PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Kristālu detektīve

 
©F64 Photo Agency

Viņa teic, ka nodarbojas ar metamineraloģiju. Tā ir unikāla pieeja pašattīstībai caur minerālu pasauli. Jo kad dzīve izdodas un esi laimīgs, tu piepildi ar savu laimi tuvinieku sirdis un tādā veidā sniedz šo laimes sajūtu pasaulei. Tagad viņa ne tikai darina rotas, bet iepazinusi arī minerālu būtību. Ir sakrājusi zināšanas, kurās dalās ar citiem, spēj atpazīt viltojumus, kas arī bija pirmais pamudinājums sākt pētīt un pievērsties brīnumainajai minerālu pasaulei. INGAI DEMČUKAI piemīt pamatīgums – ja pētīt, tad dziļi un līdz pašiem pamatiem. Kā jau cilvēkam, kura piedzimšanas brīdī Saule atradusies Vērša zīmē.

Pirmo reizi Ingu satiku ikgadējā labu ļaužu sanākšanā, brīvdabas festivālā «Laika rata pietura Evertos». Toreiz abas bijām atbraukušas atrādīt savus akmentiņus, sākām runāties - esam vai neesam konkurentes. Ingas pieeja bija ļoti simpātiska - kāda konkurence, katrs akmentiņš atrod savu cilvēku un otrādi! Šī gada sākumā satikāmies Rīgas Tehniskajā universitātē Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, apgūstot mineraloģijas kursu. Laboratorijā arīdzan sazāģējām un mikroskopā pētījām minerālu būtību. Paldies pasniedzējam, kurš bija pacietīgs, jo Ingai bija daudz, daudz jautājumu. Vēlāk sarunā noskaidrojām, ka viņas horoskopā ir arī Jaunavas zodiaka zīmes ietekme - vajag atbildes un pēc iespējas precīzākas.

Tagad tiekamies Ingas salonā romantiskajā Mūrnieku ielā Rīgā. Viņai pilna galva ar jauniem plāniem un projektiem, un visapkārt akmeņi, akmeņi, akmeņi.

Nopērc to, nezin ko...

Nav glīti pircējus mānīt... Nav glīti!... Ingai sāp sirds par dažu rotu tirgotāju bezatbildību, paviršību vai blēdīgumu - kāds nu kuram iemesls... Bet nereti rotu meistari pārdod minerālus (ko turpmāk tekstā dēvēsim par akmeņiem, tā ir iegājies), kurus uzdod par citiem vai vienkārši nepazīst. Patiesībā tas pirms gadiem četriem bija iemesls, kāpēc Inga pievērsās daudzveidīgās minerālu pasaules pētīšanai. «Viss sākās ar grāmatzīmju darināšanu. Tās joprojām ir mana sirdslieta, darinu tās ar lielu baudu. Reiz iegāju rotu furnitūras veikalā un ieraudzīju metāla sagataves, pārdevēja izstāstīja, kas tas ir, un man radās ideja. Sāku pirkt akmeņus un taisīt greznas, oriģinālas grāmatzīmes. Sākumā dāvināju draudzenēm, pēc tam sāku saņemt pasūtījumus, lūgumus izgatavot rokassprādzes un citas rotas. Akmeņus, protams, pirku Rīgas veikalos un pēc kāda laika sāku saprast un arī daži klienti teica, ka daži akmeņi nav tie, par ko tikuši uzdoti,» atminas Inga. «Sāku pētīt, apgūt mineraloģiju kā zinātni, lai varētu atpazīt minerālus. Atklājās diezgan bēdīga situācija. Veikalos dažkārt tiek pārdoti pavisam citi akmeņi, nekā norādīts cenu zīmē. Un diezgan bēdīgi ir arī tas, ka pašiem meistariem ir vienalga... Esmu par to, lai netirgo viltojumus! Vērsos pie rotu māksliniecēm un aicināju, lai nāk pie manis konsultēties. Biju gatava pastāstīt par viltojumiem, parādīt paraugus, iemācīt atšķirt. Bez maksas. Viena no atbildēm: «Bet man vienalga - galvenais, lai smuki! Cilvēkiem patīk, viņi pērk, skaisti un lēti.» Tas nebija vienīgais tāds gadījums. Turklāt ir tendence, ka meistari zina, ka tirgo viltojumus, un turpina tos pārdot kā dabīgus akmeņus.»

Akmeņu pazinējam jau ir skaidrs, ka iegādāties malahīta vai akvamarīna rokassprādzi par 7 vai 15 eiro nevar. Tām, ja darinātas no īstajiem akmeņiem, jābūt daudz dārgākām. Diezgan bieži viltojumu kategorijā gadās nefrīts un tirkīzs, un pat pieredzējušam speciālistam to autentiskumu «uz aci» noteikt ir pagrūti, pat neiespējami. «Sevišķi bieži sastopami tirkīza viltojumi. Tiek ņemti cietības, konsistences un krāsas ziņā līdzīgi minerāli un rotās uzdoti par tirkīziem. Tos atšķirt nevarēs. Tāpēc tirkīzu un nefrītu labāk nest pārbaudīt uz Valsts proves uzraudzības biroju,» skaidro Inga. «Kā nefrītu Rīgā nereti tirgo krāsotu kvarcītu vai avanturīnu. Tirkīza vietā savukārt tirgo krāsotu hovlītu. Tos gan atpazīt nav problēmu.»

Mācoties RTU, Inga uz nodarbību atnesa zilganbaltu akmeni, kas pirkts kā sodalīts. Viņai bija aizdomas, ka tas nav īsti tas, par ko uzdots. Vēlāk atklājās, ka tā ir azulbahija - zilais granīts. «Paldies RTU pasniedzējiem - viņi pateica, ka šī minerāla sastāvā pamatā ir albīts. Un albītam ir gandrīz tāda pati ķīmiskā formula kā sodalītam. Azulbahijas sastāvā ir abi. Vēlāk vēl pavadīju dienu internetā, iekams sapratu, kas tas ir,» Inga atminas. Viņai patīk visu noskaidrot, līdz atbilde atrasta. «Rotu meistaram nav obligāti jāzina minerālu ezoteriskā nozīme, bet no kā viņš taisa - to gan vajadzētu zināt. Piemēram, ka rauhtopāzs nav nekāds topāzs, bet dūmakainais kvarcs, un aplami ir teikt, ka mums te ir rotas no topāza! Elementārā mineraloģija meistariem ir jāzina.» Ingai radusies doma sarīkot nelielus kursus, kuros tīri tehniski vienkāršā cilvēku valodā izstāstu, kas ir kas.

Safīriņš - bēglis

Gandrīz katram akmeņu mīļotājam ir kāds stāsts par mistiskiem un pat neticamiem atgadījumiem. Visbiežāk - mistiski pazūd un tad tikpat mistiski atrodas. Jautāju Ingai, vai viņai arī ir kādi nostāsti?

Metamineraloģe teic, ka vismaz viens spilgts gadījums esot. Kad akmentiņš it kā gribējis pateikt: «Inga, tev nav taisnība!»

Viņai ne visai patīkot safīri - zilie korundi. Tie ir cieti, smagnēji. Taču šie minerāli atrodas kolekcijā, lai rādītu cilvēkiem. «Man ir viens skaists zvaigžņotais safīriņš un arī parastais. Lekcijās rādu cilvēkiem tos un mēdzu arī piebilst: «Man jau tie safīri nepatīk...» Reiz vadu nodarbību, gribu rādīt safīru, un pēkšņi tā nav. Iepriekš bija, bet tagad nav! Izmeklējos visur. Nav! Tad atminos, ka tikko pie manis bija kolekcionāru tikšanās, mēs viens otram rādījām akmeņus, visi bija salikti uz galda. Pēc tam es vienam no viesiem palīdzēju akmeņus iesaiņot, salikt promnešanai. Zvanu, prasu: «Atvaino, vai pie tevis kolekcijā nav bēglis?» Pēc brīža saņemu atbildi: «Jā, tavs bēglis atradies!» Tāds smieklīgs gadījums bija. Visu laiku teicu, ka man tas safīrs nepatīk, un viņš no manis aizbēga,» Inga atminas. Un tā jau ir - ja kāds akmens pie tevis nonācis, tad tam te arī jābūt.

Ideju dzirkstis

Nostāstu pūrā ir vēl viens ar akmeņiem saistīts fantastisks gadījums. «Veidoju projektu, kā ar minerālu palīdzību iedegt cilvēkā dzirksti. Mēs ar domubiedriem gājām pa spirāles kalnu, Piltiņkalnu Drustu pagastā - tur katram aplim ir vārti, pa kuriem tu nonāc nākamajā aplī, un tā līdz pašai augšai. Šo ceļu ejot, meditēju par projektu, domas pie manis atnāca jau konkrētā formā, pierakstīju kladē. Ienākot vārtos pirms pēdējā apļa, skatos - man pie kājām guļ akmens, kurā dzirksteles raksts. Uztvēru to kā zīmi, ka esmu uz pareizā ceļa.»

Akmeņi saskan ar taro

Inga arī četrus gadus mācījās Baltijas Astroloģijas skolā un pie Aleksandra Aiča taro kāršu un kabalas zinības. Vai citas ezoteriskās zināšanas var sasaistīt ar akmeņiem? «Jā, man ir projekts nodarbībām par taro kāršu sasaisti ar minerāliem. Es ļoti labi varu piemeklēt akmeņus, kas saskan ar konkrētās taro kārts enerģētiku,» saka Inga. Nākotnes prognozēšanā tas noder? «Noder dažādi. Gan cilvēka iekšējās pasaules izzināšanā, gan zīlēšanā. Mēs ar meitenēm, kas pie manis mācās, izspēlējām tādu kā prognožu spēli. Viena lika kārtis nākamajam mēnesim, un pārējās attiecīgi piemeklēja akmeņus, kurus nēsāt. Savdabīgi, bet vislabāk sanāca, kad meitenes akmeņus izvēlējās pēc kārts krāsām. Ļoti saskanēja ar enerģijām. Es izmantoju dažādas taro kāršu kavas, bet viena no mīļākajām ir «DeviantMoonTarot». Tā visus melnumus velk ārā no cilvēka, izvelk gaismā to tumšo pusi. Tā nav jāslēpj, mums ar tumšo pusi jāmāk pareizi sarunāt. Ja mēģinām cīnīties un apslāpēt dziļi sevī, tad vienā brīdī tas melnums nāk ārā tā, ka par maz neliksies. Tāpēc cilvēkam jāapzinās sava tumšā puse un ar to jāstrādā. Patiesībā mūsos nav nekā slikta.

Mēs ar pasniedzēju Aiču kabalā, meditācijās gājām ļoti dziļi, daudz izzināju un visu šo mācību laikā sapratu, ka akmeņus var likt klāt visam, tos var izmantot daudzās garīgajās praksēs un profesijās kā palīginstrumentus. Un, protams, ikdienā jebkurš cilvēks akmeņus var izmantot kā palīgus savu mērķu īstenošanā. Akmens ir kā enkurs. Nodomam. Mērķim. Situācijām. Egregoram. Tas ir kā kanāls radiostacijā, noskaņojies uz to, un Visums tevi ved pa to ceļu, un akmens palīdz doties,» stāsta metamineraloģe.

Katram dzīves periodam savs palīgs

«Vai pašai ir akmentiņi, ar kuriem «nēsājies»?» jautāju. «Man tāpat kā jebkuram cilvēkam ir dzīves periodi, kad vajag to vai citu akmeni. Nav tā, ka cilvēkam visu mūžu jānēsā tikai viens akmens. Ir akmeņi dažādām dzīves situācijām - ģimenei, labklājībai, karjerai, mīlestībai. Kā jau visiem cilvēkiem, arī man ir dažādi dzīves periodi un es nēsāju dažādus akmeņus. Vismīļākais man ir hrizoprāzs. Gan pēc savas būtības, gan krāsas. Tas jau vairākus gadus ir mans favorīts, bet tomēr laiku pa laikam man gribas panēsāt citus akmeņus. Man bija sodalīta periods, tagad atkal atgriezies hrizoprāzs un arī saules akmens,» tā Inga. Saku, ka saules akmens atnācis droši vien tāpēc, ka patlaban rit intensīvs darbs dažādos jaunos projektos, vajag enerģiju. «Jā, protams, tā ir radošā, saules enerģija,» Inga piekrīt. «Dvēsele pati zina, ko tai vajag. Ja kāds speciālists iesaka akmeni, bet tu jūti, ka tas tev nepatīk, tad nepērc. Ir jāņem tas, kas patīk, un tas nekas, ka pēc nedēļas varbūt vairs nepatiks. Noliec malā, un varbūt pēc mēneša vai gada atkal vajadzēs. Neatdod citam. Bet, ja prasās kādam uzdāvināt, tad dari tā. Ar akmeņiem jārīkojas pēc izjūtām.»

Apstrādāts vai neapstrādāts?

Pareizākā izvēle - kā pašam labāk patīk, uzskata Inga. Ja cilvēks vēlas neapstrādātu, tad jāņem neapstrādāts. Protams, ir atšķirība. Neapstrādātam būs asākas malas, apstrādātam noapaļotas. Pēdējām ir maigāka iedarbība, neapstrādātām - asāka. Tad jāskatās, ko cilvēkam vairāk vajag. Bet nevar teikt, ka viens akmentiņš ir labāks par citu. Ja runājam par psiholoģisko iedarbību, tad.. piemēram - serpentīns... raksts un būtība izceļas vairāk, ja akmens pulēts. Neapstrādāts teju vai skumjas var radīt, bet apstrādātā variantā ir ko redzēt! Vai, piemēram, burbuļu halcedons vai pirīts. Tos pat nevar un nevajag apstrādāt. Ja vajag pirīta «izsitienu» dzīvē, tad jāņem neapstrādāts, ja vajag maigāku, tad var lodi. Protams, ja mēs ņemam dabīgo kvarca kristālu, tam no gala iet tas stars, un tad formai ir nozīme. Tāds kristāls būs jaudīgāks nekā noslīpēts kā lodīte vai pērlīte. Atsevišķs kristāls būs arī jaudīgāks nekā minerāls ieža, masas formā. Kristālam ir individualitāte, tam piemīt sākotnējā būtība, kas apslīpējot tiek noņemta. Taču iedarbība vienalga būs.

Akmeņi nav mainījušies, cilvēki gan

Akmeņi paši nav mainījušies, cilvēki ir mainījušies - tas ir galvenais, uzskata Inga: «Tas, kas rakstīts senajos lapidārijos, tika rakstīts to laiku cilvēkiem. Tāds akmeņu vēstījums mūsu laikos saistīts pārsvarā tikai ar egregoru, ja varētu teikt - pasaules ticību. Pastāv uzskats, ka akvamarīns ir jūrasbraucēju talismans un aizsargā jūras ceļojumos. Tas strādās, jo milzum daudz cilvēku tam tic. Senatnē nebija ķīmiskās analīzes, cilvēki nemācēja atšķirt rubelītu jeb rozā turmalīnu no rubīna. Domāja, ka serdoliks dažādās nokrāsās ir dažādi akmeņi. Cik daudz alķīmiķu gāja bojā, eksperimentējot ar fluorītu! Kad es lasu senos litoterapeitu stāstus, ka kāds minerāls jāsasmacina un jādzer, un zinu, ko tas minerāls satur... Sasmalcinot tu dzersi indi. Taču internetā tādas receptes atrodamas vēl joprojām. Tāpēc es gribu teikt - dzīvosim mūsdienīgi. Mēs mītam citā pasaulē, no 1986. gada sāka pieaugt Zemes vibrācijas, bet mums ir citas vibrācijas (skat. tabulu un skaidrojumu - aut.). Iespējams, tāpēc mūsdienās mirst daudz jaunu cilvēku, šķietami ne no kā. Sirdslēkme un viss. Tie, kas neiztur šīs zemes vibrācijas, aiziet.»

Mūsu laikos visiem strauji jāattīstās. Cilvēki, kas nopietni nodarbojas ar astroloģiju vai ezoteriskām praksēm, zina, ka vairākums no tās informācijas un teorijām, kas pastāvēja gadsimtiem, mūsdienās vairs nestrādā. Mainījusies arī cilvēku uztvere. Uz daudziem vairākas enerģētiskās prakses vairs nestrādā, jo tās ir novecojušas. Tas attiecas arī uz cilvēku izpratni par minerāliem. Piemēram, rozā kvarcu nereti saista ar beznosacījumu mīlestību, taču šis kristāls nes citu vēsti. «Mūsdienās cilvēki bieži nesaprot, kas ir beznosacījumu mīlestība, un jauc to ar mīlēšanos. Beznosacījumu mīlestību varētu simbolizēt zaļie akmeņi, jo tas saistās ar sirds čakru. Man viss ir, un esmu gatava jums dot. Rozā krāsa par to nerunā. Rozā krāsa ir - sarkans plus balts. Sarkanā krāsa - enerģija, vīrietis kareivis. Spilgta, graujoša enerģija. Baltā krāsa - viedums, svētums, nevainība, tīrība. Tās ir citas enerģijas. Tur ir runa par sevis, sava ķermeņa pieņemšanu, izcelšanu. Labā nozīmē. To, kas koncentrējas sarkanajā čakrā, mēs uztveram kā svētu. Mūsu instinkti ir svēti, mēs tos pieņemam un ar tiem forši sadzīvojam. Rozā ir pieņemšanas krāsa. Tā ir arī tantras, seksa, romantikas krāsa - mīlēšanās krāsa, nevis beznosacījuma mīlestības,» Inga pauž savu viedokli.

***

Ir jāmainās līdzi laikam, uzskata metamineraloģe Inga Demčuka: no 1986. gada zinātnieki novēro apkārtējās pasaules vibrāciju biežuma paaugstināšanos. Zeme, paaugstinot savas vibrācijas, tā kā modina cilvēkus un liek viņu smadzenēm iziet no miega un strādāt apzināti. No 1952. (kad tas tika atklāts) līdz 1986. gadam Zemes vibrācija bija pastāvīga - 7,83 Hz.

Cilvēka smadzeņu vibrācijas ir 14-40 Hz. 1986. gadā vibrācijas sāka paaugstināties: 2000. - līdz 9,30 Hz, 2007. - līdz 11,10 Hz, 2013. - līdz 13,74 Hz, 2014. - līdz 16,5 Hz, 2016. - līdz 30 Hz, 2017. - līdz 36 Hz. 2019. gada sākumā bija jau lēcieni vairāk par 40 Hz ar atsevišķiem lēcieniem līdz 80 Hz, bet martā bija lēciens līdz 150 Hz. Pat ja mēs skatīsimies uz situāciju no zinātnes puses, kļūst skaidrs, ka cilvēks, kurš nepaaugstina savas vibrācijas, tā vai citādi drīz atstās Zemi. Bet tie, kas paaugstina savas personīgās vibrācijas līdz tam pašam līmenim, varēs bez meditācijām piekļūt informatīvajam laukam, kanāliem un spējām, jo smadzenes funkcionēs bez miglainības. Informācijas avots: http://www.poleshiftnews.com/schumann-resonance.html


http://news.lv/Praktiska-Astrologija/2019/09/27/kristalu-detektive
 

Abonē