Astroloģijas saknes sniedzas daudz senākā pagātnē – tiek uzskatīts, ka tā kā mācība radusies senajā Babilonijā. Kaut gan absolūti precīzu ziņu par to nav. Tāpat kā par taro. Ir versija, ka taro kārtis parādījušās XV gadsimtā Ziemeļitālijā, bet ar astroloģijas simboliem tās sasaistītas vien XIX gadsimtā.
Sākotnēji taro izmantoja kā spēļu kārtis, izklaidei, bet ar ezotēriskiem un simboliskiem skaidrojumiem tās sāka sasaistīt XVIII gadsimta beigās. Savukārt XIX gadsimtā jau plauka un zēla okultisms un cita no citas neatkarīgas ezotēriķu grupas sāka izstrādāt taro sistēmu un savienot to ar dažādiem astroloģiskiem skaidrojumiem. Par celmlauzi šajā jomā tiek uzskatīts «Zelta ausmas ordenis», kuru XIX gadsimta otrajā pusē Anglijā izveidoja rozenkreicieši jeb «Rozes un krusta ordeņa» pārstāvji.
Vecāko arkānu kārtīm ir astroloģiskais «aizgādnis» - zodiaka zīme vai planēta. Piemēram, sievišķīgā Imperatore atbilst Venerai (planētas astroloģiskais simbols attēlots arī uz viņas vairoga klasiskajā Raidera-Veita kāršu kavā). Saimnieks, pienākumu, atbildības un vīrišķības aizgādnis Imperators atbilst Marsam. Justīcija (Temīda), kas savos svaru kausos bezkaislīgi izvērtē situācijas, atbilst Svaru zodiaka zīmei u.tml. Jaunāko arkānu kārtis savukārt sadalītas četrās stihijās, kuras tiek izmantotas arī astroloģijā. Zobeni - Gaisa stihija, Monētas (Diski) - Zemes, Kausi (Biķeri) - Ūdens un Zižļi - Uguns stihija.
Tiesa, kāršu būtība un tam atbilstošā simbola skaidrojums taro un astroloģijā ir nedaudz atšķirīgs.
