Daudziem droši vien liktos jauki paskatīt bērna dzimšanas karti un ieraudzīt – ooo, būs ģēnijs! Bet tā nav. Joprojām astroloģijā tiek lauzti šķēpi par to, vai ģenialitāti iepriekš jau var ieraudzīt dzimšanas kartē, kādi rādītāji varētu būt īstie un vai vispār tas izdarāms? Teorijas ir visdažādākās – no klasiski astroloģiskām līdz individuāliem brīnumainiem secinājumiem; no zinātniskām līdz dziļi ezoteriskām. Bet skaidrs ir tas, ka pa īstam joprojām nekas nav skaidrs.
Viedokļi atšķiras
Dažādi astrologi jautājumam par ģenialitāti piedāvā atšķirīgu pieeju. Vieni apgalvo, ka ģenialitāte saistīta ar aspektiem starp noteiktām planētām (piemēram, Merkuru, Urānu, Neptūnu, Sauli, Plūtonu) vai arī ar planētu aspektu konfigurācijām.
Tomēr ir tādi, kas to apšauba, jo tieši tādi paši sastopami arī to cilvēku kartēs, kuros nekādas ģenialitātes iezīmes nav novērojamas. Vairākiem cilvēkiem ir vienādi aspekti starp vienām un tām pašām planētām, bet viens no viņiem kļūst par ģēniju, cits labākajā gadījumā par savas jomas atzītu profesionāli, bet pārējie vispār ne ar ko neizceļas.
Tā kā tik visaptverošu daudznozaru ģēniju kā Leonardo da Vinči ir ārkārtīgi maz un parasti ģenialitāte izpaužas kādā vienā jomā, būtiski esot lūkot, kur atrodas Merkurs, kuru māju pārvalda, kas notiek tur. Svarīgs esot spēcīgs Merkurs ar augstāko planētu aspektiem, īpaši ar Urānu - saka citi.
Tie, kam patīk vienkāršot, apgalvo, ka Urāns ir pats galvenais «ģēniju aizbildnis».
Citi savukārt uzskata, ka Urāns - tā ir tikai oriģinalitāte, nevis ģenialitāte. Galu galā arī ģēnijs zinātnieks un ģēnijs mākslinieks nav viens un tas pats. Labi aspektēts Urāns, Ūdensvīra pārvaldnieks, radošajās vai personības mājās piešķir netriviālu domāšanu, kas ir būtiski. Bet, ja nav citu faktoru, iznāk vien ekscentriskas dabas cilvēks, ne ģēnijs.
Sociālās izaugsmes perspektīvas, iespēja kļūt slavenam un populāram vai arī palikt nezināmam un nepopulāram saistīta ar 10. māju, tās stāvokli un pārvaldnieka aspektiem, planētām šajā mājā, kā arī ar Saturna un Jupitera novietojumu un aspektiem.
Bet tas, vai šāda perspektīva realizēsies, pat ja sākotnēji tā kartē ir noteikta, ir atkarīgs no cilvēka rakstura (vai viņam to vajag, vai viņš pēc tā tieksies), kā arī no objektīviem dzīves apstākļiem un vides.
Ģēnijus vieno it kā neredzama iekšēja uguns, un uz retorisko jautājumu - kas kopīgs ģeniālam šahistam ar ģeniālu balerīnu, ģeniālam fiziķim ar ģeniālu mākslinieku? - karmiskās astroloģijas piekritēji saka: tā tās esot karmiskās astroloģiskās kartes, kurās atspoguļojas milzīgs daudzums iemiesošanos, kuru laikā ģēniji slīpējuši savu meistarību attiecīgajās sfērās.
Ir astroloģijas praktizētāji, kas uzskata - viss atkarīgs no planētu mijiedarbības mājā ar tās pārvaldītāju un tajā pašā laikā no māju savstarpējās enerģijas saites, piedāvājot par to diezgan samudžinātu teoriju.
Citiem šķiet, ka uz cilvēka ģenialitāti norāda «ģenialitātes grādi» un t. s. karaliskie grādi. Piemēram, Aleksandra Puškina, Sergeja Jeseņina un Vladimira Visocka kartēs izpaužas karaliskais grāds - 11. grāds Mežāzī.
Jebkurā gadījumā - nav tāda viena rādītāja, kuru ieraugot varētu iesaukties: re, šis būs nākamais ģēnijs!
Pastāv versijas, ka ģēnija horoskopam ir saistība ar attiecīgā laikmeta horoskopu vai ar tās idejas horoskopu, kuru viņi likuši priekšā sabiedrībai un ļāvuši tai to vētīt un attiecīgi sajūsmā slavēt vai nosodīt. Taču tad rodas jautājums - kā tad ar rakstnieku, dzejnieku? Ar kādiem horoskopiem būtu jāsalāgo viņu personīgie horoskopi? Varbūt katram radītajam darbam ir savs horoskops - bet kā lai nosaka vēl nenotikuša darba vietu un laiku? Jo, pats interesantākais un paradoksālākais - tikmēr, kamēr šī ģenialitāte nebūs parādījusies, tas ir, šedevrs radīts, arī pēc horoskopa nevarēs noteikt, ir cilvēks ģeniāls vai nav. Respektīvi, ģenialitāte parādās tikai kā noticis fakts, pēc kura visi kasa galvu un prāto - vells, kā viņš šito dabūja gatavu?! Kā viņam tas vispār ienāca prātā?
Piekļuve lielās sistēmas zināšanām
Kā tad kļūst par ģēnijiem? Kāpēc ģenialitāte izpaužas tikai atsevišķiem cilvēkiem?
Astrologs Aleksandrs Maslovs uzskata, ka ģenialitāte - tā ir spēja un iespēja pieslēgties «lielās sistēmas» informācijas failam, kurā atrodas atbilde uz ģēnija uzdoto/pētīto jautājumu. Tieši tāpēc mēdz teikt, ka ģēniji ir kā lāpas, kas gaismo cilvēcei ceļu, ka viņi apsteidz savu laiku, pārsniedz parasta cilvēka iespējas un tamlīdzīgi.
Teju visi ģēniji saka, ka viņu atklājumi, mūzika, dzeja, proza, gleznas radušies kādas atklāsmes brīdī; ka ideja pēkšņi parādījusies; ka viņi tikai «pieraksta diktēto»; ka nav skaidrs, no kurienes parādās vārdi utt.
Piemēram, plaši zināms, ka Mendeļejevs savu ķīmisko elementu periodisko tabulu noredzējis sapnī, uztrūcies, uzskicējis, gulējis tālāk, bet no rīta izrādījies, ka tajā praktiski nav kļūdu. Protams, te var pieļaut, ka smadzenes vienkārši apstrādāja uzkrāto informāciju, galu galā viņš bija ķīmiķis un tieši tobrīd strādāja pie divsējumu darba «Ķīmijas pamati».
Alberts Einšteins esot teicis: «Atklājumi zinātnē tiek veikti nebūt ne loģiskā ceļā; loģisku formu tie iegūst tikai pēc tam. Atklājums, pat pats nenozīmīgākais, vienmēr ir atklāsme, apgaismība. Rezultāts atnāk no ārpuses un tik negaidīti, it kā kāds būtu pēkšņi to pateicis priekšā.»
Bet, piemēram, Šopenhauers rakstīja: «Filozofiskie stāvokļi radās manī bez jebkādas manas līdzdalības; tādos momentos, kad prāts tvēra reālās pasaules iespaidus un piespieda tos iet paralēli domām. Tāpēc manai personībai ar to nebija nekāda sakara; objektīvā pasaule pati izvēlējās manu galvu par arēnu, jo atrada to par noderīgu esam šim mērķim.»
Šīs rindas apbrīnojami sasaucas ar Johana Volfganga Gētes sajūtu. Pēdējos dzīves gados dižais dzejnieks nonāca pie atskārsmes, ka lielākajiem intelektuālajiem sasniegumiem, nozīmīgākajām atklāsmēm vai idejām, atklājumiem, izcilajām, paliekošas pēdas atstājošajām domām nav autora, jo tās ir varenākas par jebkuru Zemes spēku.
Radošā gara būtība
Definīcija vēsta, ka ģenialitāte (no latīņu vārda «genius» - gars) ir radošuma augstākā izpausme. Tā realizējas, radot dažādu veidu darbus, kam ir liela nozīme sabiedrības attīstībā. Ģēnija personību raksturo tādas iezīmes kā radošā produktivitāte, noteiktas metodikas pārvaldīšana, gatavība pārvarēt stereotipus.
Tātad, no vienas puses, tas ir pats parastākais darbs, kura izpildes procesā cilvēkam izdodas radīt kaut ko, kam ir liela nozīme sabiedrības attīstībā. Tādus cilvēkus arī dēvē par ģēnijiem.
Viens no ezoteriskajiem uzskatiem vēsta, ka, risinot kaut kādu problēmu, cilvēks paaugstina ne tikai savas apziņas līmeni, bet arī visas «lielās sistēmas» (piem., sabiedrības) apziņas līmeni, tāpēc tādā situācijā augstākās nemateriālās hierarhiskās struktūras sāk «palīdzēt» - pēkšņi uzrodas vajadzīgie cilvēki, informācija, it kā nejauši rokās nokļūst kāda grāmata vai raksts u.tml. Beigu beigās iestājas brīdis, kad domas sāk plūst it kā neatkarīgi, pašplūsmā, un cilvēks atrod vajadzīgo risinājumu. Tieši par šo momentu mēdz teikt, ka «piemeklēja atklāsme», «apgaismība».
Tas sasaucas ar dižā franču matemātiķa, fiziķa un filozofa Žila Anrī Puankarē stāstīto par to, kā viņš nonācis pie kāda risinājuma. Ilgu laiku nevarējis rast risinājumu problēmai, kas saistīta ar automorfajām funkcijām. Galu galā viņš atmeta ar roku un iestājās karadienestā. Reiz vakarā, būdams ļoti noguris, izdzēris kafiju un pēc tam nevarējis aizmigt. Pēkšņi viņš ieraudzījis, ka idejas un to apvienojumi apstāj viņu līdzīgi kā atomi telpā: tās saskrējās, pašķīrās un piepeši sastājušās pareizā salikumā, un viņš kā spilgtā gaismā ieraudzījis pareizo risinājumu. Puankarē uzreiz meties to pierakstīt.
Tas liecina, ka lielās sistēmas informācija kļuvusi pieejama. Nevienam arī nav noslēpums, ka daudzi lieli atklājumi radušies neatkarīgi viens no otra dažādās pasaules malās.
Loģika pazūd
Atklāsmes mirkļi ir ļoti īsi, taču sniedz cilvēkam tik daudz zināšanu, cik viņš nespētu gūt, mācoties visu dzīvi. Tādos momentos var saņemt tādas zināšanas, kādu nemaz grāmatās un internetā nav. Sajūtas, kas pavada šo atklāsmes brīdi, ir tik neparastas, ka atstāj neizdzēšamu iespaidu uz visu dzīvi. Tajā brīdī cilvēks izjūt neparasti dziļu prieku, mīlestību pret visu un visiem; rodas apjausma, ka vienā mirklī viss top skaidrs par visu - kā iekārtota pasaule un kā un kāpēc viss darbojas; apziņa par nemirstību, bezbailība un citi iespaidi un sajūtas piepilda šo mirkli.
Psihologi, pētot galvas smadzeņu darbību šādos brīžos, nonākuši pie slēdziena, ka saprast kaut ko var tikai tādā gadījumā, ja atceras daudz vairāk par to, kas kļuvis par tekošā domāšanas procesa saturu.
Tāpēc minētais Einšteina izteikums prasās pēc neliela precizējuma. Lieta tāda, ka jebkura līmeņa intuitīvie atklājumi netiek veikti, tā sakot, paši no sevis, tukšā vietā. Tie rodas ilgstošā un saspringtā, uz kāda uzdevuma risinājumu vērstā darbā un pūliņos. Šķiet, ka risinājums jau ir tepat blakus, bet nekādi nedodas rokā. Un pēkšņi tas uzrodas, it kā ilga radošo meklējumu ceļa noslēgums. Cilvēka doma ir sasniegusi «kosmosa datora failu» un izlasījusi tā saturu.
Atklāsmes brīžos pētnieka domāšana pārslēdzas no ikdienišķās loģikas valodas uz analoģiju valodu. Loģikas valoda - tā ir secīgu algoritmu ķēdīte. Jo vienkāršāka un īsāka ir ķēdīte, jo ātrāka darbība. Tomēr zinātnisko pētījumu laikā šī ķēdīte, uzkrājoties informācijai, kā likums, arvien pagarinās, kas palēnina domāšanas procesu.
Analoģiju valoda neizmanto nekādas ķēdītes; tā ir simbolu valoda. Analoģija pieņem, ka ikkatram simbolam ir milzums nozīmju, kas aptver dažādas lietojuma sfēras. Pieeja vajadzīgajai informācijai tiek īstenota «pa tiešo» caur pašu simbola apzīmējumu.
Šī domāšanas veida pārslēgšanās paātrina smadzeņu darbību. Iedomājieties, ka jūsu domāšana, uzkrājoties informācijai, kļuvusi arvien «smagāka», lēnīgāka, bet pēkšņi negaidīti uz dažām sekundēm sākusi darboties miljoniem reižu ātrāk! Šajā īsajā laika brītiņā smadzenes izlaiž cauri neaptveramu informācijas apjomu, un tā arī, pēc dažu domām, ir šī apgaismība, atklāsme. Starp citu, minētajam zinātniekam Puankarē bija vajadzīga vesela pusstunda, lai vēlāk pierakstītu vien sekundes daļu ilgušo atklāsmes zibsni ar problēmas risinājumu un rezultātu! Vienas sekundes daļas apgaismības uzliesmojuma pierakstīšanai apzinātājam saprātam bija vajadzīga pusstunda.
Visums pats rada ģēnijus
Pastāv arī uzskats, ka Visums ir pašprogrammējoša sistēma ar daudzvariantu attīstības variācijām nodoma stadijā, tādējādi tā pati programmē, lai noteiktā laika momentā parādītos cilvēks (saprāta daļiņa), kas varētu tālāk virzīt tās attīstību atbilstoši vispārējam nodomam, kas izriet no tās pagājības.
Visuma attīstības plāns ir, lai noteiktā laika momentā kļūtu pieejamas noteikta veida zināšanas.
Visuma daudzvariantu attīstības teorijas piekritēji vēsta, ka ik pa laikam piedzimst vairāki cilvēki, kuri ir spējīgi iemiesot tālākās attīstības ideju, taču tikai kā savu attīstības variantu. Un, lūk, kurš no viņiem būs pirmais, pa tādu attīstības ceļu arī cilvēce dosies, «nosvītrojot» visus pārējos iespējamos attīstības variantus. Un šis pirmais tad arī tiek dēvēts par ģēniju, kļūst par savas lietas profesionāli. Ja par pirmo kļūst, tā teikt, neīstais, tad Visums programmē jaunu kandidātu dzimšanu vai nu precizēšanai/tālākizstrādei, vai arī alternatīva varianta realizācijai.
Tātad, ja cilvēks par visiem 100 procentiem izpilda horoskopā noteikto pašattīstības ideju, viņš panāk to, ka cilvēces attīstība (vismaz viņa pētniecības jomas ietvaros) iet, vienkārši sakot, pa viņa attīstības ceļu. Bet iepriekš to noteikt nevar.
Piemēram, aplūkojot slavenu ekonomistu horoskopus, var secināt, ka viņiem bija paredzēts sniegt sabiedrībai tās ekonomiskās idejas, ar kurām viņi iegājuši vēsturē. Taču to, ka tieši viņi kļūs par kādu teoriju pamatlicējiem, pēc horoskopa vien pateikt ir problemātiski. Par potenciālu runāt var, bet par rezultātu - nē. Pat ātrās planētas Veneras opozīcijai ar Urānu kosmogrammā ir vairāk nekā vienu grādu liels orbiss, tas nozīmē, ka šādu cilvēku uz Zemes ir cik uziet. Jā, jau pēc notikušā fakta var redzēt un analizēt, kur tam visam kājas aug. Piemēram, tirgus cenu veidošanās teorijas autors, ekonomists Alfrēds Maršals. Viņa kosmogrammā Jupiters un Saturns atrodas vienā zīmē, Mežāzī. Mežāzis ekonomikas astroloģijā simbolizē tirgus cenu. Vēl kāda interesanta sakritība: Maršals uzskatīja, ka preces tirgus vērtību nosaka nosacīta lietderīguma un nosacītu ražošanas izdevumu līdzsvars. Lietderība attiecas uz pieprasījumu, izdevumi - uz piedāvājumu. Šā stāvokļa grafiskais ekvivalents ir slavens grafiks, kuru dēvē par «Maršala šķērēm».
Pēc Maršala domām, ekonomikas procesu var izskaidrot ar līdzsvara cenu jeb tirgus cenu, tai veidojoties piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībā. Salīdzinot abus tirgus spēkus (pieprasījumu un piedāvājumu) ar šķēru asmeņiem, A. Maršals apgalvoja, ka neviens no tiem nevar darboties bez otra.
Bet viņa kosmogrammā Jupitera un Saturna opozīcijas patiesi izskatās pēc šķērēm.
Vide un skološana palīdz, bet negarantē
Tieši tāpēc arī ne visi cilvēki ar analoģiskiem rādītājiem kartē būs ģēniji. Dots ir, bet izpildīts - nav. Tātad var teikt, ka ģenialitāte slēpjas cilvēka spējā izpildīt tos uzdevumus un nosacījumus, kuri ielikti dzimšanas horoskopā. Atbilstoši bērna dzimšanas kartei vecāki var viņu neuzbāzīgi virzīt pareizajā, viņa spējām atbilstošā virzienā, vārdu sakot, darīt visu, lai radītu labvēlīgu vidi.
Piemēram, dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs Aleksandrs Puškins piedzima aristokrātu ģimenē, ieguva labu izglītību, attīstījās apstākļos, kas atbilda viņa apziņas attīstības sākotnējam uzstādījumam, nodomam. Rezultātā viņš kļuva par krievu literārās valodas reformatoru, radīja apvērsumu literatūrā, jau dzīves laikā tika saukts par ģēniju. Un to, ko viņš izdarījis, var nolasīt viņa horoskopā. Un viņš to arī pilnā mērā piepildījis.
Protams, ka ne jau viņš viens pats piedzima šajā dienā šajā apgabalā. Arī dienu iepriekš un dienu pēc tam planētu izvietojums ne pārāk atšķīrās no tā, kas redzams Puškina horoskopā. Tāpēc, vadoties vienīgi pēc rādītājiem dzimšanas kartē, ir praktiski neiespējami noteikt, kurš no bērniem, kuriem ir līdzīgi vai pat analoģiski attīstības uzdevumi, kļūs par ģēniju un kurš ne. Ja astroloģiju uztver kā modelēšanas metodi, tad jāsaprot, ka bez papildu informācijas tai, kas redzama kartē, pareizu «diagnozi» noteikt ir neiespējami. Jo arī ārēji komfortabli, attīstību veicinoši apstākļi tomēr ne vienmēr ir noteicošais faktors. Zināmi daudzi gadījumi, kad ģēnija gars ir izpaudies un radis piepildījumu par spīti nelabvēlīgai videi.
Katrā ziņā joprojām skaidras atbildes par ģenialitātes prognozēšanu nav un diez vai būs, un varbūt tā arī labāk - ne visi Visuma noslēpumi un pārsteigumi jāatsedz un jāpreparē.
PIEMĒRS
Volfgangs Amadejs Mocarts (dz. 27.01.1756. g. Zalcburgā Austrijā).
Mocarts paņēma labāko no sava laikmeta - formas stingrību, faktūras skaidrību, taču Mocarta mākslā klasicisma objektivitāte iegūst individuālas, personības iezīmes, kas viņa mākslu savieno ar romantisma ideoloģijas laikmetu. Mocarta mākslā savienojas divi poli - kosmoss un reālā dzīve.
Aplūkosim Mocarta horoskopu. Viena no versijām, ka uz viņa ģenialitāti norāda Mēness un Plūtona savienojums Strēlniekā. Plūtons viņa dzimšanas brīdī atradās Strēlniekā, bet, tā kā tā ir lēna planēta, šāds Plūtona novietojums ir visiem, kas dzimuši laikā no 1750. līdz 1762. gadam. Cita lieta - Mēness, kas ir pats ātrākais debesu ķermenis horoskopā, un tāpēc šāds savienojums būs tikai tiem, kas dzimuši tajā pašā stundā, kad Mocarts, un viņa dzimtajā pilsētā. To var skaidrot tā, ka neapzinātā līmenī Mocarts bija «pieslēgts» savas paaudzes kolektīvajai bezapziņai; garīgajām, reliģiskajām (Neptūns) un sociālajām (Jupiters) transformācijām (tas bija revolūciju laiks Francijā un Eiropas apgaismības laikmets). Divi šā savienojuma sekstili ar Jupiteru un Hīronu - tie ir instrumenti neparastu, bezapziņas līmenī esošu spēju praktiskai izmantošanai. Planētu sakopojums 5. mājā arī norāda uz radošu cilvēku. (Jāpiebilst, ka arī komponista Maksima Gļinkas kartē ir Mēness un Plūtona savienojums.)
Rakstā izmantoti materiāli no: A. Minakovas, M. L. fon Francas, N. Kabzanovas darbiem, kā arī no astroforum.su, joinfo.ua, horoscopes.rambler.ru, peoples.ru, mail.ru, astro-saf.ru u.c.