PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Pasaules aizkustinošākie mīlas stāsti

 
©Scanpix

Par tām «debesīs noslēgtajām laulībām» taisnība vien būs. Pasaules vēstures gaitā radušās skaistas leģendas par bezgalīgu uzticību, beznosacījumu mīlestību un arī par kaislībām, kas nesušas postošas liesmas un aiz sevis atstājušas drupas vai tuksnesi bez dzīvības un vēja dvesmas. Sižeti iz dzīves un arī literārajiem darbiem, kuru tēliem bijuši prototipi. Par mīlestības tēmu no visdažādākajiem aspektiem lasiet tālāk žurnālā, bet ievadam ielūkosimies slavenos un leģendāros mīlas stāstos.

Zvaigznes vieno un šķir

Vispirms mazliet par astroloģiju.

Divu cilvēku attiecības un saderību aplūko tā dēvētajās sinastriju kartēs. Kombinācijas visdažādākās - tāpat kā dzīvē. Ir attiecības, kuras veidojas viegli, tās ir gaišas, maz strīdu, nav sāpju, nav ciešanu, viens skats, viens vārds, un tu pilnībā izproti, ko otrs cilvēks domā. Jā, tādās attiecībās cilvēki patiesi saprotas teju no pusvārda vai vispār bez vārdiem. Astroloģiskajā saderības kartē viņiem planētu kombinācijas ir harmoniskas (vieni sekstili un tirgoni un pa kādai konjunkcijai). Ir arī saspringtas saderību kartes - cilvēkiem mīlestība dota, taču ir daudz citu blakus apstākļu, kas traucē dzīvot saskaņā. Piemēram, spriedzes kombinācijas starp tā dēvētajām sadzīviskajām planētām. Tad grūti panākt vienošanos par ikdienas saimnieciskajām lietām. Ir kombinācijas, kad no viena partnera astrokartes uz otra cilvēka personības planētām nonāk Saturns vai Plūtons. Tad cilvēks ikdienā izjūt psiholoģisko spiedienu, jūtas ierobežots, dažkārt pat ilgstoša kopā būšana izraisa enerģijas zudumu, nogurumu. Negatīvas kombinācijas, kurās iesaistīts Marss, rada strīdus, iespējami pat skandāli ar trauku plēšanu vai vēl trakāk - ar roku palaišanu. Ja abi partneri apzinās problēmas, tad lietas labā var ko darīt. Astrologs var norādīt attiecību vājos punktus un ieteikt idejas, kā risināt.

Tajā pašā laikā eksistē arī tādas planētu kombinācijas, kas sasaista cieši jo cieši psihoemocionālā līmenī. Es pat teiktu, ka tā ir kā tāda «kosmiskā saikne». Šajās kombinācijās iesaistās Neptūns un cilvēki it kā spēj viens otru sajust no tāluma, zināt, kā otram klājas un kā tas otrs jūtas, pat neesot kopā. No vienas puses, tas ir lieliski, bet no otras - uzliek lielu atbildību. Šie cilvēki ir lemti viens otram, un, ja arī attiecībās krīze, tad tā jārisina. Nevar ņemt koferi un doties katrs savā virzienā, jo vienalga pievilkšanās būs stiprāka un tad var veidoties situācija, ka cilvēki iet prom, bet kādas neredzamas stīgas saista un velk atpakaļ. Notiek izlīgšana, bet sadzīviskā līmenī problēmas nav izrunātas, nav risinātas un tās atkal izlien ārā kā tā āža kāja... Ja mīlestība zvaigznēs ierakstīta, tā jāsargā un problēmas ir jārisina. Tikai ar vienu nosacījumu - jāgrib abiem.

Romeo un Džuljeta

Romantika uz slavenā balkoniņa

Kurš gan nezina šo dižā angļu dramaturga Viljama Šekspīra traģēdiju par 15. gadsimta mīlasstāstu Veronā. Lugas sižets ir ņemts no senas itāļu leģendas.

Mūžsens naids pastāv starp Monteki un Kapuleti dzimtām, un, ak, likteņa ironija, jaunieši - Romeo un Džuljeta - no naidīgajām pusēm iemīl viens otru. Intriga ar nāves zālēm, liktenīgs pārpratums un dzīvības atņemšana mīlestības vārdā. Šis sižets iedvesmojis ne tikai Šekspīru, bet vairākus 15. gadsimta itāļu renesanses un vēlāk arī franču rakstniekus. Neskaitāmi iestudējumi teātros, Sergeja Prokofjeva balets, vairāki ekranizējumi. Pat latviešu kino ir savs «Romeo n’ Džuljeta» modernizētais kinostāsts par mīlestību Latvijas divkopienu sabiedrībā.

Romeo un Džuljetas mīlestības vēstījums ir tik spēcīgs un saglabājies cauri gadu simteņiem, un nama balkoniņš, kur galvenie varoņi esot sarunājušies un atzinušies mīlestībā, ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Veronā vēl joprojām. Mīlētāji no visas pasaules dodas to aplūkot, un Veronas pilsētas tēvi pat atļāvuši uz tā laulāties.

Antonijs un Kleopatra

Nāvē ar čūskas dzēlienu un laulības divas reizes

Daudzus autorus iedvesmojis arī sižets par karsto mīlestību starp senās Ēģiptas valdnieci Kleopatru un ietekmīgo Romas karavadoni Marku Antoniju. Līdz mūsdienām nonākušo populārāko sižetu arī radījis Viljams Šekspīrs, un absolūtā klasika ir Holivudas filma ar Elizabeti Teilori un Ričardu Bārtonu.

Kleopatra (dzimusi 69. gadā p.m.ē., mirusi 30. gadā p.m.ē.) tika daudzināta kā gudra, izsmalcināta un skaista sieviete. Leģendas vēsta, ka viņa peldējusies pienā, kā arī gatavojusi dzērienus no saberztām pērlēm, tādējādi saglabājo jaunību un daili.

Tas bija nemierīgs laiks, dažādas politiskās peripetijas. Jūtas vai aprēķins, bet kādu laiku Kleopatrai bija attiecības ar Romas politisko līderi, karavadoni, oratoru Gaju Jūliju Cēzaru. Pēdējam bija 52 gadi, bet Kleopatrai tikai 21. Cēzars bija jau precējies, un romiešiem nepavisam nepatika viņa mīlas dēka ar Kleopatru. Viņi izdarīja lielu spiedienu uz Cēzaru. Ir ziņas, ka Kleopatrai ir bijis dēls no Cēzara, bet pēdējais to tomēr nav atzinis.

Cēzars bijis ieinteresēts, lai Kleopatra valda Ēģiptē un ir paklausīga. Viņš palīdzēja atkarot troni Kleopatras brālim. Vēlāk Cēzars senātā tika nogalināts un šim stāstam pienāca beigas.

Arī Kleopatras un Marka Antonija mīlestībai bija traģisks fināls. Pēc Cēzara nāves Kleopatras un Marka Antonija kaislīgo attiecību dēļ strauji pieauga Ēģiptes politiskā nozīme, kas Romas vadošajiem ierēdņiem atkal ne visai patika. Abi mīlētāji apprecējās, bet politiskā spriedze bija liela. Antonija domstarpības ar romiešiem drīz pārauga karā. Pēc Ēģiptes iekarošanas Antonijam nebija kur bēgt un paslēpties. Lai nekristu ienaidnieka rokās, viņš sadūra sevi ar zobenu, domājot, ka Kleopatra arī sevi nogalējusi. Tā nebija taisnība, un mirstošais Antonijs tika nogādāts pie valdnieces, kuras rokās nomira. Savukārt Kleopatra, esot ieslodzīta, pierunāja uzticības personas atnest grozā paslēptu kobru. Pēc tās dzēlieniem arī Ēģiptes valdniece devās mūžībā. Ir arī versija, ka Kleopatra iedzērusi indi.

Taču šim mīlas stāstam ir nosacītas paralēles dzīvē. «Kleopatras» galveno varoņu atveidotāji Elizabete Teilore un Ričards Bārtons uzņemšanas laukumā ieskatījās viens otrā un, šķirot iepriekšējās laulības, apprecējās. Taču attiecības sarežģījās - strīdi, alkohols, sānsoļi. Pēc desmit gadu kopā būšanas katrs aizgāja savu ceļu. Taču te, iespējams, nostrādāja tās astroloģiskās kombinācijas, par kurām runāju publikācijas ievaddaļā - kad cilvēki nevar kopā, bet nevar arī šķirti. Pēc dažiem gadiem pāris vēlreiz slepus apprecējās.

Turaidas roze Maija

Mīla stiprāka par nāvi!

Arī latviešiem ir smeldzīgi traģisks mīlas stāsts par Turaidas meiteni Maiju jeb Turaidas Rozi.

Poļu-zviedru kara laikā iebrucēji ieņēma Turaidas pili un pils ra kstvedis Greifs kaujas laukā starp nogalināto ķermeņiem atrada vien dažas nedēļas vecu meitenīti, kuru pārnesa mājās un apņēmās izaudzināt. Tas notika maijā, un meitenei tika dots vārds Maija. Viņa izauga daiļa un piemīlīga un tika dēvēta par Turaidas Rozi. Gaujas pretēja krastā dzīvoja Siguldas pils dārznieks Viktors - Maijas līgavainis, un viņu mīļākā tikšanas vieta bija pie Gūtmaņalas. Pilī dienēja divi poļu atmijas dezertieri, un viens no viņiem - Jakubovskis - Maiju bija iekārojis un gribēja apprecēt. Meitene bildinājumam atteica, un Jakubovskis nolēma iegūt Maiju ar varu. It kā ar Viktora rakstītu vēstuli viņa tika atvilināta uz Gūtmaņa alu. Drīz meitene saprata, ka tās ir lamatas, un aptvēra Jakubovska neģēlīgo plānu. Viņa izlēma, ka labāk doties nāvē, nevis Jakubovska skāvienos, un iestāstīja, ka viņas lakatam piemīt burvju spēks un tas aizsargā pret ievainojumiem un zobena ciltieniem. Netici? Tad pārbaudi! Jakubovskis šaubījās, bet tad cirta no visa spēka, un meitene saļima. Jakubovskis nobijās un, šausmu pārņemts, mežā pakārās.

Šī senā leģenda kalpoja kā iedvesmas avots Rainim, un viņš uzrakstīja lugu «Mīla stiprāka par nāvi». Maijas pēdējie vārdi lugā: «.. Tu mīļais, baltais labā vīra strautiņš, neizsīksti mūžam! Čuksti mūžam par mīlu, kas neizsīkstoša kā tava plūsma! Saki par manām ciešanām un manu uzvaru tālām paaudzēm! Saki, saki pēdējās ardievas manam mīļam, lai neskumst! Lai zina, ka mīla stiprāka par nāvi! Lai zina visi, visi, ka mīla stiprāka par nāvi! Ka nav cita spēka kā mīla, kas glābtu pasauli! .. Cērt! Mīla stiprāka par nāvi!»

Luga vairākkārt iestudēta teātros, un 1976. gadā režisors Imants Krenbergs pēc lugas motīviem uzņēma spēcīgu vēsturisko drāmu «Zobena ēnā» ar Indru Briķi, Ģirtu Jakovļevu un Leonīdu Grabovski galvenajās lomās.

Vladimirs Visockis un Marina Vladi

Divu pasauļu tikšanās

Leģendārā krievu aktiera un barda Vladimira Visocka un viņa dzīvesbiedres, franču aktrises Marinas Vladi mīlestības stāsts ir aprakstīts un ekranizēts, iespējams, arī jau ieguvis dažādas interpretācijas. Bet jebkurā gadījumā tā ir kā reāla liecība, ka atšķirģa izcelsme, dzelzs priekškars un attālums nav šķērslis patiesām jūtām.

Zaļacainā skaistule Jekaterina Marina Polakova piedzima Francijā krievu emigrantu ģimenē, arī vecāki bija radošas personības. Jau pusaudža gados viņa debitēja kino, bet pasaules slavu aktrisei atnesa galvenā loma Andrē Mišela filmā «Burve». Filmu noskatījās arī Vladimirs Visockis un paziņoja, ka šī burvīgā meitene būs viņa sieva, - vismaz tā rakstīts dažādos biogrāfiskos avotos. Jāteic, ka, pirms satika Marinu, aktieris jau bija divas reizes precējies. Skaistā franču aktrise 1967. gadā ieradās Maskavā uz starptautisko kino festivālu, kura laikā apmeklēja Tagankas teātri. Visockis uz skatuves bija fascinējošs, un pēc izrādes vakariņās abi sastapās. Viņš teica, ka aprecēs viņu, bet Marina smēja, ka nemīlot, savukārt viņš - ka gan ar laiku iepatiksies. Aktrisei sirdī arī iekrita dzirkstelīte, kaut arī viņa iekšēji pretojās. Abiem aiz muguras divas laulības, ir bērni, un katrs dzīvo savā valstī. Par kādām attiecībām gan te var būt runa? Ko izdarīja Marina? Iestājā Francijas komunistiskajā partijā un arodbiedrībā. Tas deva iespēju biežāk saņemt vīzu iebraukšanai PSRS. Pēc sarežģīta tikšanās laika viņi apprecējās, tomēr palika katrs savā valstī, palaikam braucot viens pie otra ciemos. Vai - Marina uz Krieviju glābt Vladimiru, kad atkal bija sācies kārtējais «plosts». Alkohola atkarību kādā brīdī nomainīja atkarība no narkotikām, bezapziņas brīži mijās ar skaidrības periodiem, kad Vladimirs tik ļoti gribēja saņemties. Marinā ar laiku brieda dusmas un naids, bet tad viņa iekārtoja vīru Parīzes narkoloģiskajā klīnikā. Bija vēl viena cerība. Pēc reabilitācijas 1980. gada 11. jūlijā Vladimirs devās uz Maskavu, un apburtais loks turpinājās. Marina gribēja šķirties, Vladimirs zvanīja, teica, ka vēlas braukt pie viņas, ka ir vīza un biļete uz 29. jūliju. Bet… 25. jūlijā Marina saņēma skumjo ziņu: Vladimirs devies mūžībā.

Karaliene Viktorija un princis Alberts

Mīla un mode

Lielbritānijas karalienas Viktorijas privātās dzīves stāsts varētu būt par to, ko dēvējam «gulbju uzticība». Kad Viktorija no sava tēvoča mantoja troni, viņa apprecējās ar savu brālēnu, princi Albertu. Abu laulībā piedzima deviņi bērni. Tas bija laimīgas mīlestības stāsts.

Pēc sava vīra nāves Viktorija sēroja apmēram četrdesmit gadus. Pirmos trīs viņa nepiedalījās vispār nevienā publiskā pasākumā, bet vēlāk parādījās sabiedrībā tikai melnos tērpos līdz pat savai nāvei 1901. gadā.

Turklāt Viktorijas laikam ir arī nozīme modes vēsturē. Pēc viņas kronēšanas 1837. gadā modē nāca vienkāršība un pieticība, bet sēru laiks lika uzsvaru uz melniem tērpiem un detaļām.

Sergejs Jeseņins un Aisedora Dunkane

Īsi, spilgti, traģiski

Viens no mīlasstāstiem, kas saviļņo, ir ģeniālā krievu dzejnieka Sergeja Jeseņina un amerikāņu dejotājas Aisedoras Dunkanes attiecības. Tajās ir daudz nezināmo un daudz traģikas.

Iepriekš jaunajam un talantīgajam puisim bija vairākas attiecības un arī bērni. Turklāt viņam līdzi nāca ne tikai ģēnija, bet arī dzērāja, trakuļa un brunču mednieka (ne)slava. Savukārt Dunkane neslēpa, ka ir biseksuāla.

Abi ar Aisedoru iepazinās radošās inteliģences vakarā, kad amerikāņu balerīna 1921. gadā viesojās Krievijā. Viens otra valodu nezināja, bet vakarā prom devās kopā un kopā palika vairākus gadus, neraugoties uz to, ka Aisedora bija 18 gadus vecāka. Šajā stāstā ir daudz traģisku nošu - Jeseņins esot pacēlis roku pret balerīnu, bet viņa bezcerīgi mēģinājusi palīdzēt dzejniekam tikt galā ar alkohola problēmām.

Pēc laulības izjukšanas Jeseņins atgriezās Krievijā, kur 1925. gadā izdarīja pašnāvību. Vai tiešām? Eksistē arī versija, ka dumpīgajam dzejniekam palīdzējusi čeka. Aisedora savukārt gāja bojā Nicā auto negadījumā 1927. gadā. Dejotāja esot izkritusi no mašīnas, bet tam par iemeslu bijusi viņas garās šalles ieķeršanās auto ritenī...

 

Rīgas namu pārvaldnieks