ir kriet­ni lie­lā ap­jo­mā. Tik­līdz bērns sāks spert so­ļus un iz­paust do­mas, ir jā­rē­ķi­nās, ka tē­tim būs vie­dok­lis. Ta­ču vi­ņa tē­va jū­tas būs dzi­ļas un viņš vien­mēr gri­bēs un da­rīs vi­su ie­spē­ja­mo, lai at­ras­tos bla­kus sa­viem bēr­niem.

Emo­ci­onā­lā saik­ne

Ziv­ju zī­me ir ļo­ti emo­ci­onā­la un mai­nī­ga. Ziv­ju zī­mē dzi­mu­šās mam­mas un tē­ti bie­ži vien pa­ši ne­zi­na, ko vē­las. Daž­kārt emo­ci­jās pa­teiks: mēs ga­du ne­esam ti­ku­šies, bet tas ir vien­al­ga - mēs ta­ču jū­tam un mī­lam viens ot­ru.

Ziv­ju zī­mē dzi­mu­si mam­ma būs mie­rī­gā­ka, mai­gā­ka un emo­ci­onā­lā­ka ne­kā tē­tis. Vi­ņa arī vai­rāk vē­lē­sies rū­pē­ties par sa­vu bēr­nu, bet tē­tiem rū­pes nav tik iz­teik­tas. Mam­mas il­gi ne­vē­lē­sies pār­raut «na­bas­sai­ti» ar sa­vu at­va­si, vi­ņas sa­trauk­sies, ka ti­kai bērns par ātr­u ne­iz­aug­tu un ne­kur ne­aiz­bēg­tu.

Ziv­ju zī­mē dzi­mis tē­tis ir kluss un jū­tīgs. Vi­ņam pa­tīk bēr­nus «pa­ņemt azo­tē» un pa­tu­rēt cie­ši pie sa­vas sirds. Ja vien pats ne­būs pār­ņemts ar sa­vu emo­ci­ju iz­tir­zā­ša­nu, lab­prāt lai­ku pa­va­dīs ko­pā ar bēr­nu. Ziv­ju tē­tis bēr­nam pa­lī­dzēs iz­vē­lē­ties to vir­zie­nu, ku­rā at­tīs­tīt pras­mes un ta­lan­tus, ra­di­nās pie sa­bied­ris­kās dzī­ves. Tē­tis, kas dzi­mis Ziv­ju zī­mē, bēr­nam būs uz­ti­cams draugs un sa­bied­ro­tais kat­rā ve­cu­mā, lab­prāt da­lī­sies sa­vās pār­do­mās un sa­jū­tās.

Kon­sul­tē­ja ser­ti­fi­cē­ta as­tro­lo­ģe Ri­ta Riek­sti­ņa