PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Bēr­ni­ņa gai­dī­ša­na un Mē­ness cik­li

© Pixabay

Astroloģija ir labs palīgs bērniņa plānošanā, jo sieviešu astroloģiskajās kartēs redzami periodi, kas ir labvēlīgi, lai pieteiktos mazulis. Dažkārt, ja pārim ir problēmas, mediķi pat iesaka vērsties pie astrologiem, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu.

«Tā kā as­tro­lo­gu klien­ti pār­sva­rā ir sie­vie­tes, vi­sai bie­ži kon­sul­tā­ci­jās tiek ska­tīts jau­tā­jums par bēr­na plā­no­ša­nu,» stās­ta as­tro­lo­ģe Lī­ga Šī­ro­na. «Jau­tā­tā­jus var sa­da­līt di­vās lie­lās gru­pās - vie­ni, ku­rus vai­rāk in­te­re­sē plā­no­ša­na lai­ka no­zī­mē - pēc ga­da, pie­ciem vai des­mit plā­not kār­tē­jo (vai pir­mo) at­va­si, un nav iz­teik­tas vai kon­sta­tē­tas pro­blē­mas ar ie­ņem­ša­nu un iz­nē­sā­ša­nu. Tad as­tro­lo­gam at­liek vien ap­ska­tīt sie­vie­tes (un vi­ņas ot­rās pus­ītes arī, ja tā­da ir) kar­ti un ar da­žā­du pro­gno­žu teh­ni­ku pa­lī­dzī­bu ie­teikt vē­la­mos ga­dus ģi­me­nes pie­au­gu­mam. As­tro­lo­ģi­ja ir pla­nē­tu cik­los bal­stī­tas zi­nā­ša­nas, tā­pēc arī bio­lo­ģis­kā pulk­ste­ņa sig­nā­li būs ma­nā­mi at­tie­cī­gu pla­nē­tu cik­lis­ku­ma ie­tek­mē uz in­di­vi­du­ālo kar­ti. Lie­lā­ko­ties sie­vie­tes pa­šas zi­na un ir pa­ma­nī­ju­šas pe­ri­odus, kad bie­žāk ie­krīt acīs grūt­nie­ces un bē­bī­ši iz­rai­sa sil­tas sa­jū­tas sir­dī un aiz­kus­ti­no­šu mik­lu­mu acīs. Tad nu as­tro­lo­gam at­liek vien pa­vēs­tīt, kad gai­dā­mi lab­vē­lī­gā­kie pe­ri­odi. Ta­ču jā­ņem vē­rā, ka bēr­na plā­no­ša­na un gai­dī­ša­na ir pro­cess, kas aiz­ņem ga­du vai pat vai­rāk, tā­pēc pa­šam pār­im būs jā­iz­lemj, vai kon­krē­ta­jā lab­vē­lī­ga­jā pe­ri­odā ie­plā­not bēr­ni­ņu.

To­mēr ne­va­ja­dzē­tu pā­rāk rū­pī­gi ķer­ties pie bēr­na plā­no­ša­nas, ce­rot vi­ņu laist pa­sau­lē kon­krē­tā mē­ne­sī vai da­tu­mā - lai sa­nāk­tu no­teik­ta ho­ro­sko­pa zī­me vai pa­spē­tu ie­kļau­ties at­va­ļi­nā­ju­mos, dip­lom­dar­bos, se­zo­nās un tam­lī­dzī­gi.»

Bēr­nam jā­jū­tas gai­dī­tam, ne­vis plā­no­tam

«Pā­rāk gai­dī­tiem bēr­niem mēdz būt sa­rež­ģī­tas as­tro­lo­ģis­kās kar­tes ar ie­ro­be­žo­tu spē­ju paš­re­ali­zē­ties - jo ve­cā­ku gai­das ir brem­zē­jošs, ne­vis at­bal­stošs fak­tors; bēr­nam ir sa­jū­ta, ka vi­ņam vis­pirms jā­pie­pil­da un jā­at­tais­no ve­cā­ku ce­rī­bas, ne­vis jā­dzī­vo pa­šam sa­va dzī­ve. Op­ti­mā­li bū­tu, ja pār­is ko­pā no­lem­tu, ka ta­gad ir ga­ta­vi bēr­ni­ņa nāk­ša­nai pa­sau­lē, pār­bau­dī­tu ve­se­lī­bu, at­teik­tos no kontra­cep­ci­jas un ļau­tu bēr­ni­ņam pa­šam iz­lemt, kad vi­ņam bū­tu la­bā­kais laiks pie­teik­ties,» ir pār­lie­ci­nā­ta Lī­ga Šī­ro­na.

«Uz­trauk­ties va­rē­tu ti­kai tad, ja bēr­ni­ņa nāk­ša­na pa­sau­lē ka­vē­jas pus­ga­du vai pat ga­du - tad ir vērts do­māt par aug­lī­bas spe­ci­ālis­tu ap­mek­lē­ša­nu vai kā ci­tā­di mek­lēt ie­mes­lu, kā­pēc grūt­nie­cī­ba ne­ie­stā­jas. Te no­nā­kam līdz ot­ra­jai lie­lai kon­sul­tē­ja­mo gru­pai - cil­vē­kiem, ku­riem jau kon­sta­tē­tas pro­blē­mas ar tik­ša­nu pie bēr­na, un jau­tā­jums as­tro­lo­gam ir - kā­das iz­ska­tās bēr­na ie­ņem­ša­nas ie­spē­jas as­tro­lo­ģis­ki un kad bū­tu lab­vē­lī­gā­kais laiks, lai to plā­no­tu. Ša­jos ga­dī­ju­mos zi­nošs as­tro­logs cil­vē­ka as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē bie­ži ie­rau­ga kā­dus šķēr­šļus bēr­na gai­dī­ša­nas pro­ce­sā - gan grūt­nie­cī­bas ie­stā­ša­nās grū­tī­bas, gan ne­iz­nē­sā­ša­nas ris­kus (ar­vien bie­žāk tas mek­lē­jams vī­rie­ša kar­tē, jo no sper­mas kva­li­tā­tes at­ka­rīgs ļo­ti daudz). Tad ar ķer­me­nis­kās as­tro­lo­ģi­jas zi­nā­ša­nām var mē­ģi­nāt ko­ri­ģēt blo­kus or­ga­nis­mā un psi­hē, kā arī uz­la­bot vis­pā­rē­jo or­ga­nis­ma ve­se­lī­bu. Vēl vie­na iz­pla­tī­ta as­tro­lo­ģis­ka pie­eja - ar tā sau­ca­mo Jo­nas me­to­di­ku iz­rē­ķi­nāt la­bā­kās die­nas un lai­kus bēr­na ie­ņem­ša­nai tu­vā­kā ga­da pe­ri­odā, iz­vēr­tēt kat­ra brī­ža as­tro­lo­ģis­ko kar­ti un at­tie­cī­gi re­ko­men­dēt la­bā­ko no 12-13 da­tu­miem, ku­rā ie­plā­not māk­slī­go ap­aug­ļo­ša­nu, tā­dē­jā­di mak­si­mā­li cen­šo­ties no­dro­ši­nāt, ka dār­gās un sa­rež­ģī­tās pro­ce­dū­ras no­slēg­sies ar gai­dī­to ģi­me­nes pie­au­gu­mu.»

Ris­ka fak­to­ri un ne­ie­spē­ja­ma ie­spē­ja­mī­ba

Ļo­ti bū­tis­ki ir ne vien ap­lū­kot ie­spē­ja­mos da­tu­mus, bet ņemt vē­rā arī as­tro­lo­ģis­kos ris­ka fak­to­rus, kad grūt­nie­cī­ba nav vē­la­ma. Ja grūt­nie­cī­ba ie­stā­jas ris­ka fak­to­ru die­nās, bērns var pie­dzimt ar ano­mā­li­jām vai ie­dzim­tām sli­mī­bām, kā arī grūt­nie­cī­bu var pār­traukt spon­tā­nais aborts. Par as­tro­lo­ģis­ka­jiem ris­ka fak­to­riem jā­do­mā arī tām ģi­me­nēm, ku­rām nav sa­rež­ģī­ju­mu ar grūt­nie­cī­bas ie­stā­ša­nos. Tas pa­lī­dzēs iz­vai­rī­ties no ve­se­lī­bas pro­blē­mām grūt­nie­cī­bas lai­kā (piem., spon­tā­nā abor­ta) un sli­mu vai sli­mī­gu bēr­nu dzim­ša­nas.
Dr. Jo­nas sa­vu­laik vei­ca pē­tī­ju­mu ar 360 sie­vie­tēm, kas bi­ja vēr­su­šās klī­ni­kā ar sū­dzī­bām, ka vi­ņas ilg­sto­ši (trīs vai vai­rāk ga­du lai­kā) ne­spēj pa­likt stā­vok­lī. Šīm sie­vie­tēm ne­bi­ja pa­to­lo­ģi­ju, un vi­ņām ti­ka ie­teikts ie­vē­rot re­ko­men­dā­ci­jas par bēr­na ie­ņem­ša­nas lab­vē­lī­ga­jiem un ne­lab­vē­lī­ga­jiem lai­kiem at­bil­sto­ši as­tro­lo­ģis­ka­jiem rā­dī­tā­jiem. Ga­da lai­kā 352 no šīm sie­vie­tēm pa­li­ka stā­vok­lī. Tā bi­ja gran­di­oza veik­sme, jo de­va līdz šim ne­pie­re­dzē­tu efek­ti­vi­tā­ti: 92%. Ti­ka kon­sta­tēts - pa­stāv ie­spē­ja­mī­ba, ka vis­lab­vē­lī­gā­kais laiks grūt­nie­cī­bai ir mens­tru­āci­ju laiks, ja tam at­bilst pil­nā Mē­ness fā­ze.

Bēr­na ie­ņem­ša­nai ir jā­ga­ta­vo­jas

«Ja sie­vie­te nāk pie as­tro­lo­ga ar jau­tā­ju­mu par vē­la­mo lai­ku bēr­ni­ņa ie­ņem­ša­nai, vis­pirms ska­tos vi­ņas as­tro­lo­ģis­ko kar­ti ko­pu­mā,» stās­ta ser­ti­fi­cē­ta as­tro­lo­ģe Ag­ne­se Fūr­ma­ne. «Diem­žēl re­ti ie­ro­das sie­vie­tes, kas vēl nav mē­ģi­nā­ju­šas ie­ņemt bēr­nu un vē­las zi­nāt lab­vē­lī­gā­kos lai­kus, kad to da­rīt. Tā ir kļū­da, jo bēr­na ie­ņem­ša­nai ir jā­ga­ta­vo­jas. Vis­la­bāk, ja to da­ra abi par­tne­ri ko­pā. Tā­pēc kon­sul­tā­ci­jā vē­lams ap­lū­kot abu ve­cā­ku as­tro­lo­ģis­kās kar­tes, sa­de­rī­bu, veik­smī­gā­kos brī­žus no­teik­tām dar­bī­bām. Pirm­kārt, tiek ska­tī­ta cil­vē­ka in­di­vi­du­ālās as­tro­lo­ģis­kās kar­tes piekt­ā «mā­ja», kas tra­di­ci­onā­li at­bil­dī­ga par bēr­niem, kā arī tās pār­vald­nie­ka no­vie­to­jums un pla­nē­tas, ku­ras at­ro­das ša­jā mā­jā, to as­pek­ti. Tā­pat no­zī­mīgs fak­tors ir sie­vie­tes Mē­ness no­vie­to­jums dzim­ša­nas brī­dī, tā as­pek­ti un as­pek­tu kom­bi­nā­ci­jas. Grūt­nie­cī­bas ga­dī­ju­mā var ap­lū­kot pir­mo mā­ju, kas «at­bil­dī­ga» par cil­vē­ka iz­ska­tu, kā arī as­to­to mā­ju, ku­rā ska­ta dzem­dī­bas. Rei­zēm tiek ak­cen­tē­ta des­mi­tā mā­ja, kas liek uz­ņem­ties at­bil­dī­bu, mai­na sta­tu­su utt. Pla­nē­tu as­pek­tu kom­bi­nā­ci­jas, kas vei­ci­na grūt­nie­cī­bas ie­stā­ša­nos, var būt da­žā­das. Tas at­ka­rīgs no cil­vē­ka po­ten­ci­āla­jām ie­spē­jām.»

Kad grūt­nie­cī­ba jau ie­stā­ju­sies, tās gai­tu no­sa­ka sie­vie­tes na­tā­lais Mē­ness (as­pek­ti, zī­me, mā­ja pa­mat­ho­ros­ko­pā) un as­pek­tu kom­bi­nā­ci­jas, kas vei­do­jas tran­zī­tu ie­tek­mē at­tie­cī­bā pret na­tā­lo Mē­ne­si, ho­ro­sko­pa piekt­o mā­ju, tās pār­vald­nie­ku un ta­jā eso­ša­jām pla­nē­tām. Tra­di­ci­onā­li veik­smī­gā­kais pe­ri­ods sie­vie­tei ir brī­dis, kad dzim­ša­nas ho­ro­sko­pā vei­do­jas lab­vē­lī­gas as­pek­tu kom­bi­nā­ci­jas starp pla­nē­tām un mā­jām, kas at­bil­dī­gas par grūt­nie­cī­bu, dzem­dī­bām, ve­se­lī­bu. Grū­tā­kos pe­ri­odus no­sa­ka pēc tā­das audzi­no­šas pla­nē­tas kā Sa­turns no­vie­to­ju­ma un tā vei­do­ta­jiem as­pek­tiem, daž­kārt sa­va lo­ma ir Mar­sam, Urā­nam, Plū­to­nam, kas tra­di­ci­onā­li as­tro­lo­ģi­jā skai­tās ne­lab­vē­lī­gās pla­nē­tas.

Ag­ne­se Fūrmane sa­ka: «Kat­rai sie­vie­tei ir aug­lī­gā­kie un ne­aug­lī­gā­kie pe­ri­odi, ku­rus ar as­tro­lo­ģi­jas pa­lī­dzī­bu var la­bi re­dzēt un pro­gno­zēt. To­mēr ne­va­jag do­māt, ka as­tro­logs ir Dievs, un, iz­vē­lo­ties vis­lab­vē­lī­gā­ko lai­ku ie­ņem­ša­nai, to­mēr ne­tiek do­ta ga­ran­ti­ja, ka re­zul­tāts būs 100% veik­smīgs. Aug­lī­gais pe­ri­ods ir tad, kad pēc as­tro­lo­ģis­ka­jiem rā­dī­tā­jiem grūt­nie­cī­bu vei­ci­na vai­rāk po­zi­tī­vo fak­to­ru ne­kā ne­ga­tī­vo. To­mēr ša­jā brī­dī der at­ce­rē­ties, ka ne­kad viss ne­būs ide­āli, ja tas sie­vie­tei nav ie­likts šū­pu­lī. Tā­pēc sie­vie­tēm ar sa­rež­ģī­tiem ho­ro­sko­piem ir grū­ti no­teikt lab­vē­lī­gā­kos lai­kus, jo jau pa­šos pa­ma­tos ir «ie­lik­tas» grū­tī­bas, kas jā­pār­var.

Ja sie­vie­te to ap­zi­nās, strā­dā ar se­vi, pū­les bie­ži vai­na­go­jas ar pa­nā­ku­miem. Tur­pre­tim, ja ne­ap­zi­nā­ti sa­vās lik­stās un ne­die­nās vai­no ci­tus - ve­cā­kus, vī­ru, grū­to dzī­vi -, si­tu­āci­ja ri­si­nās daudz sa­rež­ģī­tāk. Sva­rī­gā­kais šķēr­slis, kas, pēc ma­niem no­vē­ro­ju­miem, trau­cē sie­vie­tei pa­likt stā­vok­lī, ir sa­rež­ģī­tās at­tie­cī­bas ar mā­ti. Tā ir sie­viš­ķā ener­ģi­ja, kas tiek no­do­ta no pa­au­dzes pa­au­dzē. Ja sie­vie­tei ir slik­tas at­tie­cī­bas ar sa­vu mam­mu, ļo­ti ie­spē­jams, ka vi­ņai būs jā­pār­var grū­tī­bas, kas sais­tī­tas ar bēr­ni­ņa ie­ņem­ša­nu, iz­nē­sā­ša­nu vai dzem­dē­ša­nu. Pirms plā­not grūt­nie­cī­bu, ir vērts aiz­do­mā­ties arī par šiem jau­tā­ju­miem.»

Sie­viš­ķās bū­tī­bas mek­lē­ju­mos

Psiho­lo­ģe, AAM (aug­lī­bas at­pa­zī­ša­nas me­to­des) in­struk­to­re, bied­rī­bas «Par dzī­vī­bu» un «Ģi­me­nes eko­lo­ģi­jas in­sti­tū­ta» ak­tī­vis­te Di­āna Staņ­ko stās­ta, ka Lat­vi­jā pie­eja­mas aug­lī­bas at­pa­zī­ša­nas me­to­des, ar ku­ru pa­lī­dzī­bu pār­is var no­teikt vis­lab­vē­lī­gā­ko lai­ku bēr­ni­ņa ie­ņem­ša­nai.

«Aug­lī­bas at­pa­zī­ša­nas me­to­des ir mūs­die­nī­gas un zi­nāt­nis­ki pa­ma­to­tas me­to­des, ku­ras var iz­man­tot gan tad, kad pār­is vē­las at­likt bēr­ni­ņa ie­ņem­ša­nu, gan tad, kad plā­no ie­ņemt. Dau­dzi ne­maz ne­zi­na, ka sie­vie­te ne­spēj ie­ņemt ma­zu­li kat­ru die­nu. Mens­tru­ālā cik­la lai­kā no­brie­du­si sie­vie­tes ol­šū­na dzī­vo ti­kai 24 stun­das, no ku­rām ap­aug­ļo­ša­nai vis­la­bā­kais laiks ir pirm­ās 12 stun­das. At­šķi­rī­bā no vī­rie­šiem, ku­ru aug­lī­ba var būt no pu­ber­tā­tes pe­ri­oda līdz sir­mam ve­cu­mam, sie­vie­tes aug­lī­gais laiks ir ti­kai ap­tu­ve­ni 4% no vi­ņas dzī­ves. Vēl viens vē­rā ņe­mams fakts ir tāds, ka vī­rie­ša sper­ma­to­zo­īdi sie­vie­tes ķer­me­nī var iz­dzī­vot 3-5 die­nas, ar iz­ņē­mu­miem - līdz pat 7 die­nām. Tā­pēc, ru­nā­jot par aug­lī­bu, jā­min ter­mins - pār­a aug­lī­ba. Pār­a aug­lī­ba ir at­ka­rī­ga no vī­rie­ša un sie­vie­tes ve­se­lī­bas stā­vok­ļa - vie­nam pār­im tā var būt da­žas stun­das, bet kā­dam ci­tam pār­im - vai­rā­kas die­nas. Var būt tā, ka pār­im, lai gan ir re­gu­lā­ra tu­vī­ba, ma­zu­lī­tis var ne­pie­teik­ties ti­kai tā­pēc, ka tu­vī­ba nav bi­ju­si īs­ta­jā brī­dī. Ie­mā­co­ties ­pa­zīt vis­aug­lī­gā­ko lai­ku cik­lā, var arī kriet­ni pa­lie­li­nā­ties ie­spē­ja ie­ņemt ma­zu­li. Lai va­rē­tu ie­ņemt ma­zu­li, ir sva­rī­ga arī at­tu­rī­ba no in­tī­mās tu­vī­bas - vis­maz trīs die­nas pirms plā­no­tās ie­ņem­ša­nas, bet vē­lams vai­rāk. Tie­ši at­tu­ro­ties vī­rie­ša sper­ma­to­zo­īdi var pa­spēt no­briest. Ta­ču da­ži pār­i pie­ļauj lie­lu kļū­du, do­mā­da­mi - jo bie­žāk vi­ņi būs tu­vi, jo lie­lā­ka ie­spē­ja, ka ie­ņems, ne­zi­nā­da­mi, ka efekts būs glu­ži pre­tējs.

Mūs­die­nās ar­vien vai­rāk pār­iem ir pa­ze­mi­nā­ta aug­lī­ba, un līdz ar to pa­rā­dās pro­blē­mas ar ie­ņem­ša­nu. Aug­lī­bu ie­tek­mē ve­se­lī­bas stā­vok­lis - hro­nis­kas sli­mī­bas, vi­des fak­to­ri, uz­turs, ne­ve­se­līgs, maz­kus­tīgs dzī­ves­veids, kā arī ne­vē­lē­ša­nās vai, glu­ži pre­tē­ji, pā­rāk lie­la vē­lē­ša­nās ra­dīt bēr­nu. Da­ļai pie­tiek mai­nīt dzī­ves­vei­du un at­tiek­smi, lai pa­aug­sti­nā­tu aug­lī­bu un ra­dī­tu ma­zu­li.»

Spe­ci­ālis­te pie­bilst, ka aug­lī­bas at­pa­zī­ša­nas me­to­des nav ka­len­dā­rās me­to­des. Ka­len­dā­rās me­to­des ir vēs­tu­re un mūs­die­nās ne­dar­bo­jas. Sā­kot­nē­ji div­des­mi­ta­jos ga­dos iz­gud­ro­ja ka­len­dā­ro skai­tī­ša­nas me­to­di. At­skai­tī­ja 14 die­nas no nā­ka­ma­jām mē­neš­rei­zēm un, pie­lie­kot +/-3 die­nas, ska­tī­jās tā kā uz vie­nu pus­i, uz ot­ru pus­i, tas bi­ja aug­lī­gais laiks. Tas bi­ja lai­kā, kad sie­vie­tēm ne­bi­ja tik stre­sai­na dzī­ves­vei­da, vi­ņas daudz ne­pār­vie­to­jās, gā­ja gu­lēt vai­rāk vai ma­zāk līdz ar sau­lrie­tu un cē­lās ar sau­llēk­tu, dzī­vo­ja Mē­ness ie­tek­mē un ār­ā ne­bi­ja māk­slī­gā ap­gais­mo­ju­ma.

In­te­re­san­ti, ka bēr­ni vai­rāk dzimst vai tiek ie­ņem­ti piln­mē­ne­sī, jo piln­mē­ness ir vis­bie­žā­kais ovu­lā­ci­jas laiks. Piln­mē­ne­sī dzem­dī­bu na­mi ir pil­nā­ki ne­kā ci­tā lai­kā.

Jā­at­ce­ras, ka mēs va­ram plā­not vis­la­bā­ko lai­ku bēr­na ie­ņem­ša­nai, ta­ču tas ne­ga­ran­tēs bēr­ni­ņa ie­ņem­ša­nu. Bērns at­nāks kā brī­nums ti­kai tad, kad būs pie­nā­cis īs­tais brī­dis, un mū­su uz­de­vums ir ne­trau­cēt vi­ņa at­nāk­ša­nai.

UZZIŅAI!

Jo­nas-Šul­ma­na me­to­de

Ame­ri­kā­nie­te Fran­ces­ka Ne­iša sa­vā grā­ma­tā «Mē­ness cikls» (Fran­ces­ca Naish «The Lu­nar Cycle. A Gui­de to Na­tu­ral and As­tro­lo­gi­cal Fertility Con­trol», Prism Press 1989) pub­li­cē­ja pē­tī­ju­ma re­zul­tā­tus, ku­ros kon­sta­tē Mē­ness - Sau­les ak­ti­vi­tā­tes (fā­zes) ie­tek­mi uz vī­rie­šu sper­mas ak­ti­vi­tā­ti. Vi­ņas pē­tī­ju­mos at­klāts, ka pil­nās Mē­ness fā­zes lai­kā vī­rie­šiem sper­mas kva­li­tā­tes rā­dī­tā­ji pie­aug vai­rāk­kārt. Prak­sē tas pa­līdz at­ri­si­nāt ga­dī­ju­mus, kad pār­a ne­va­rē­ša­na ra­dīt bēr­nu sais­tī­ta ar vī­rie­ša sper­mas vā­ju­mu. Šī me­to­de ie­gu­vu­si no­sau­ku­mu «Jo­nas-Šul­ma­na me­to­de», taču tai nav pa­ma­to­ta zi­nāt­nis­kā skaid­ro­ju­ma.