Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Horoskopi

PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Lāsma Kugrēna. Prāta un jūtu gaismā

© K. Kalns

Nacionālā teātra aktrise LĀSMA KUGRĒNA dzimusi laikā, kad Saule atradās Dvīņu zīmē, tāpēc viņas arsenālā dvēseles vibrācijas un intelekts ir divas enerģijas, kas dzīvi iešūpo līdzvērtīgās pozīcijās.

Aktrise apstiprina, ka Dvīņi ir visgaisīgākā no visām zīmēm, kurai raksturīgi lidināties fantāzijas augstumos un kūleņot lejup. Viņa atļaujas lidot pretī nākotnes uzstādījumiem un ceļot cauri dzīvei pa visdažādākajām takām. «Esmu Dvīnis, kas dzimis Pūķa gadā - šis savienojums rada karnevālu! Pūķis ceļas augšup un lidinās, līdz saduras ar akmentiņu vai ieskrien kādā šķērslī. Un tad viss ir pagalam - viņš nokrīt zemē un vārtās dubļos. Par laimi, Pūķis vienmēr kā Fēnikss atdzimst no pelniem un pamazām pa kripatiņai savācas kopā, lai atkal celtos augšā un lidotu. Kristu un atkal lidotu. Dzīve mani nes augšup un lejup, virs mākoņiem un bedres dibenā. Viss, kas ar mani notiek - gan prieki, gan bēdas -, ir pa īstam.»

Kārtības vārdā

Lāsma, kā lielākā daļa Dvīņu, pēc savas būtības ir dzīvespriecīga un izturīga, viņa pati sevi cenšas nodrošināt. «Manī ir milzīga vēlme un prasība pēc stabilitātes visās nozīmēs - gan praktiski un sadzīviski, gan emocionāli un garīgi. Esmu nodzīvojusi trīs ceturtdaļas sava mūža un allaž tiekusies pēc harmonijas, miera un stabilitātes - manī šī vēlme ir dzīvojusi vienmēr, bet realitāte ieviesusi savas korekcijas.»

Būdama Dvīnis, Lāsma savus augstos ideālus mēģina savienot ar piezemēto dzīves īstenību. Šāds vērtību tandēms parasti cilvēkā raisa pretrunīgumu, taču aktrise uz šo situāciju raugās mazliet citādi. «Vēlme pēc kaut kā tāla, cēla un nezināma manī savienojas ar visu to, ko dēvējam par sadzīvi - šī dimensija nepavisam nenomāc un nekonfliktē ar morāles uzstādījumiem.»

Savukārt cilvēciskajās attiecībās Dvīņi neļaujas stihijām, jo viņiem visu vajag saprast un organizēt ar prātu - šādā kontekstā aktrise nav izņēmums, viņai izpratne nav mazāk svarīgāka par pašām jūtām. «Prāts mani noturējis zināmos rāmjos arī tad, kad iekšā plosījušās dažādas kaislības, pavērušās negaidītas iespējas. Jā, varbūt man pat gribējies aiziet pa nezināmiem ceļiem, bet skaidrais saprāts to ikreiz liedzis. Manī ir milzīga pienākuma apziņa un atbildības izjūta - šīs kategorijas man nozīmē ļoti daudz, jo attiecas uz pilnīgi visu dzīves spektru: darbu, ģimeni, dzimteni. Patriotisms man ir pašsaprotama vērtība. Arī pret otru cilvēku, ar kuru esmu kopā, savā dzīvē neesmu atļāvusies nodevību - aiziešanu no uzticība ceļa. Attiecības manī vienojas ar pienākumu, un tas savā ziņā ir egoisms, jo esmu disciplinēta ne tik daudz otra cilvēka, cik sevis pašas, savas sirdsapziņas dēļ. Es nevaru dzīvot melos, citādi naktīs nevarētu mierīgi gulēt un dienās - pilnvērtīgi strādāt.»

Tikai legāls sānsolis

Aktrisei nekad nav bijis jājūtas vainīgai, jo viņa akli neļaujas jūtām, kas varētu ienest haosa okeānā. «Man pat tāda doma nav bijusi, jo visu līdzsvaro teātris - tas ir mans legālais sānsolis. Uz skatuves man bijis atļauts izdzīvot ļoti daudz dažādu mīlestību un kaislību, kādas dzīvē pat sapņos nav rādījušās. Brīnos, kā dažiem kolēģiem ar teātri var nepietikt… Mīlēju un mīlu tikai tos cilvēkus, ar kuriem patiešām esmu kopā, un tā ir laime. Neesmu piedzīvojusi vilšanās sajūtu, jo vienmēr esmu mīlējusi. Tiesa, bijuši kāpumi un kritumi, piedzīvoju dziļas sirdssāpes, taču nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bijusi skaidra motivācija, kādēļ esmu ar kādu kopā.»

Vīģe ģimenē

Pēc druīdu horoskopa Lāsma ir Vīģe - delikāta izskata koks ar jūtīgu dvēseli, un tas nemaz nav pretrunā ar Dvīņu būtību. Lāsma saka: «Vīģe ir absolūts ģimenes koks, proti, ja būs siltums un labvēlīga gaisotne, tā plauks, ziedēs, nesīs augļus un - dos, dos, dos. Nesavtīgi. Pretējā gadījumā Vīģe kaltīs. Tā ļoti ātri apvainojas, un te nav runas par mirklīgām emocijām, bet gan dziļām sirds sāpēm. Vīģes un Dvīņu savienojums zvaigžņu dāvātās rakstura īpašības savstarpēji pasvītro. Es varu iet, skriet, palīdzēt ilgi un nesavtīgi. Mēdzu arī nelietderīgi sevi tērēt, jo ir kāds spēks, kas mani šajā virzienā nes. Dažreiz pie sevis domāju - kāpēc es tā skrienu?! Teātrī ģērbtuves kolēģes reizēm nesaprot šādu nopūlēšanos, bet man ļoti patīk sagādāt mājīgumu. Tas man savukārt kopš bērnības saistās ar ēdiena smaržu, tāpēc mēdzu gatavot dažādus cienastus. Puiši saka: «Nu kāpēc tu tā centies?!» Bet man gribas! Dažreiz šis nemitīgais «lūdzu, ņemiet, lūdzu, lūdzu» droši vien var nogurdināt, bet nevaru apstāties. Pārgurusi līdz nemaņai, tomēr darbojos. Redzu sevi no malas un saprotu, ka vienalga neapstāšos, pretējā gadījumā miera nebūs. Kaut pārgurusi, tomēr esmu laimīga, kad atbrauc ciemiņi un redz, cik gaidīti viņi ir. Pedante neesmu, bet - uz galda ir viss.»

Ģimeniskums aktrises dzīvē ir viena no pamatvērtībām, šī sajūta viņai ielikta šūpulī. «Agrāk, būdama jauna meitene, gribēju, lai man ir liela ģimene, dzimta, mājas ar bērniem un omītēm, bet pa vidu skraida suņi un kaķi. Varu būt bezgala laimīga un pateicīga liktenim, jo visu to esmu ne tikai izsapņojusi, bet arī piedzīvojusi.»

Ar smeldzi

«Jau no bērna kājas zināju, ka vēlos būt aktrise,» Lāsma atzīstas. «Vienmēr esmu ļāvusies, lai likumsakarības mani nes, nevis vardarbīgi gājusi uz savu mērķi. Shēmošana vai strukturēšana man nepiemīt. Nākotni nemodelēju, bet vados pēc tā, kas perspektīvā mirdz. Nākotni es nojaušu. Iespējams, šo sajūtu manī raisa Pūķis, kura lidojumam vajadzīga gaisa stihija un gaisma.» Poētiski runājot, tieksme pēc kaut kā cēla un nezināma aktrisē raisa pacilātību un iedvesmu.

Gadu desmitiem raugoties māksliniecē, nevar nepamanīt viņas starojumā smeldzi. «Man tā ir no dzimšanas. Domāju, tas ir tāpēc, ka nācu pasaulē tikai dažus gadus pēc kara, kad tēvs atgriezās no Sibīrijas. Smeldze ir manas neapzinātās pagātnes spoguļojums. Pasaules izjūta. Tas nenozīmē, kas es neprastu priecāties, gluži otrādi - manas bērnu dienas piepilda bezgalīga līksme, bet vienlaikus arī dziļas skumjas. Bēdājos un apvainojos par daudz ko, jo visu uztvēru ārkārtīgi saasināti. Esmu pateicīga savai ģimenei, kas mani ļoti mīlēja. Būdama dzimtā pirmais bērniņš, kas pieteicās pēc kara, šajos bargajos apstākļos saņēmu visu cilvēcisko uzmanību. Neraugoties uz to, manī nemitīgi kaut kas sāpēja. Par putniņu, kurš bija nokritis zemē beigts, vēlāk - par Āfrikas bērniņiem, kuri cieš badu. Iztēlojos arī to, ka mans vīrs varētu būt būs invalīds, kuram es ziedotos…»

Tā dēvētajā romantiskajā periodā Lāsma kā visas normālas meitenes gaidīja staltu princi baltā zirgā, bet iekšēji viņa vienmēr bijusi gatava upurēties dramatiskās situācijās. «Agrā jaunībā man bija skaidrs, ka varētu mīlēt cilvēku, kurš ir invalīds, kopt viņu un palīdzēt, līdz ar to biju gatava, ka dzīvē klāsies smagi, un tas arī piepildījās. Dzīve metusi šādus manis piesauktus lokus.»

Prāts izaug, bet cilvēka dvēsele nemainās, un aktrise ir iemācījusies tikt ar savām bēdām galā. Viņa tagad daudz ko spēj sev pati izskaidrot un ķer prieka mirkļus, kad tādi rodas. «Esmu salasījusies skandināvu literatūru, ko ļoti mīlu - šķiet, ka tā man ļāvusi izjust dzīvi pilnestīgāk.»

Šodien tā, rīt - citādi

Dvīņiem raksturīgas biežas viedokļu maiņas, un aktrise šo pozīciju nenoliedz, sakot: «Tas notiek tādā gadījumā, kad apzinos - domās esmu kļūdījusies.» Turpinot analizēt savu raksturu, aktrise atklāj Dvīņu sarežģīto dabu: «Manas pārliecības salīdzinoši bieži mainījušās, un es esmu bijusi ļoti paštaisna. Tiesa, tagad situācija ir mazliet citāda, varu atzīties sev, ja man nav bijusi taisnība. Savu nepareizo viedokli laboju un tamdēļ jūtos ļoti labi. Man nav jākaunas vai jājūtas pazemotai, atzīstoties savās kļūdās, gluži otrādi - sev uzsitu uz pleca par to, ka varu tās atzīt.»

Dvīņus kaitinot turēšana pie vārda, bet Lāsma to skaidro pa savam: «Ja esmu kaut ko kādam apsolījusi, es to izdarīšu pat tad, ja sapratīšu, ka lēmums nav bijis īsti pareizs. Iepriekšēja vienošanās man ir obligāta. Jā, varbūt apsolīto neizdarīšu uzreiz, nākamajā dienā, bet ar sevi sarunāšu un atradīšu veidu, kā tikt ar izveidojušos situāciju galā. Es otram pateikšu, kādēļ manī radies konkrētais lēmums, kaut tas būtu spontāns, bet savas atklātības dēļ cilvēku nekad neuzdrošināšos, tā sakot, nokaut. Neesmu no tiem, kuri nosoda citus un met akmeņus viņu virzienā. Es neturu ļaunu prātu, bet vienmēr izdaru secinājumus - atmiņa man ir laba. Melnu par baltu man nevarēs iestāstīt.»

Mēle kā ierocis

Aktrisei nav svarīgi, lai vienmēr vilks būtu paēdis un kaza - dzīva. Viņa ir ļoti tieša. Cilvēkam, kurš ar Lāsmu grib dibināt tuvas attiecības, ar to jārēķinās. Dvīņu sieviete ir garastāvokļa cilvēks, kurš spēj izteikt sāpīgas piezīmes. Mājās un publiskā telpā viņa uzvedas atšķirīgi un atļaujas vairāk par citiem. Tuvinieku klātbūtnē Lāsmu vada pienākuma apziņa, bet sabiedrībā - taisnības izjūta. Aktrisei ir sāpīga mēle, kas trāpa mērķī, viņa ar vārdiem spēj arī iesist pļauku un uzkāpt uz varžacs. «Jā, es varu ātrumā pateikt, ko domāju, un pēc tam to nožēlot. Tiesa, pirms tam visam ir jānobriest, jo manī ilgi krājas tas, ko vēlos kādam pateikt. Es diezgan ilgi ciešu, bet - kad kauss ir pilns, vajadzīgs tikai viens piliens, lai skaļi izteiktu, ko patiesībā domāju. Šādai atklātībai vienmēr būs konkrēts pamats, un es nerēķināšos ar sekām.»

Godīgi sakot, aktrisi ir samērā grūti novest līdz tādam stāvoklim, jo viņa visu mēģina paturēt sevī. Īpaši raksturīgi tas bija jaunībā, kad Lāsma tik bieži neuzdrošinājās iziet uz atklātības takas, lai gan - katrs cilvēks ir sava temperamenta upuris, un aktrise šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Viņa ir patiesa un pastāvīgi skaidro savas attiecības. «Esmu daudz cietusi no tā, kas sanācis mana tiešuma dēļ. Tas gan vairāk attiecas uz darba lietām teātrī, kur agrāk vai vēlāk pasaku visu, ko domāju. Manis sacītajam diemžēl bieži bijušas sekas…» Atklātība ir neizdevīga īpašība, sevišķi - aktrisei, jo šī profesija, kā zināms, ir ļoti atkarīga. «Paldies Dievam, tagad esmu sapratusi, ka ne vienmēr jārunā tieša valoda. Neredzu tam jēgu. Vairs neatļaujos visu izteikt, ja zinu, ka rezultāta vienalga nebūs. Nereti gan situācija tā iegrozās, ka jūtu - mani nes, es citādi nevaru. Un atkal daru, izsakos atklāti.»

Dvīņa kapitāls ir plastiskais prāts un veiklā mēle, jo viņi izrunāsies, kā vajag, un attiecībās būs laipni, uzmanīgi un maigi. Reizēm tā ir tikai maska ērtības labad. Aktrise piekrīt šādam skatījumam, lai gan viņā šīs īpašības nepavisam nav dominējošas. Diplomātija nav Lāsmas trumpis, viņa savā dzīvē šo iespēju palaidusi garām un spēlē ar atklātām kārtīm. Dvīnis var būt ārkārtīgi labs draugs un ļoti bīstams ienaidnieks, kurš pat humoru spēj izmantot kā ieroci. Lāsma paskaidro: «Katrai medaļai ir divas puses. Sajūtu, ka par mani kāds augšā stāv sardzē, jo es nespēju atļauties kādu nīst vai nosodīt. Šādu indi sevī nepaspēju saražot, jo vismazākā apziņas kustība nepareizā virzienā momentāni nāk atpakaļ un es, tā sakot, apsēžos uz dupša peļķē. Tiklīdz esmu sataisījusies kādu nīst, tā no dzīves saņemu pļauku, un runa ir tikai par domām, jo līdz darīšanai vēl tālu… Esmu reāli aptvērusi, ka mani kāds attur no šādiem bīstamiem soļiem un neļauj iet pa negāciju ceļu.»

Rosīgā daba

Lāsmai piemīt Dvīņu vitalitāte un enerģiskums, kas reizēm robežojas ar nervozitāti un pārsteidzību gan lēmumos, gan darbībā. Viņa ir pārjūtīga, un aktrises profesija šo īpašību tikai kultivē. «Man tik ļoti gribas sevi pasargāt, bet - apstākļi un liktenis nav radikāli grozāmi. Visam pāri tomēr ir Dieva griba.»

Dvīņiem ir ārkārtīgi svarīgi uzzināt dažādus jaunumus, viņi necieš, tā sakot, sēdēšanu uz vietas un ātri zaudē interesi par sarunu, ja visi tās dalībnieki izrādās vienisprātis. Lāsma radusi visu laiku garīgi rosīties un izjust radošu procesu. «Teātrī citādi nav iespējams. Smejos, ka vienīgā vieta, kur šeit var pabūt vienatnē, ir tualete. Esmu laimīga, ja iekrīt dažas brīvas dienas, kad varu padzīvoties mājās un būt viena ar sevi. Mani nekad nav mocījusi lēta ziņkāre, bet vienmēr esmu bijusi zinātkāra, tāpēc interesējos par visdažādākajiem jautājumiem, tostarp ezoteriku. Negribas sevi noniecināt, bet Dvīņiem visur tiek pārmesta virspusējība, neiedziļināšanās detaļās. Nekāda dziļurbēja, kas iegrimst vienā jautājumā, neesmu, kaut gan ir tēmas, kas aizrauj, tostarp izlasīju visas Ernsta Muldašova grāmatas, jo mani ļoti saista garīgā pasaule.»

Ārpus konkurences

«Esmu domājusi - kādēļ manī nav cīņas spara? Interesanti, ka no bērna kājas man nekad nav paticis sports un sacensības, salīdzināšanās, uztraukums pirms starta. Zinu daudz cilvēku, arī Dvīņus, kuriem konkurences radīts adrenalīns ir vajadzīgs. Man pat draudzene ir Dvīnis, kura visu mūžu nodarbojusies ar sportu un pēc savas dabas ir izteikts cīnītājs… Esmu absolūti pretēja rakstura cilvēks. Vidusskolā, skrienot 400 metrus, izcīnīju trešo vietu rajonā, tad visi mani mēģināja pierunāt palikt sportā, bet es kategoriski atteicos, jo man šāda veida uztraukums nepatīk. Ir radoši cilvēki, kuri aktīvi spēj darboties diskomforta un destrukcijas sajūtās, kas viņus «uzkurbulē», bet es šādos apstākļos neko neradu, jo mani negācijas nokauj. Režisors Mihails Kublinskis, to zinot, nekad uz mani nav pacēlis balsi - viņam pietika monotonā tonī pateikt vienu teikumu, lai es jau justos kā puķīte āliņģī, beigta un pagalam. Šī īpašība man ir no Vīģes. Spēju radīt tikai siltā un draudzīgā atmosfērā. Tiklīdz parādās cīņas gars, mans radošums pazūd. Vislabāk uz skatuves jūtos ansamblī, piemēram, šobrīd tādi iestudējumi ir «Cīrulīši» un «Pulkstenis ar dzeguzi».»

Par spīti astroloģijai

Dvīņu zīmē dzimušajiem piedēvē unikālu spēju mūžam palikt jauniem, ja vien viņi pareizi ēd, pietiekami izguļas un uzturas svaigā gaisā. Lāsma par savu jaunības recepti atklāti pasmaida: «Es ļoti nepareizi ēdu, maz guļu un lielāko daļu sava laika pavadu teātrī - svaigam gaisam man vienkārši neatliek laika…» Lūk, izņēmums apstiprina likumsakarību, jo Lāsmā jaunība patiešām ir kā jasmīnkrūms, kas ilgi pēc Jāņiem nenozied un smaržo.

Lāsmas Kugrēnas dzīves fakti

Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā Bauskā.

Absolvējusi Latvijas Konservatorijas teātra fakultāti.

Nacionālā teātra aktrise kopš 1975. gada, spēlē gan klasiskās varoņlomas, gan spilgtus raksturus.

Filmējusies Rīgas kinostudijas kinolentēs un televīzijas seriālos.

*

ASTROLOĢISKAIS CV

Lāsma Kugrēna

Saule - Dvīņos

Mēness - Aunā

Merkurs - Vēzī

Venera - Dvīņos

Aktrises Lāsmas Kugrēnas astroloģiskajā kartē dominē Gaisa stihija, tajā atrodas četri no desmit debesu spīdekļiem. Svarīgākie no tiem - par personības būtību «atbildīgā» Saule un sievišķības planēta Venera. Tas ir intelekts, pozitīvisms, spēja komunicēt un viegli atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem. Dzīvē var būt daudzas un dažādas intereses. Ja cilvēks laika gaitā nemaina profesiju, tad noteikti interesējas arī par citām jomām. Iespējams, apmeklē kursus vai daudz lasa. Rosīgs gars un ideju netrūkst. Dažkārt gan jāmācās noskaitīt līdz desmit un nesatraukties par dzīves sīkumiem vai lietām, ko nav iespējams ietekmēt. Ja ir liela darba slodze un dažādi sadzīves pienākumi vienlaikus, tad jāsargās no pārslodzes un stresa.

Mēness, kas astroloģijā atbild par emocijām, aktrises piedzimšanas brīdī atradies Auna zodiaka zīmē un veido saspringtu kombināciju ar Marsu. Tas ir eksplozīvs aspekts - dažkārt cilvēks var aizsvilties, tiesa - ilgi dusmas netur. Un nereti pašam ir žēl: kāpēc tā vajadzēja!? Var būt arī grūti pieņemt autoritātes. Lai aktrise patiesi respektētu viedokli, tam cilvēkam jābūt ar harismu, spēcīgai, zinošai personībai.

Kopumā Lāsma Kugrēna ir pozitīvs cilvēks ar labu stila izjūtu. Merkura novietojums Vēža zodiaka zīmē norāda uz saimniecisku talantu. Domājams, ka aktrisei ir svarīga māja, personīgā telpa, ģimene, mīļie un tuvie cilvēki. Par viņiem māksliniece rūpēsies un aizstāvēs. Astroloģiski šis novietojums norāda, ka māja un savu sakņu, dzimtas piederības izjūta ir svarīgs motīvs dzīvē.

Nav ieteicams svarīgus lēmumus pieņemt tad, kad kāds no malas cenšas tos ietekmēt.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas interpretācija